Kurzemes Vārds

09:57 Ceturtdiena, 21. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dārzs, kas izceļas ar daudzveidību

Pēteris Jaunzems

Aizvadītajā sestdienā vārtus apmeklētājiem plaљi jo plaљi bija atvēris Otaņķu pagasta zemnieku saimniecības "Meldri" īpaљnieka Eglona Brūna iekoptais dārzs. Un jāteic, ka interesenti izmantoja љo iespēju. Iepazīties ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības biedrības Dārzkopības sekcijas vadītāja praktisko veikumu bija sabraukuљi ciemiņi no Talsu, Ventspils un pat Madonas puses. Viņi atzina, ka esot pārsteigti par Eglona Brūna dārza daudzveidību, jo bez ābelēm, bumbierēm un plūmēm, tur aug arī melnie plūљkoki, vīnogas, kazenes un daudz kas cits.

Zaļi vaļņi ap dārzu

Atvērto durvju dienas, kādas savā sētā rīko Otaņķu dārzkopis, paver ne tikai iespēju redzēt un aptaustīt, kā to lietu dara, bet arī uzzināt ļoti daudz ko tāda, par ko priekљlasījumos aizmirst pieminēt. Nu, piemēram, kaut vai to, kā praktiski veidot droљas aizsargjoslas, jo Eglons Brūns par to esot izstrādājis gandrīz vai savu teoriju. Var teikt, ka viņa dārzu no valdoљajiem vējiem aizsargā zaļљ mūris, kura ārējā malā aug kārkli un bērziņi, bet iekљējās rindās - plūљkoki un hibrīdu ābeles. Vēlāk, kad augļu koki saņemљoties spēkā un savīs kopā zarus, kārklus varēљot izzāģēt malkai. Љo pieredzi otaņķnieks noskatījis Rietumeiropā, jo ik gadu mēdzot doties uz Vāciju, kur sapelnot naudu savas saimniecības uzturēљanai. Atbildot uz jautājumu, kuri no kokiem visātrāk sakuplo joslās, dārznieks ieteica stādīt Kaukāza plūmes jeb aličas.

Ar aizsargjoslām iespējams ne tikai nosargāt augļu kokus no stiprākiem pūtieniem, bet arī paglābt tos no iznīcinoљām salnām. Eglons Brūns uzsvēra, ka dārziem, kur nolemts audzēt puspundura un pundura ābelītes, kā arī siltumu un aizvēju mīloљās vīnogas, bez zaļajiem vaļņiem iztikt nav iespējams. Lai pamatotu teikto, viņљ parādīja, cik bagātu raћu љoruden ir devuљi tieљi tie augļu kociņi, kas aug cieљi blakus aizsargjoslai. Tajā paљā laikā vairāk klajumā izvietotajām ābelītēm zari ir pilnīgi tukљi. "Pērn vecais, 1957.gadā iekoptais augļudārzs kopīgi ar jaunajiem stādījumiem, kas izveidoti 2000. gadā, saimniecībai deva septiņas tonnas ābolu. Љogad vajadzēja būt vēl vairāk, taču salna lielāko daļu ziedu nokoda," paskaidroja dārznieks, piebilstot, ka zaudējumus atnesusi arī vētra, kas aizvadītajā rudenī brāzās pāri piekrastei.

Tīrs ūdens pie mājas

Negaisa aplauzīto zaru stumbeņus zemnieks bija izzāģējis un aizvedis uz lauksaimnieku Kurzemes zonas sanāksmi Skrundā, kur tos kā uzskatāmu pierādījumu par dārzkopjiem nodarīto postu, atdeva ministram Mārtiņam Rozem. "Laikam jau tas kaut ko deva, jo tagad sola, ka kaut kādu atbalstu saņemsim," saviem ciemiņiem stāstīja Eglons Brūns. Viņaprāt, tam tā arī esot jābūt. Citādi veidojoties kaut kāds paradokss, jo par meћaudћu veidoљanu zemes īpaљniekiem valsts maksā, bet par dārzu iekopљanu nekas tāds nav paredzēts, kaut gan tos izaudzēt izmaksā nesalīdzināmi dārgāk.

