Kurzemes Vārds

11:50 Ceturtdiena, 2. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Politisko un okeāna vētru viļņojums

EDGARS LŪSĒNS

Kamēr Atlantijas okeānā plosījās viesulis "Ivan", kļūdams par pēdējo piecu gadu nāvējošāko vētru pasaulē, Latvijas platuma grādos par vētru dažviet dēvēja pārdesmit metru sekundē ieskrējušos vēju, tādējādi vēlreiz apliecinot, ka viss ir relatīvs. Arī politiskajā vidē aizvadītajā nedēļā bija gan nāvējošas un brīdinošas vētras, gan brangāki vēja pūtieni, un tieši šiem procesiem pievērsīsim uzmanību šajā apskatā.

Diemžēl, bet dažāda veida un mēroga asinsizliešanas Irākā jau ir kļuvušas par statistiku, tāpēc aizvadītajā nedēļā notikušais terora akts Bagdādē ar daudzajiem upuriem nu jau kļuvis par ierastu melno lappušu uzskaitījumu, toties par vērienīgu vētru parūpējās Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Kofi Anans, kurš, iepriekš kritizējot Irākas kara sākšanu, aizvadītajā nedēļā bez jebkādiem diplomātiskiem aizsargkodiem paziņoja, ka tas bijis nelikumīgs. Protams, ka šāds paziņojums izraisījis asu ASV, Lielbritānijas, Austrālijas un citu amerikāņu sabiedroto kritiku, tomēr būtiski, vai šī verbālā sadursme tuvākajā nākotnē ietekmēs konfliktējošo pušu attiecības. To pozitīva uzturēšana būs ārkārtīgi svarīga Irākas turpmākajai attīstībai, jo drošības stāvokļa arvien intensīvāka pasliktināšanās raisa bažas, vai janvārī šajā valstī varēs sarīkot vēlēšanas, kas ir viens no ASV daudzkārt sludinātajiem galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem, pie kura tā pagaidām turpina turēties. ANO palīdzība šā procesa rīkošanā būtu amerikāņiem ļoti noderīga, taču pagaidām ietekmīgākās lielvaru amatpersonas turpina sēdēt katra savā grāvja pusē, potenciālo partneru eksistenci vai nu ignorējot, vai aplaimojot ar kompromisus neveicinošām replikām.

Varenu vēju Rietumu demokrātijas aprindās sacēla arī Krievijas prezidenta iecerētie varas centralizācijas priekšlikumi, kurus kā faktiski negrozāmus liek uzskatīt fakts, ka kaimiņvalsts parlaments daudzkārt apliecinājis savu piederību valsts pirmās amatpersonas īstenotajai varas vertikālei. Tieši varas saišu nostiprināšanu uz terorisma apkarošanas ideoloģiskās bāzes Krievijas prezidents izvēlējies kā nākamo soli savas ietekmes palielināšanai, kas nozīmētu, ka turpmāk, radikāli pārveidojot valsts pārvaldi, Krievijā, reģionālos vadītājus izraudzītos pats valsts prezidents, savukārt parlamenta vēlēšanās tiktu likvidēti vienmandātu apgabali un visi deputāti tiktu izvēlēti no partiju sarakstiem. Gan Eiropas Savienības, gan ASV augstākās amatpersonas, prezidentu ieskaitot, uzsvērušas, ka Krievijai, protams, pašai ir tiesības lemt par savas valsts pārvaldi, tomēr paudušas bažas, vai tādējādi neapstāsies demokrātijas procesi mūsu austrumu kaimiņvalstī. Tikmēr Rietumu lielākie un ietekmīgākie plašsaziņas līdzekļi, nodēvējot iecerētās pārmaiņas par desmitgades iespaidīgāko reformu Krievijā, savos spriedumos bijuši daudz asāki un kategoriskāki. Tajos skan izteicieni gan par arvien ciešāku grožu savilkšanu "vadāmās demokrātijas" īstenošanā, gan pavisam tiešas norādes uz autoritārās varas nostiprināšanas tendencēm, pie viena atgādinot, ka tieši demokrātijas pamatvērtību un cilvēktiesību graušana ir viens no terorisma stratēģiskajiem mērķiem. Tiek arī norādīts, ka ar šādiem nākotnes projektiem faktiski no spēles tiek izslēgta reģionālā politiskā elite, kurai bieži bija ļoti nozīmīga loma savas teritorijas ietvaros, un līdz ar to jaunā varas konstrukcija varētu destabilizēt, nevis uzlabot situāciju šaubīgākajos reģionos. Protams, ka Kremlis domā citādāk un visai agresīvā tonī norobežojas no šiem pārmetumiem, vēl un vēlreiz uzsverot pašnoteikšanās tiesības un pārmetot kritiķiem dubulto morāli pret terorismu. Visticamāk, ka pārmaiņas Krievijā patiešām notiks, un sociologi norāda, ka kaimiņvalsts sabiedrības vairākums labprāt akceptētu stingrākas rokas ieviešanu, jo uzskata, ka tas glābtu no šā brīža haosa un nekontrolējamības. Tomēr tikai laiks rādīs, kā šie procesi ietekmēs gan lielvalsts ekonomiku, gan Rietumu un Krievijas savstarpējās attiecības.

