Kurzemes Vārds

15:20 Otrdiena, 16. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kartupeļu vācēji raugās pēc plaisām mākoņos

Pēteris Jaunzems

Septembra nogale љogad nav labvēlīga kartupeļu audzētājiem. Ļoti bieћi gadās, ka sauli aizklāj tumљi padebeљi, sākas lietus un raћas vācējiem ir jāatstāj vagas, lai meklētu patvērumu zem jumta. Turklāt sinoptiķi tuvākajās dienās nesola sausāku laiku. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem jāizmanto katra plaisa mākoņu segā, lai turpinātu un pabeigtu darbus, jo katrs apzinās, ka arī salnas vairs nav aiz kalniem.

Labs kombains vieљ paљapziņu

Neraugoties uz dabas apstākļu kaprīzēm, Grobiņas pagasta zemnieku saimniecības "Cērpiņi" īpaљnieks Nikolajs Puљņickis tomēr neizskatījās īpaљi sadrūmis. Paљos smagākajos tīrumos viņљ jau esot paguvis kartupeļus nolasīt, bet tā pusīte, kas vēl palikusi nenovākta, atrodoties Dubeņu apkārtnē, kur ir smilљaināka augsne un miklums nesakrājas zemes virskārtā, bet iesūcas dziļumā.

Bez tam grobiņnieks љoruden esot nodroљinājies ar kārtīgu kombainu, kas ne vien raiti strādā, bet arī pilnīgi atbrīvo audzētāju no roku darba raћas novākљanā. Zviedru firmas "Ekengards" raћotais kombains, traktora vilkts, virzās pa vagām, saudzīgi izceļ un atbrīvo bumbuļus no smiltīm, kā arī saber tos īpaљā tvertnē. Vēlāk no turienes ar transportiera palīdzību ievākumu pārvieto uz traktora piekabi. "Labs mehānisms, draugi palīdzēja to sagādāt," sacīja īpaљnieks, piebilstot, ka vēl vairāk viņљ priecātos, ja kombains būtu jauns. Љo esot saņēmis lietotu, turklāt nemaz nezinot, cik ilgi tas priekљgājējam ir kalpojis. Protams, pirms raћas novākљanas Nikolajs Puљņickis, zviedru sakārtojot darbam, krietni pastrādājis. Taču tie pūliņi tagad pamazām vien atmaksājoties, jo kombains ejot, kā smērēts.

Ziedēљanas laikā pietrūka mitruma

Daudz nopietnāks zemnieks kļuva, stāstot par iegūto raћu, jo tā љoruden rādoties jūtami mazāka, nekā bija pērn. Īpaљi sīki bumbuļi esot љķirnes "Bimonda" kartupeļiem. Ja pērn un aizpērn viņљ par љo љķirni varējis sacīt tikai labus vārdus, tad љoruden tā vairs neesot, jo sausuma dēļ "Bimonda" audzētāju nedaudz pievīlusi. "Mums Lejaskurzemē mitruma pietrūka jūlijā un augustā, proti, tieљi augљanas periodā," grobiņnieks stāstīja. Tas arī esot galvenais iemesls, kāpēc kartupeļi nav padevuљies. Paљlaik mitruma tā kā būtu diezgan, bet nu tas vairs neesot vajadzīgs. Vidzemē un Latgalē apstākļi kartupeļu ziedēљanas laikā bijuљi labvēlīgāki, tāpēc tur ieguvums no hektāra sanākot lielāks, taču viņiem tur atkal esot citas problēmas, jo daudzviet tupeņus skārusi lakstu puve.

Raћas pieticība tūdaļ atsaukusies uz cenām tirgū. Nikolajs Puљņickis teica, ka љobrīd tirgū tā ir kilogramam vismaz par pāris santīmiem augstāka, nekā bija pērn. Bet pagaidām jau neesot zināms, kas notiks vēlāk, jo tagad daudzi zemnieki nodroљinājuљies ar labiem pagrabiem un bez lieliem zaudējumiem spēj paglabāt audzējumu pat līdz jaunajai raћai. "Ja vien izdosies bumbuļus ievākt puslīdz sausus, tiem vajadzētu labi uzglabāties. Protams, paredzēt visu nav iespējams, daudz kas atkarīgs no audzēљanas vietas, no љķirnes," sacīja zemnieks. Viņљ ievākumu realizēt esot plānojis saskaņā ar jau agrāk parakstītiem līgumiem.