Tiem, kas nolēmuљi stādīt puspundura vai pundura augļu kokus, Eglons Brūns silti iesaka jau paљā sākumā izrakt arī pamatīgu dīķi, jo dārzam vasarās būs vajadzīga laistīљana. Viņљ tā esot izdarījis, neraugoties uz to, ka blakus atrodas plati un dziļi novadgrāvji. "Gribu būt pārliecināts, ka manis raћotā produkcija ir ekoloģiski droљa," viņљ teica, paskaidrojot, ka novadgrāvju ūdens ir piesārņots ar visādām ķimikālijām, kas tur saplūst no apkārtējiem tīrumiem un laukiem.

Vārpzāle kapitulē neatlaidīgajam

Viens no sareћģītākajiem uzdevumiem bioloģiskajam lauksaimniekam ir cīņa ar nezālēm. To rezultātu, ko ķīmiju pielietojoљie kolēģi vienā rudenī sasniedz ar indēm, videi draudzīgi strādājoљie zemnieki spēj panākt tikai pēc vairākiem gadiem. Eglons Brūns pastāstīja, ka vietu, kur atrodas "Meldru" jaunais augļu dārzs, bija pārņēmusi vārpzāle. Taču viņam to izdevies pieveikt, ar kultivatoru neatlaidīgi apstrādājot rindstarpas. Ja vasaras gaitā vārpzālei neļaujot augt, tā beigās kapitulējot.

Tagad rindstarpās otaņķnieks stāda tulpes, narcises un zemenes. Zemes apstrādē viņam lieliski kalpo miniatūrais, bet jaudīgais Čehijā raћotais firmas "Farmer" dārza traktorītis. Pie tā varot pievienot gan vagotāju, gan pļaujmaљīnu, gan zemes frēzi, bet Liepājā izgatavotie hidrocilindri viņam devuљi iespēju pielietot kausu, ko Eglons Brūns izmanto arī kravu pārvadāљanai.

Plūљkoks gan priecē acis, gan ārstē

Dārzkopības tehnikas iegāde prasījusi zemniekam vairāk nekā septiņus tūkstoљus latu. Tirgojoties ar āboliem un vīnogām zaļajā tirdziņā Rīgā vai Liepājā, pie tādas naudas, protams, nav iespējams tikt. To viņљ esot nopelnījis, sakārtojot dzīvћogus Vācijā. No ārzemēm pārvesta ne tikai nauda, bet tāpat interesanti augi un pieredze. Arī par melno plūљkoku audzēљanu. Izrādījās, ka tā visvairāk mudinājusi uz "Meldriem" ceļu mērot dārzkopjus no Madonas, Ventspils un Talsiem. "Melno plūљkoku ogas ir ļoti ārstnieciskas. Tās noder astmas un nieru slimniekiem, palīdzot tiem, kas nolēmuљi notievēt. Pats interesantākais, ka to pielietojums ir ļoti plaљs. Ogas varot gan saldēt, gan kaltēt, gan vārīt ievārījumā un spiest sulā, lai lietotu uzturā cauru gadu. Vienīgi lielos daudzumos vienā reizē tās saēsties gan Eglons Brūns neieteica. Tā varot sabojāt dūљu.

"Turpmāk melnie plūљkoki augs arī Ventspils rajona Puzes pagasta zemnieku saimniecībā "Roћkalni". To saimnieki pastāstīja, ka nolēmuљi izveidot plaљus stādījumus, jo augs esot ne vien veselībai noderīgs, bet arī dekoratīvs. Līdzīgās domās bija arī talsinieks Ēriks Pornieks, kurљ plūљkoku iecerējis stādīt pamīљus ar upenēm zemnieku saimniecībā "Zeme".