Kurzemes Vārds

10:36 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kur ir mans pabalsts?

Daiga Borska

Nesen uz redakciju piezvanīja kāda astoņdesmit divus gadus veca sieviete un stāstīja, ka jūtoties ļoti apkrāpta. Viņai kaimiņos, tajā pašā mājā, dzīvojot tikpat veca sieviete, un viņa, lūk, no Pilsētas domes savā dzimšanas dienā saņēmusi pabalstu. 10 latu. Zvanītāja uztraukusies, kādēļ tad viņa palikuši bešā? Lai noskaidrotu šo situāciju, "Kurzemes Vārds" devās uz Pilsētas domes Sociāla dienesta Sociālās palīdzības daļu pie vadītājas Skaidrītes Jansones.

Pabalsts astoņdesmitgadniekiem uz Ziemassvētkiem

S.Jansone pastāstīja, ka katrs pabalsta piešķiršanas gadījums jāvērtē individuāli un nebūtu pareizi apgalvot, ja kāds saņēmis pabalstu, bet es ne, tad vainīga tikai un vienīgi Sociālās palīdzības daļa. No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tiek saņemts to pensionāru saraksts, kuriem konkrētajā gadā paliek pilni 80 gadi, un to saraksts, kas jau pārkāpuši 80 gadu slieksni. Šie cilvēki saņem Pilsētas domes noteiktu Ziemassvētku pabalstu 10 latu apmērā, nevis dzimšanas dienas pabalstu.

Jāprecizē, ka šo pabalstu saņem tikai tie pensionāri, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Liepāja. Nereti kāds pensionārs uz Liepāju atbraucis un jau gadiem ilgi dzīvo pie bērniem, bet viņa dzīvesvieta joprojām deklarēta rajonā. Pabalstu viņš nesaņems. Ir gadījumi, kad vecie cilvēki attopas un nāk skaidrot, kur pabalsta naudiņa palikusi, bet galu galā izrādās, ka viņš jau aizmirsis, ka 10 latus tomēr saņēmis. Citi nedzīvo norādītajās adresēs vai pabalsta piegādātājiem never vaļā sava dzīvokļa durvis.

Kur noteikt trūcīgas ģimenes (personas) statusu?

Ne tikai iedzīvotāji, bet arī iestādes un organizācijas nereti mēdz jaukt un dažkārt īsti neizprot, kādi jautājumi ir Sociālā dienesta pārziņā. Šoreiz vairāk par to, ko piedāvā Sociālās palīdzības daļa, kas uz laiku no E.Veidenbauma ielas 3.nama pārcēlusies uz Peldu ielu 5.

Stāsta Skaidrīte Jansone: "Sociālā dienesta Sociālās palīdzības daļā konsultējam un sniedzam iedzīvotājiem informāciju par pašvaldības sociālajiem pabalstiem, to piešķiršanas un saņemšanas kārtību un pieņemam dokumentus pašvaldības noteiktajiem sociālajiem pabalstiem. Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu – ienākumu un īpašumu – novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību atbilstoši likumam "Par sociālo drošību"".

Daļas vadītāja uzsvēra, ka katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli un nav tā, kā cilvēki parasti saka: "Man un kaimiņam vienāda situācija, bet viņam iedeva pabalstu, bet man ne." Nekad nevar būt vienādas situācijas, jo katram cilvēkam atšķirīgi sadzīves un materiālie apstākļi, kā arī citādākas iespējas un resursi, lai risinātu problēmas. Sociālā dienesta Sociālās palīdzības daļas sociālās palīdzības organizatoru uzdevums ir profesionāli izvērtēt katru gadījumu un pieņemt lēmumu.

Tā, kā prasa likums

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un atbilstošie Ministru kabineta noteikumi nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot, ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu un arī kārtību, kādā ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu.

Sociālās palīdzības daļas sociālās palīdzības organizatori pieņem dokumentus no Liepājas iedzīvotājiem un pēc personas un tās ģimenes locekļu ienākumu un citu materiālo resursu izvērtēšanas nosaka trūcīgas ģimenes (personas) statusu; piešķir pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) nodrošināšanai; nosaka maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu; piešķir dzīvokļa pabalstu; piešķir apbedīšanas pabalstu, ja mirusi par trūcīgu atzīta persona vai tās apgādībā bijusi persona; piešķir vienreizēju pabalstu veselības uzlabošanai tiem pašvaldības iedzīvotājiem, kuriem noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss; piešķir pabalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem; pieņem dokumentus vienreizējo materiālo pabalstu piešķiršanai Sociālo lietu komisijā.

Sociālās palīdzības daļas darbinieki veic pieprasīto pabalstu aprēķināšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nodrošina piešķirto pabalstu izmaksu sociālās palīdzības saņēmējiem, kā arī sniedz motivētu rakstveida atbildi gadījumos, kad pabalsts tiek atteikts.

