Kurzemes Vārds

16:11 Piektdiena, 10. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Zemnieki ķeras pie kūtsmēslu krātuvju projektiem

Pēteris Jaunzems

Aizvadītajā nedēļā Grobiņas Skolēnu interešu centra telpās pulcējās vairāk nekā 30 zemnieku saimniecību īpašnieki, kas vēlas sakārtot kūtsmēslu glabātavas, lai tās pilnībā atbilstu Eiropas Savienības prasībām. Tāda iespēja viņiem tagad ir radīta.

Investori pievēršas arī Lejaskurzemei

Baltijas jūras reģionālais projekts, ko administrē Ziemeļvalstu vides finanšu korporācija, paredz atbalstu lauksaimniekiem, kas darbojas tā dēvētajās vides jūtīgajās teritorijās. Naudas izteiksmē tā apjoms svārstās no 10 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem ASV dolāru. Mūsu valstī videi jūtīgās teritorijas galvenokārt atrodas Zemgalē un ap Rīgu. Tomēr Liepājas rajona lauksaimnieku apvienība panākusi, ka investori pievērsušies arī Lejaskurzemei un sniedz zemniekiem projektu sagatavošanā nepieciešamo palīdzību.

"Pirmajā reizē kopā bijām saaicinājuši zemniekus, kas ir mūsu apvienības biedri. Ieradās vairāk nekā 40 saimniecību īpašnieki. Tie galvenokārt nodarbojas ar piensaimniecību vai cūkkopību un, lai strādātu tālāk, viņiem nepieciešamas noteikumiem atbilstošas kūtsmēslu glabātavas. Tagad zemniekiem būs radīta iespēja pieredzējušu speciālistu vadībā vides menedžmenta plānu savai saimniecībai izstrādāt pašiem. Grobiņas Skolēnu interešu centrā viņi tikās ar Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra ekonomistu Andreju Briedi, kurš izklāstīja, kāda būs sadarbības programma.

Vēlas ne tikai dzirdēt, bet arī redzēt

Pēc šī priekšlasījuma klātesošajiem būvprojekta sakarībā esot radies daudz jautājumu. Tādēļ norunāts, ka nākamajā nodarbībā viņi dosies izbraukumā uz kādu no kaimiņu rajoniem, lai dabā pavērotu kādu no pabeigtajiem projektiem. Ārija Jerumane plānoja, ka tas varētu notikt oktobrī, bet novembrī zemniekiem šī projekta ietvaros jau sākšoties mācības, kas ilgs pusotru nedēļu. Nodarbību gaitā viņi paši izstrādās kūtsmēslu glabātavas projektu katrs savai saimniecībai. Bet līdz mācību sākumam atlikušajā laikā zemniekiem jāsavāc un jāsakārto visi nepieciešamie dokumenti, lai noslēgtu sadarbības līgumus ar Ziemeļvalstu vides finanšu korporāciju.

Izstrādāt Kūtsmēslu glabātavas projektu, izmantojot Ziemeļvalstu vides finanšu korporācijas atbalstu, nolēmis arī Vecpils pagasta zemnieku saimniecības "Saulessproģi" īpašnieks Vitālijs Stasis. Intervijā "Kurzemes Vārdam" viņš pastāstīja, ka kopīgi ar sievu Teiksmu nodarbojas ar piena lopkopību. Patlaban novietnē viņiem ir 6 gotiņas, bet esot doma šo skaitli nākotnē dubultot. Taču, lai paplašinātos, nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības prasību izpildi. Īpaši problemātiska esot mēslu krātuves būve, jo tādu uzcelt mazajam zemniekam nav lēts prieks. Taču arī izvairīties no šī pienākuma nez vai izdošoties, jo noteikumi paredz, ka tiem zemniekiem, kuri saimnieko upju vai ezeru tuvumā, mēslu krātuves jāierīko četru gadu laikā, bet pārējiem – desmit gados.

Vitālijam Stasim liekoties, ka ar Ziemeļvalstu vides finanšu korporācijas palīdzību tas varētu izdoties. Tāpēc viņš ieradies uz pirmo sanāksmi. Tomēr stingru lēmumu par to, vai iesaistīsies mācībās, viņš vēl neesot pieņēmis. Vecpilnieks sacīja, ka līdzīgās domās esot arī pārējie viņa kolēģi, jo zemnieki gadu gaitā piedzīvojuši tik daudz vilšanos, ka tagad kļuvuši visai piesardzīgi. Vispirms viņi aizbraukšot paskatīties, kur mēslu krātuves projekts jau ir īstenots, tikšoties ar būvinženieri un tad izdomāšot, kā rīkoties. Vitālijs Stasis teica, ka Ziemeļvalstu vides finanšu korporācijas izsniegtie kredīti esot diezgan pievilcīgi, jo tos izsniedz uz 10 gadiem un procentu likme nepārsniedzot 3,5 procentus, kas, protams, ir izdevīgi.