Ja aplūkojam lokālos politiskos vējus, tad secinām, ka tie, gan šķietami, bijuši itin brangi, jo, lai cik reizēm pretrunīga, ambicioza, sadrumstalota vai vienkārši kašķīga būtu politiskā vide Latvijā, akurāt katru nedēļu valdības uzticamības balsojumi parlamentā nenotiek pat pie mums. Tomēr ne velti gan politologi, gan politisko procesu komentētāji visi kā viens norādīja, ka neviena valdība pēc neatkarības atjaunošanas mūsu valstī nav kritusi pēc uzticamības balsojuma Saeimā, un arī šoreiz jau vairākas dienas pirms deputātu liktenīgās izšķiršanās bija skaidrs, ka Emša mazākuma valdība noturēsies. Tāpēc, ja vien aizkulisēs netiks izspēlēts kāds spraigs scenārijs, kas mūsu valsts politiskajai elitei nav nemaz tik neparasta parādība, šī valdība varēs mierīgi dzīvot vismaz līdz diskusijām un lēmumiem par nākamā gada budžetu, ko vajadzēs apspriest novembrī. Savukārt, ja prognozējam situācijas attīstību, vienlīdz iespējami ir vismaz divi varianti, no kuriem viens paredz šās valdības darba turpinājumu, kas šobrīd ir izdevīgs pilnīgi visām mazākumvaldību veidojošajām partijām plus vēl kreisajai opozīcijai, kas, lai ko arī runādama, labi saprot, ka labāku valdību par pašreizējo tai neatrast. Turklāt bļaustīties un promaskaviskus saukļus tā varēs bārstīt vienmēr, bet, atbalstot budžeta grozījumus un tikpat labi – arī nākošā gada budžetu, ir labas iespējas pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā nodemonstrēt vēlētājiem rūpes par viņiem, panākot, ka tieši ar kreiso rūpēm tiek ievērotas tās nelielās, bet reģionos tik svarīgās un aktuālās saimnieciskās intereses, kuras solījuši respektēt tik daudzi. Līdz ar to esošā valdīšana ir neizdevīga vienīgi "Jaunajam laikam" un "Tēvzemei un brīvībai/LNNK", taču vieniem līdz reālajām sarunām nonākt traucē līdera ambīcijas un pieredzes trūkums politikā, otriem mūžīgo kombinatoru talants liek būt tik uzmanīgiem spēlētājiem, lai gan vilks paēdis, gan kaza dzīva, un tāpēc pie stabilas valsts interesēs strādājošas labējā vairākuma valdības šis parlaments pagaidām netiek.