Masa ir, bet sīki

Aizvakar, veroties neko labu nesoloљajā un pelēcīgajā pamalē, iztraucējām arī brāļus Gunti un Ivaru Sileniekus no Otaņķu pagasta. Zemnieku saimniecībās "Gudriķi" un "Brīvzemnieki", kur viņi ar savām ģimenēm darbojas, arī prāvas platības atvēlētas kartupeļu audzēљanai. Protams, ka љeit neviens uz ausīm neguļot, arī svētdien visu dienu esot strādājuљi, tāpēc lielu daļu no audzējuma jau pagūts nokopt, bet raћa sabērta gan pagrabā, gan љķūnī, lai to vēlāk, kad apћūs, varētu pārlasīt un saљķirot. Ivars Silenieks, kuram stādījumu mazāk, pastāstīja, ka bumbuļu љoruden ir daudz, taču tie izauguљi pasīki. "Kā protam, tā mokāmies," viņљ teica, pasūrojoties par noliktavām, kuru mūsu lauksaimniekiem allaћ pietrūkstot. Tas esot viens no sāpju punktiem, jo ar naudiņu, ko izdodas nopelnīt, realizējot audzējumu, celtniecības vajadzībām nepietiekot. "Lai būvētos, ir jāņem kredīti vai jātiek pie Eiropas Savienības struktūrfondiem," cieti sacīja Ivars, paskaidrojot, ka љovasar gribējis strādāt pie projekta pieteikuma, bet, kamēr posies to darīt, tikmēr finansējums izsludināts par iztērētu, un viņљ neesot vēl izlēmis, kā tālāk rīkoties. Kad pabeigљot ievākt tupeņus, tad arī izdomāљot, jo rudens arљana zemnieku neuztraucot. Tai viņљ esot gatavs.

Vēl optimistiskāk par brāli bija noskaņots Guntis Silenieks, kurљ atzina, ka kartupeļiem љoruden nav nekādas vainas. Ja arī lietutiņљ reizumis nolīstot, tas neesot iemesls, lai ar novākљanu vilcinātos, jo jānokopj vēl 7 hektāri. Turklāt, kā domā "Gudriķu" saimnieks, laika vērotāju ziņojumus nevarot ņemt par pilnu. Lūk, aizvadītajā nedēļā pat - tie vienā balsī ziņojuљi, ka Kurzemē būs lietus, taču patiesībā vairāk gan esot spīdējusi saule. Arī par raћas saglabāљanu Guntis Silenieks nelikās noraizējies. Savus kartupeļu stādījumus viņљ esot trīsreiz nomiglojis pret lakstu puvi, tāpēc tiem nevajadzētu bojāties.

No sēklas pārdoљanas atteicies

Par pieticīgu љo raћas gadu nosauca rajonā pazīstamais kartupeļu љķirņu sēklas audzētājs Kārlis Vītols. Tas neesot nekāds brīnums, jo minerālmēslus viņљ daudz nelietojot un arī vasara bijusi gan sausa, gan pavēsa. Rucavnieks jau љovasar audzējis tikai piecas kartupeļu љķirnes. Tādas, kuras pats atzīstot par perspektīvām savai saimniecībai, jo no sēklas tirdzniecības esot atteicies. Tā kļuvusi viņam par smagu. Tos maisus izcilāt vairs neesot spēka un arī ienākumu gandrīz nekādu tas nedodot.

Patlaban rucavnieks strādājot pie projekta, lai savai pusnaturālajai saimniecībai piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu. Ja to izdoљoties saņemt, tas būtu labs atspaids strādāљanai. Viņљ tikai brīnoties, ka citi zemnieki par љo maksājumu neliekoties ne zinis. "Rajonā valda dziļљ klusums. Ne semināri tiek zemniekiem rīkoti, ne sanāksmes," secināja Kārlis Vītols. Pavisam cita aina esot vērojama Vidzemē. "Un tad vēl brēcam, ka viņi paņem visu Eiropas naudu," viņљ pārmeta kolēģiem pasivitāti.

Pētera Jaunzema foto

Savu jauniegādāto kartupeļu novākљanas kombainu izmēģināt grobiņnieks Nikolajs Puљņickis bija nolēmis Dubeņu pusē, tīrumā, kas atrodas blakus Turību mājām.