Kurzemes Vārds

17:41 Trešdiena, 2. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma!

Kā uzsliet mājiņu kāpās jeb Pusnopietna versija par likumiem un līkločiem ap tiem

Anda Pūce, Sarmīte Pelcmane

Vides aizsardzības institūcijas sarosījušās

Ak, jā, saskaņošana ar vides speciālistiem tagad būs sarežģītāka, jo pret Leonīdu Zeļenski ierosināta disciplinārlieta par viņa darbinieku nolaidīgo rīcību gadījumā ar strīdīgā atpūtas ciematiņa būvi Papē, nepieprasot detālplānojumu un neveicot sākotnējo izvērtējumu, bet uzreiz ķeroties pie tehniskajiem noteikumiem. "Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka Rucavas pagastā šobrīd konstatēti divi piekrastes zonas apbūves noteikumu pārkāpumi – pirmkārt, Papes Dabas parka teritorijā bez detālplānojuma izstrādes un publiskās apspriešanas uzsākta ciemata būvniecība, ko veic mūsu brāļi lietuvieši. Ciematiņam jau izdomāts nosaukums – "Brīvdienu mājas" – un tas tiek būvēts uz veciem, padomju gados veidotiem pamatiem 230 m no jūras līnijas. Šobrīd kultūrvēsturiskajā zonā, kur iekārtots Papes Dabas parks, cita pie citas jau slejas vairākas nepabeigtas balto silikātķieģeļu jaunceltnes, kas tiek apšūtas ar skaidu plati. Visapkārt ir nostumta zemes virskārta un sakrautas būvmateriālu grēdas. Tātad par spīti vietas trīskārt īpašajam statusam ar Lietuvu saistītā firma "Pajūris" še būvējas uz nebēdu!

Šis piemērs ir visdaiļrunīgākais, liecinot, kā var tikt galā ar dažādiem šķēršļiem, kārojot būvēties tieši visaizsargājamākajās Latvijas teritorijās. Kaut arī Pasaules dabas fonds ir draudējis, ja Latvijas atbildīgās amatpersonas būvniecību neapturēs, tas vērsīsies Eiropas Savienības institūcijās, jo šis ir vienīgais fondam zināmais gadījums, kad Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā piekrastes aizsargjoslā no jauna tiek būvēts vesels ciemats. Tomēr būvētājus tas nebaida.

Kā skaidro Rucavas pagasta pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Bārdulis: "Tas ir uz vecajiem pamatiem," – piebilstot, ka padomju laikā šajā vietā jau bijusi atpūtas bāze. Teritorijas attīstības plānā tur paredzēta apbūve un, ja tiek veikta "kompleksa rekonstrukcija", arī detālplāns nav nepieciešams. Un arī visi Rucavas padomes deputāti bija vienisprātis – pēc detālplānojuma sagatavošanas, celtniecība jāturpina un jāpabeidz,

Par otru nelikumīgo būvi Rucavas pagasta Nidas ciemā, kur kāpas galā uz iedzītām caurulēm lietuvietis nolicis mājiņu, ir cita runa. J.Bārdulis atzina, ka par viņa lēmumprojektu, kas paredz ēkas nojaukšanu, balsoja tikai viņš pats. Savukārt pārējie seši Pagasta padomes deputāti uzskatīja, ka nams nav nodarījis nekādu ļaunumu Nidai un tas var palikt kāpas galā. Respektīvi, Rucavas Pagasta padome ar balsu vairākumu nolēma piešķirt Nidas ciema kāpas virsotnē nelikumīgi uzceltās jaunbūves īpašniekam divu mēnešu termiņu dokumentācijas sakārtošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem, par spīti tam, ka pats vides ministrs ir paziņojis, ka nams jānojauc un ministrija solījusi juridisku palīdzību tiesas darbos, ja tādi būtu.

Karavāna dodas tālāk…

Ne mazāk pamācoša par Rucavas pagasta secinājumiem ar lietuviešu būvnieku invāziju ir arī Sakas pagasta pieredze ar atsevišķiem kāpu apbūves mīļotājiem. Kā labs piemērs visatļautībai slejas jaunbūve starp Pāvilostu un Ulmali – mājas ar zīmīgu nosaukumu "Kāpas", ko 300 m aizsargājamajā zonā būvē kāds ventspilnieks, kura radīšanas prieku var iegrožot tikai tiesvedība. Kaut arī Administratīvā likuma process nosaka – ja par būvniecību uzsākta tiesvedība, celtniecības darbi ir jāpārtrauc, tie tomēr turpinās pilnā sparā. Par to "Kurzemes Vārds" pārliecinājās, pirms dienām apmeklējot šo objektu – pie tā bija piestājušas vairāk nekā desmit automašīnu un pašā būvē rosījās celtnieki. Attiecībā uz šo celtni tiešām izbrīna fakts, kāpēc mīļā miera labad īpašnieki neizvēlējās pavirzīt būvniecību tikai par pāris metriem tālāk no jūras, jo tukšajā zemes gabalā tas neko nemaina, toties būtu ievērotas visas likuma prasības. Tiesa, blakus esošās vecās mājas atrodas tieši tādā pašā attālumā no jūras, acīmredzot tas iedrošinājis jaunbūves īpašnieku izvietot savu objektu tāpat.

