Kurzemes Vārds

14:57 Ceturtdiena, 2. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Kā uzplaukt kultūrai?

Edgars Lūsēns, Sarmīte Pelcmane

Šodien liekam punktu piecu, mūsuprāt, aktuālo jautājumu ciklam, kurus uzdevām Liepājas pašvaldību vēlēšanās kandidējošiem sarakstiem. Ceram, ka atbildes jums, cienījamie vēlētāji, palīdzēs izvēlēties to vienīgo, īsto, kam dosit priekšroku 12.martā, bet mūsu pēdējais, 5. jautājums potenciālajiem tautas kalpiem:
Kuri, jūsuprāt, ir galvenie kultūras jomā risināmie jautājumi Liepājā, kā tos praktiski realizēsit?

"Liepājas attīstībai"
Pirmkārt, jāīsteno dzīvē koncertzāles projekts. Mēs esam par Liepāju kā daudzveidīgu kultūras vides pilsētu, pievilcīgu liepājniekiem un tūristiem. Nepieciešams lielāks atbalsts ne vien profesionālajiem māksliniekiem, bet jārod iespējas vairāk attīstīties un izpausties arī mākslinieciskajai pašdarbībai, mazākumtautību biedrību kustībai. Atbalstīsim arī mecenātisma iniciatīvas. Vairāk būtu jāiesaista skolu jaunatne savu talantu attīstībai skolas un ārpusskolas pašvaldības atbalstītu nodarbību veidā. Veicināsim materiāli tehniskās bāzes attīstību, pilnīgāk izmantojot, uzturot un uzlabojot jau esošās kultūras iestādes.

"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK
Liepājas Mākslas vidusskola: Liepājas pašvaldībai aktīvi jāvēršas pie LR Izglītības un zinātnes ministrijas par Mākslas vidusskolas reorganizāciju, un atbrīvot to no noreibušās diktatūras.
Bērnu mākslas skola: jānodrošina ar materiāli tehnisko bāzi un telpām. Pašvaldībai šī problēma jārisina kaut vai no iekšējām rezervēm.
Tautas daiļamatniecībā jānodrošina paaudžu pēctecība un jāatrisina telpu problēma.
Vēl ļoti būtiska ir Liepājas muzeja kultūras mantojuma saglabāšanas un eksponēšanas problēmas atrisināšana. Uzskatām, ka Liepājas muzejam jākļūst par reģionālo muzeju, jo fondu krājumi mantojumu ziņā ir vieni no visapjomīgākajiem Latvijā. Iespējamie risinājumi - operatīvi jārisina kadru jautājums, muzeja darbība jāveido tā, lai tā būtu vērsta uz apmeklētāju piesaistīšanu, nevis tikai uz eksistences nodrošināšanu. Jānodrošina fondu eksponēšanas iespējas ar pašvaldības un privāto investīciju piesaisti.
Runājot par koncertzāli, uzskatām, ka tā ir ļoti nepieciešama visam Kurzemes reģionam, kā arī Latvijai kopumā, tikai būtu jāuzmanās, lai tās dēļ netiktu upurēta pārējā kultūras dzīve Liepājā.

Tautas saskaņas partija
Liepājai nepieciešams izveidot multinacionālu kultūras centru, kurā varēs darboties dažādu tautību kopienas.
Nepieciešams izveidot pašvaldības kultūras centrus Liepājas mikrorajonos, jo lielākoties visa kultūras dzīve tiek koncentrēta tikai pilsētas centrā.
Pilsētai nepieciešama koncertzāle, bet izstrādātais projekts nedod priekšstatu par tādas celtnes uzturēšanas turpmākajām izmaksām.
Paliek neatrisināts būtisks jautājums par parka estrādes "Pūt, vējiņi!" turpmāko izmantošanu. Mūsuprāt, jāatgūst pasākuma "Liepājas dzintars" tradīcijas. Nepieciešama kompleksā šī parka daļas rekonstrukcija, radot jaunu pievilcīgu vidi Liepājas iedzīvotājiem un tūristiem.

Tautas partija
Citi aicina lielas naudas ieguldīt cietumu rekonstrukcijās un jaunu celtniecībā.
Mūsu viedoklis ir atšķirīgs: nauda jāiegulda bērnos, kultūrā, izglītībā, mākslā, lai izzustu cietumi.
Liepājai jākļūst par otru kultūras galvaspilsētu. Tas ir iespējami, jo Liepājai ir senas kultūras tradīcijas. Mums vienmēr bijis profesionāls teātris, simfoniskais orķestris, muzejs, mākslas un mūzikas skolas, augstskola, lieliski gleznotāji, nepārspējami mūziķi, profesionāli arhitekti. Bet vai šīm iestādēm un māksliniekiem atvēlēta visa iespējamā uzmanība un līdzekļi?
Jāizvērtē esošā kultūras politika un jānosaka prioritātes.
Liepājā jātop koncertzālei, jāpaplašinās muzejam, jāturpina biedrības nama rekonstrukcija, bet vienlaikus jāgādā, lai tas kādam būtu vajadzīgs. Jāaudzina nākamās paaudzes tā, lai tām nepieciešams teātris, muzejs, koncerti. Tāpēc liela līdzekļu daļa jāatvēl bērniem, viņu izglītošanai: teātra studijās, mūzikas un mākslas skolās, nacionālo tradīciju skoliņās utt. Pretējā gadījumā mūsu uzceltās pilis būs tukšas.
Kultūrai jābūt pieejamai ikvienam liepājniekam. Tā nedrīkst būt privilēģija. Jārada iespēja apmeklēt teātri, koncertus, izstādes arī mazāk nodrošinātajiem liepājniekiem.

