Kurzemes Vārds

17:30 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Bez pagasta avīzītes būtu jādzīvo kā maisā

Pēteris Jaunzems

Viendien redakcijai piezvanīja Otaņķu zemnieku saimniecības "Spēki" īpašniece Vaira Pētersone. Viņa pastāstīja, ka Pagasta padomes avīzītei "Otaņķu Vēstis" šoruden atzīmējamas divas jubilejas. Pirmkārt, tā nule kā iesoļojusi savā devītajā gadā un, otrkārt, drīzumā iznākšot mazā, bet iedzīvotāju allaž gaidītā laikrakstiņa simtais numurs. Visu šo laiku pašvaldības izdevuma redaktores, bet reizē arī korespondentes un maketētājas pienākumus nenogurstoši pildījusi pagasta sekretāre Zenta Auza.

Pienākums pirmajā vietā

Viņa rāda, cik biezs laikrakstu sējums pa šiem gadiem ir izveidojies. Īsta pagasta hronikas grāmata. Uz divsimts lappusēm. Pirmā datēta ar 1996.gada septembri. Ierosinājumu veidot pagasta laikrakstu paudusi Vaira Pētersone. Viņa toreiz bijusi pagasta deputāte. Bet Zenta Auza izraudzīta par redaktori, jo pratusi rīkoties ar datoru un printeri. Pirmos kucēnus, protams, gribējies nest uz upi un slīcināt. Jo īpaši tāpēc, ka trūcis vajadzīgo iemaņu maketēšanā. Arī vēlāk atgadījušās dažādas problēmas. "Viegli tas nebija. Reizēm uzmācās domas, ka būs jāmet plinte krūmos. Tad iestāstīju sev, ka sagatavošu vēl kārtējo laikraksta laidienu un atsacīšos no šī uzdevuma," viņa atcerējās piedzīvotos vājuma brīžus. Tomēr dzīvē pienākuma izjūta, lai arī par darbu viņai neviens neko nemaksāja, allaž ņēmusi virsroku pār nogurumu un sarūgtinājumiem.

Zenta Auza sapratusi arī to, ka, ja ne viņa, tad neviens cits šo darbiņu nedarīs. Pagasta sekretārei tomēr esot tā priekšrocība, ka visa informācija par to, kas notiek apkārtnē vai arī tuvākajā laikā risināsies, ir labi zināma. Cita lieta, ka nākoties izlemt, kas ir jāliek avīzītes lappusēs un ko tur var neievietot. Varbūt, ka tieši šī ziņu izsijāšana caur lietderības sietu ir pats grūtākais, jo viņa dažkārt esot ar jaunumiem tā apradusi, ka visi tie liekoties ikdienišķi un labi zināmi. Par ko tur vēl rakstīt un cilvēkiem stāstīt? Taču esot jāiejūtas iedzīvotāju apstākļos un tikai tad varot saprast, kas tiem ir pats svarīgākais.

Informācija kļūst aizvien vajadzīgāka

"Grūti pasacīt, vai visiem allaž izdaru pa prātam. Nākas dzirdēt arī pārmetumus, par to, ka kaut ko neesmu izskaidrojusi pietiekami izsmeļoši, gadās, ka ir neapmierinātie," viņa vaļsirdīgi sacīja, piebilstot, ka nereti pie tā vainojama nevaļa. Brīžiem patiešām neatliekot laika, lai visu aptvertu. Laukos taču nav kā pilsētā, kad, pārnācis no darba, var pievērsties televizoram. Lauciniekus daudzi neatliekami saimniecības darbi steidzina. Ja būtu vairāk stundu diennaktī, varētu piestrādāt pamatīgāk.

Dažādu iespēju, kā pilnveidot izdevumu, viņasprāt, netrūktu. Fotoattēlus, varbūt, vajadzētu biežāk publicēt. "Otaņķu Vēstīs" tos ievietojot vien tad, ja pagasta ļaudis vai skolasbērni atgriezušies no ekskursijām vai pieredzes braucieniem. Tagad jau avīzītes izdodot gandrīz visos pagastos. Zenta Auza nereti paskatoties, ko kaimiņi raksta, kā noformē savu laikrakstu. Pārlapojot Nīcas pagasta izdevumu, viņu pārņemot laba skaudība. Tur informācija esot ļoti vispusīga. Rau, ko varot dabūt gatavu, ja strādā cilvēks, kam ir vairāk laika.

"Saprotu, ka zemniekiem informācija nepieciešama ne tikai ziņkāres apmierināšanai, savlaicīgi saņemta, tā var šiem ļaudīm palīdzēt tikt pie subsīdijām vai citiem maksājumiem," sacīja Zenta Auza. Īpaši nozīmīgi tas ir kļuvis mūsdienās, kad esam nonākuši Eiropas Savienības sastāvā. Nevienam nav noslēpums, ka attieksme pret finanšu lietu kārtošanu nu kļūst aizvien stingrāka un nepielūdzamāka. Ja finansējuma administratoriem laikā nav iesniegti vajadzīgie dokumenti un pieteikums, naudiņa var aiziet secen lauksaimnieku sētai. Zenta Auza pati ir lauku cilvēks, viņai nav jāstāsta, ko šāds zaudējums lauksaimniekiem nozīmē.

Iedzīvotāji novēl: tā turpināt!

"Mēs esam apmierināti ar izdevumu", "Kurzemes Vārdam" teica zemnieku saimniecības "Gudriķi" saimniece Elvīra Sileniece. Viņa uzskata, ka informācija, kas pieejama avīzītē ir vispusīga. Tur varot izlasīt ne tikai par skolu un kultūras jaunumiem, bet uzzināt arī par to, kas notiek piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā "Laura" un tāpat citos pagasta uzņēmumos.

"Cik esmu dzirdējis, tad otaņķnieki vienmēr ar nepacietību gaida savas avīzītes iznākšanu," pastāstīja Bārtas mežzinis Vairis Kopštāls. "Par to nav jābrīnās, jo viņi apzinās, ka tur varēs uzzināt daudz jauna un nepieciešama." Galvenais esot tas, ka gadiem cauri avīzīte iznākusi regulāri, kamēr citos pagastos atgadījušies visādi negaidīti pārtraukumi un izmaiņas. Arī mežniecība allaž izmantojot pagasta avīzīti, lai publicētu tur rakstus un atgādinājumus mežu īpašniekiem un nomniekiem. Tas esot ļoti svarīgi arī tagad, kad meža dienesta darbiniekiem notiekot cīkstēšanās par mežaudžu atjaunošanu cirsmu vietās.

Zemnieku saimniecības "Sarmas" saimniece Dzintra Biteniece savukārt priecājās par to, ka pagasta izdevumā esot iespējams izlasīt gan lopkopības un citu lauksaimniecības nozaru speciālistu padomus, gan arī pašiem tur publicēt vajadzīgos paziņojumus. "Apmierināti esam. Kā gan citādi," viņa sacīja, atzīstot, ka bez avīzītes būtu jādzīvo kā maisā, tāpēc ka neko par notikumiem pagastā neuzzinātu. Jo īpaši tie iedzīvotāji, kas dzīvojot attālāk no centra.