Bet pie Liepājas un Ventspils rajona robežas jau vairākus gadus slejas no laukakmeņiem darināta skaista ēka, kas izvietota vēl krietni tuvāk jūrai, pēdējās kāpas galā un, kā redzams, neviens netraucē īpašniekiem te saimniekot.

Tā ka – "suņi rej, bet karavāna dodas tālāk…"

Kā, izvērtējot situāciju, rosināja Egons Stankevičs: "Vai tad labāk lai liekam atpakaļ dzeloņstiepļu žogus un atstājam pa retam caurumam, kur līdz jūrai tikt, lai principā piekraste būtu slēgta jebkādām aktivitātēm," – bilstot, ka tad vismaz visiem būtu miers.

Mainīgie likumi un noteikumi

Ja tomēr, neskatoties uz labvēlīgajiem piejūras apbūvēšanas piemēriem jūsos ir saglabājusies pietāte pret likuma normām, tad neaizmirstiet mīļākā kriminālromāna vietā uz naktsskapīša turpmāk turēt Teritorijas plānošanas likumu, kas ar visiem grozījumiem tagad jau kļuvis krietni biezs, un regulāri raugiet, vai tur atkal kaut kas nav grozīts. Tāpat nebūtu arī slikti, ja jums būtu pazīšanās Saeimā vai valdībā, kas var sagatavot un pieņemšanai virzīt tieši jums labvēlīgus likuma grozījumus.

Sakas Pagasta padomes priekšsēdētājs Egons Stankevičs gan darīja "Kurzemes Vārdu" pavisam skumīgu, skaidrojot, ka viņa pagasta teritorijā šobrīd nav nekādu iespēju uzbūvēt mājiņu kāpās, jo jāgaida, kamēr būs gatavs pagasta teritoriālais plānojums. To apstiprināja arī Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktors Leonīds Zeļenskis, kurš norādīja, ka līdzīgi ir arī Medzes un Nīcas pagastos.

Tomēr Rucavā, Pāvilostā un Vērgalē pašvaldībām plāni ir. "Presē izskanējis, ka mēs plānā esam paredzējuši apbūvi visā piekrastē, bet tās ir pilnīgas muļķības. Pašlaik plāna izstrādes gaitā pieņemam iesniegumus no visiem iedzīvotājiem, kas vēlas uz savas zemes kaut ko būvēt, bet nevienam nesolām, ka tā arī būs, jo tikai pēc visu iesniegumu saņemšanas mēs sāksim skatīties, vai katrā konkrētajā teritorijā pēc likumdošanas būvniecība vispār ir atļauta," skaidro E.Stankevičs.

Viņa kaimiņš Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons piebilst, ka, izstrādājot teritoriālo plānojumu, pašvaldībai ir iespēja strikti noteikt, kur apbūve būtu iespējama un kur ne. Protams, pašvaldībai ir iespējams arī veicināt apbūvi kādā noteiktā teritorijā, bet, ja būvniecības ieceres skar, piemēram, strīdīgas teritorijas, kur nav paredzētas konkrēta veida būves, atsevišķi tiek izstrādāts detālplānojums un iecerēto ideju apspriež sabiedrība.

Viss atkarīgs no… godaprāta

Tomēr arī detālplānojums jūsu īpašuma apbūvei nav tas, no kā vajadzētu baidīties, un vismazāk jau no sabiedriskajām apspriešanām. "Tas nav referendums," saka Būvvaldes vadītājs Andris Vaivars. Pat ja visi trīs kaimiņi iebildīs pret jūsu plāniem, pašvaldība var atzīt šos iebildumus par nepamatotiem un jums detālplānojumu apstiprināt. Un, kā rāda pieredze, lielākoties iebildumi tiešām ir balstīti uz emocijām, nevis faktiem. A.Vaivars nezina nevienu konkrētu gadījumu, taču pieļauj iespēju, ka pašvaldības deputāti apstiprina detālplānojumu, pret kuru ir iesniegts arī kāds pamatots iebildums, jo viss esot atkarīgs no viņu godaprāta. Tomēr tas nu ir skaidrs, ka sabiedriskās apspriešanas, īpaši laukos, ir ļoti nepopulārs pasākums. Pat redzot sludinājumu presē par šāda procesa uzsākšanu, cilvēki izlasa mistisku mājas nosaukumu un secina, ka viņiem nav ne jausmas, kur tāds īpašums atrodas, un mierīgi dzīvo tālāk. Kamēr kādu dienu ierastās pastaigas gar jūru laikā viņi sašutuši secina, ka viens biezais atkal ir uzrāvis māju aiz kāpas dažu mēnešu laikā.

