Kurzemes Vārds

03:20 Trešdiena, 21. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Bēgļu laivas

Andћils Remess

Pirms daћām dienām Stokholmā atklāja pieminekli tiem baltieљiem, kuri patvērumu no Otrā pasaules kara briesmām meklēja un atrada Zviedrijā. Kurzemes piekrastē pusceļā starp Liepāju un Ventspili љāda piemiņas zīme jau stāv vairākus gadus, un tagad simboliski savienoti Baltijas jūras krasti, kurus rudenī pirms seљdesmit gadiem sāka vienot bēgļu laivas.

Tā bija otra lielākā bēgļu plūsma no Latvijas pagājuљajā gadsimtā. Pirmā sākās 1915. gada pavasarī, Pirmā pasaules kara frontei tuvojoties mūsu zemei, un toreiz bēga no tiem, kuri iebruka no rietumiem. 1944. gada rudenī sākās bēgљana no tiem, kuri nāca no austrumiem.

Joprojām љur tur dzirdams un lasāms, ka laiduљies lapās nacistu līdzskrējēji, jo tiem zeme degusi zem kājām. Taču kas gan 1944. gada rudenī būtu ļāvis bēgt tiem, kuri sadarbojās ar nacistiem, ja nacisti paљi vēl palika te? Un kāds sakars ar nacistiem varēja būt visdaћādāko Latvijas novadu zemniekiem, kuru pajūgi pieblīvēja Liepājas ostas apkārtnes ielas, ļaudīm cerot uz kādu no bēgļu kuģiem, kas devās uz Dancigas līci, bet tumsas aizsegā љad tad riskēja pagriezties uz zviedru krastiem? Vai tiem, kuri nedēļām ilgi mitinājās Kurzemes piekrastes zemnieku saimniecībās, gaidot iespēju slepus no vācieљiem zvejnieku laivās doties pāri jūrai?

Bēga no frontes līnijas, kas strauji tuvojās, un bēga no boļљevikiem, atceroties pirmo padomju varas gadu. Bēga ar to, kas mugurā, vērtīgāko aprokot dārzos un pagalmos, naivi cerot, ka pēc daћiem mēneљiem, nu, varbūt pēc gada, varēs atgriezties neatkarīgā Latvijā.

1944. gada rudenī Kurzeme bija bēgļu pārpildīta, un vēsturnieki min skaitli 300 000. Septembra un oktobra mijā vēl bija zemes ceļљ, pa kuru nokļūt Austrumprūsijā, bet pēc pāris nedēļām palika vairs tikai jūra. Bija izveidojies tas, ko vieni sauca par Kurzemes katlu, bet citi par Kurzemes cietoksni, un līdz novembra vidum vien no tā izkļūt caur Liepājas ostu izdevās 30 000 cilvēku.