Šogad Liepājā pirmajā pusgadā saņemti jau 5710 iesniegumu dzīvokļa pabalstam. Tikpat daudz iesniegumu bija visa 2003.gada laikā.

Tavā vietā neviens neko nedarīs

S.Jansone: "Savā ikdienas darbā esam novērojuši, ka liela daļa iedzīvotāju, kuriem būtu iespējams saņemt sociālo palīdzību, ir pasīvi un nedara neko, lai situāciju mainītu. Paradoksāli, bet mēs saņemam pārmetumus par to, ka mudinām savus klientus sakārtot personīgos dokumentus, juridiskās attiecības un citas lietas, kuras var nokārtot tikai cilvēks pats. Konsultējam un informējam klientus par jaunumiem sociālajā sfērā, bet tas nav nekāds garants, ka klients šo informāciju izmantos.

Liela daļa no mūsu klientiem nezina savas tiesības un pienākumus, viņu dokumenti nav sakārtoti un valda, vēl no padomju laikiem saglabājusies, pārliecība: gan jau kāds manā vietā izdarīs... Gan jau pabalstu dabūšu... Gan jau, gan jau...! Šodien ar tādu pārliecību dzīvot nedrīkst, jo nav vairs tie laiki. Cita vietā dzīvi nevar dzīvot un tikai cilvēkam pašam jābūt motivācijai strādāt, darboties, pieņemt lēmumus." Kādu lēmumu cilvēks pieņem, tas nu paliek viņa paša ziņā.

Krīze nepāriet

Ne viens vien iedzīvotājs nāk uz Sociālās palīdzības daļu un prasa pabalstu komunālo maksājumu parādu segšanai. Segt iedzīvotāju iekrātos parādus nav Sociālās palīdzības daļas uzdevums. Pašvaldības sociālos pabalstus piešķir, vadoties pēc stingri noteiktiem kritērijiem. Pēc būtības sociālās palīdzības pabalsti paredzēti krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm (personām), maznodrošinātiem iedzīvotājiem, lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darba spējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

Daudziem iedzīvotājiem šī krīzes situācija nepāriet jau gadiem ilgi. Ar šiem cilvēkiem strādā sociālais darbinieks. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem. Pašreiz Sociālajā dienestā strādā 45 sociālā darba speciālisti, no kuriem 24 sociālās palīdzības daļā. Tas ir vairāk nekā citās pašvaldībās Latvijā, bet tomēr vēl nepietiekami, lai liepājniekiem sniegtu kvalitatīvu un ātru atbalstu.

"Mēs esam kā sūkļi..."

Sociālās palīdzības daļas vadītāja turpina: "Mēs esam kā sūkļi, kuriem jāuzsūc visas pie mums atnestās dzīves negācijas un problēmas. Piemēram, pensionāram ar tiesas spriedumu atvelk pusi pensijas par uzkrātajiem parādiem "Liepājas siltumam". Pāri paliek tikai pārdesmit latu, no kuriem jādzīvo un jāturpina maksāt ikmēneša maksājumus. Tad patiesi paliek skumji, bet vairāk nekā skaidrs, ka pie dokumentiem emocijas nepiešūsi. Plus vēl situācijas, kad piedāvāto sociālo palīdzību ne viens vien cenšas izmantot negodprātīgi. Piemēram, atnāk pēc pabalsta cilvēks, kuram pieder vairāki privatizēti dzīvokļi, kas tiek izīrēti. Maksu par šiem dzīvokļiem, ko sedz dzīvokļu iemītnieki, viņš neuzskata par savu ienākumu. Taču pastāv paņēmieni, kā varam atmaskot negodprātīgos klientus, un tad mūsu darbā saņemto asā formā izteikto pārmetumu atsver citu liepājnieku teiktie pateicības vārdi par sniegto atbalstu."

Skaidrīte Jansone vēl piebilst, ka cilvēku problēmas ir dažādas un tikai ar pabalstiem tās nevar atrisināt: "Domāju, ka pareizāk ir cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām, bet šodienas prakse rāda pretējo. Mēs izšķiežam spēkus, cīnoties ar sekām, bet nepievēršam vajadzīgo uzmanību cēloņiem."

Kur iegūt informāciju?

Nobeigumā Sociālās palīdzības daļas vadītāja atgādina, ka jebkurš iedzīvotājs var nākt un saņemt atbildi uz saviem jautājumiem. Katru nedēļu, izņemot trešdienas, apmeklētājus sociālās palīdzības organizatori pieņem namu pārvaldēs "Karosta" Imantas ielā 3 tālr.3456120, "Jaunliepāja" Siļķu ielā 7 tālr. 3442500 un 3426044, "Vecliepājas" filiālē "Ezerkrasts" Dunikas ielā 1 tālr.3439069, kā arī Peldu ielā 5, kur uz laiku pārcēlusies Sociālās palīdzības daļa, tālr.3422153 un 3427277.