Kam un vai maksāt?

Kaut arī tautā runā, ka visu var atrisināt ar lielāku vai mazāku naudas žūksni, jāteic, "Kurzemes Vārdam" neizdevās noskaidrot, vai ir jāmaksā, kam jāmaksā un cik jāmaksā, lai visi saskaņošanas jautājumi notiktu bez raizēm. "Tad jāmaksā visiem, un tas ir ļoti daudz," pajokoja Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Viņam neviens maksājis neesot, un arī taksi viņš nezinot. Arī citi pašvaldību vadītāji noliedza, ka būvniecības iniciatori nāktu pie viņiem, naudu vai mantu līdzi ņemot un kabinetā nejauši atstājot. "Kurzemes Vārdam" nav ziņu arī par citiem iespējamiem kukuļdošanas un ņemšanas gadījumiem, lai gan dažas amatpersonas rosīšanās pēc neoficiālām ziņām liek domāt, ka tām ir ja ne finansiāla, tad kāda cita veida motivācija panākt, lai saskaņošana noritētu raitāk nekā citām reizēm.

Happy End jeb laimīgas beigas!

Visbeidzot, ko darīt, ja namelis uzsliets neatkarīgi no tā, vai visi papīri nokārtoti vai ne, bet ar jums kāds izrīkojies tik ļauni kā sabiedriskā organizācija "Delna" ar dzīvojamās ēkas "Kāpas" saimniekiem Sakas pagastā, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas anulēšanu laikā, kad līdz ēkas nodošanai atlicis pavisam maz? Esiet tikpat mierīgs kā minētās ēkas īpašnieks, kam būvatļaujas derīguma termiņš beigsies oktobrī, bet tiesa "Delnas" prasību sola izskatīt tikai nākamā gada sākumā.

"Kurzemes Vārds" sazinājās ar "Delnu" un centās noskaidrot, kā sokas ar solījumu apsekot visu Kurzemes piekrasti un atmaskot pārējos būvniecības likuma pārkāpējus. Diemžēl "Delnā" vairs neviens īpašu interesi par šo procesu neizrādīja, acīmredzot, ka pāris grēkāžu bija sameklēti, process iekustināts, bet problēma kopumā šo organizāciju neinteresē. Tāpēc potenciālie piekrastes apbūvētāji var likt aiz auss – "Delna" nav nemaz tik bīstama, kā izlikās. Ja kādu brīdi te plosījusies, tad ir cerība, ka ilgu laiku pēc tam nerādīsies.

Un kāda nozīme Leonīda Zeļenska šokam par Rucavas pašvaldības lēmumu atbalstīt nelikumīgu būvniecību, uzskatot, ka jau vasarā, kad būvniecība notikusi, būvētājs, iespējams, saņēmis kādas vietējās personu grupas atbalstu. Vērā ņemama varētu būt tikai viņa ideja, kā tikt vaļā no lietuvieša mājiņas. To vienkārši vajagot no kāpas nocelt un aizvest līdz Lietuvas robežai, lai tur tad arī saimnieks savu namu savācot, samaksājot transportēšanas izdevumus. Bet…mēs taču saprotam, ka tas ir tikai amatpersonas fantāzijas lidojums.

Tāpat nevajag satraukties, pat ja vides ministrs saka, ka jūsu uzcelto mājiņu vajag nojaukt. Galvenais – nojaukšanas darbiem tāpat kā būvniecībai ir vajadzīgs projekts, bet to pasūtīt var tikai zemes īpašnieks vai arī viņa pilnvarota persona, kas, par laimi, nav ne ministrs, ne pagastvecis. Tā ka – ja pats negribēsit savu uzcelto īpašumu nojaukt, neviens jūs nepiespiedīs to izdarīt! Galvenais – dabūt zemes gabalu, uzsliet māju un, ja tas izdevies, tad neviens neko jums vairs nepadarīs – vajag tikai stiprus nervus!