Tomēr visticamāk, ka reālāka ir otra versija, proti, šās Saeimas darbības laikā mēs tomēr sagaidīsim reālu vairākuma valdību. Tās izveidošanas laiks vai tapšanas ātrums atkarīgs no vairākiem faktoriem. Atslēgas figūra šajās kombinācijās, visticamāk, joprojām būs Tautas partija, no kuras veiksmēm un prasmēm politiskās skatuves aizkulišu kombinācijās atkarīgs, vai tā spēs panākt iespēju virzīt nominēšanai savas partijas premjeru. Iespējams gan, ka tā vēl nav oranžo šā brīža galvenā aktualitāte, jo galu galā līdz pat pašvaldību vēlēšanām svarīgāk par politisko ideālu sludināšanu varētu būt ekonomisko sviru virzīšana vēlamajā virzienā, kas Tautas partijai allaž bijusi viena no svarīgākajām prioritātēm. Tomēr nepārprotami, ka Tautas partijai grūti cerēt uz labiem rezultātiem nākamajās Saeimas vēlēšanās, ja tā ilgstoši atradīsies mierīgā, savstarpējā neitralitātē ieinteresētā līdzāspastāvēšanā ar kreisajiem, un politikā vairākus pudus sāls apēduši oranžie to labi saprot. Tomēr viss nav atkarīgs tikai no viņiem vien. Būtiski būs, vai savu vienotību spēs saglabāt "Jaunais laiks". Šās vasaras garumā šī kopā sadzīvošana bija vienkārši loģiska, jo kurš gan riskēs mainīt kažoku, kamēr nav skaidrs, vai līderi spēs rast kopīgu valodu vai ne. Šobrīd, kad cerēšanās starp Tautas partiju un "Jauno laiku" izjukusi, šķelšanās ir atkal viena no tīkamākajām kombinācijām kā konkurentiem, tā potenciālajiem partneriem, jo kuram gan nepatīk spēkos novājināts politiskais kolēģis, kam var diktēt savus noteikumus. Ja tomēr "Jaunais laiks" paliek tik stiprs, kā to vēlētos tās līderis, tad par jaunās valdības veidošanas spēles galveno dalībnieku kārtējo reizi kļūst tēvzemieši, kuri, protams, labprāt vēlreiz izmantotu šo iespēju. Nedrīkst aizmirst, ka savi plāni ir arī kreisajiem, kuriem turklāt jau uz pašvaldību vēlēšanām vismaz Rīgā konkurentos pieteikusies jaunizveidotā partija "Jaunā politika". Pazīstamiem, dažādos laikos dažādi vērtētajiem un dažādu popularitāti guvušajiem personāžiem visnotaļ raibi krāsotā partija vārdos pretendē uz kreisu centriskumu, bet, kā zināms, Latvijā vismaz līdz šim agri vai vēlu katram politiskajam spēkam pavisam konkrēti jāizšķiras, kurā virzienā viņš vēlas sevi pozicionēt Austrumu vai Rietumu. Šķiet, ka "Cita politika" to nepārprotami jau izdarījusi, tāpēc kreisajiem jāgatavojas, ka viņu nišā darbosies vēl viens, iniciatīvas bagāts dalībnieks.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi Latvijā
X Uzticības balsojumā Saeima akceptē, ka darbu turpina mazākuma valdība.
X Krīt nu jau kārtējais nepatīkamais inflācijas rekords.
X Ar skaļām deklarācijām sevi politiskās orbītas kreisā spārna nišā sevi piesaka pazīstamu politiķu konstruētā partija "Jaunā politika"

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ministru prezidents Indulis Emsis neslēpj gandarījumu, ka viņa vadītā valdība turpinās darbu, baudot parlamenta atbalstu.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi pasaulē
X Ņujorkā notiek ANO ģenerālā asambleja, kurā piedalās 191 dalībvalsts pārstāvis.
X Krievijas prezidents pauž vēlēšanos nostiprināt Kremļa varu, balansējot uz demokrātijas robežas.
X Sestā visu laiku spēcīgākā vētra Atlantijas okeāna piekrastē laupa desmitiem cilvēku dzīvību.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans paziņo, ka ASV un tās sabiedroto uzsāktais karš Irākā bijis nelikumīgs.