Latvijas Pirmā partija
LPP ir par to, ka kultūras jautājumu risināšana būtu jāsāk ar modernas Eiropas līmeņa kultūras politikas izveidi Liepājā. Kultūras nozarei pilsētā vajadzētu saņemt profesionālāku vadību un mērķtiecīgāku finansiālo atbalstu no pašvaldības. LPP deputāti saredz daudz neizmantotu iespēju kultūras jautājumu risināšanai pilsētā, par pamatu ņemot principu, ka izklaides pasākumi pašvaldībai nav jādotē - tiem jāpelna, tā, lai par iegūto naudu varētu atbalstīt tautas mākslu, bērnu un jauniešu kultūras aktivitātes un nekomerciālo kultūru kopumā. LPP ir par koncertestrādes "Pūt, vējiņi!" steidzīgu atdošanu privatizācijai, lai naudu, ko ieekonomētu no dotāciju pārtraukšanas, novirzītu bērnudārzu un skolu sporta zāļu vajadzībām. Izklaides industrija visur pasaulē attīstās komerciāli, tā tam vajadzētu būt arī šeit, bet pašvaldības nauda ir daudz vajadzīgāka bērniem un maznodrošinātajiem. LPP saredz to, ka pašvaldības līdzfinansējumu koncertzāles projektam var būtiski samazināt - tas ir Eiropas mēroga projekts un visas valsts prestiža lieta, tāpēc arī finansējuma lauvas tiesai būtu jānāk no ES fondiem, valsts budžeta un privātām investīcijām. Esam pārliecināti, ka privātās iniciatīvas iesaistīšana dotu daudz lielāku garantu šī projekta lietderībai un nozīmīgumam ilgtermiņā. LPP atbalstīs daudznacionāla sabiedriska kultūras un izglītības centra izveidi pilsētā.

Liepājas partija
Liepājas partija uzskata, ka šīs jomas turpmākai attīstībai nepieciešams izstrādāt jaunu Liepājas kultūrpolitikas stratēģiju, kas ietvertu visus šobrīd kultūras dzīvē aktuālos projektus. Kultūras dzīves attīstība ir atkarīga no cilvēku gribas un talanta. Liepājā šādu spējīgu cilvēku ir daudz. Ir nepieciešams izstrādāt atbalsta programmas. Liepājas partija, atbalstot tradicionālo pasākumu un festivālu norisi, domā par iespējām veicināt jaunu kultūras projektu īstenošanu. Liepāja vienmēr ir bijusi daudznacionāla pilsēta, un mums ir svarīgi visu centieni uzturēt savas nacionālās tradīcijas. Tāpēc ir svarīgi Liepājā izveidot daudzfunkcionālu kultūras centru, kur zem viena jumta sadzīvotu gan Liepājas Simfoniskais orķestris, gan teātra mazā zāle, izstāžu zāle un konferenču centrs. Tas ir Liepājas koncertzāles projekts, kura aizstāvēšanā mums nav klājies viegli, bet šobrīd ir sasniegti labi rezultāti. Šis projekts veicinās Liepājas mākslinieku dalību Latvijas un pasaules kultūras procesos. Mēs vēlamies nodrošināt iespēju liepājniekiem nodarboties ar tautas mākslu. Liepājas Latviešu biedrības nama atjaunošanu atzinīgi novērtējuši jau daudzi, šis darbs vēl jāturpina. Jāturpina arī iesāktie projekti Liepājas muzeja paplašināšanai un pilsētas bibliotēku optimizācijai.

"Jaunais centrs"
Liepāja vienmēr izcēlusies ar saviem māksliniekiem, mūziķiem, literātiem un visiem pārējiem garīgā darba darītājiem, kuri katrs dod savu artavu pilsētas attīstībā. Mūsu pilsēta jau sen ir pelnījusi jaunu, modernu koncertzāli un jaunu bibliotēku, kura atbilstu visām mūsdienu prasībām. Uzceļot koncertzāli, mēs nešauboties varētu aicināt ciemos daudzus pasaules līmeņa mūziķus, kuri veicinātu kultūras izaugsmi un tūristu pieplūdumu Liepājai, tas arī papildinātu pilsētas budžetu.

Nacionālā spēka savienība
Nesvarīgu jautājumu nav, jācenšas sniegt atbalstu ikvienai kultūras nozarei. NSS prioritāte ir atbalstīt tās kultūras iestādes un pasākumus, kur tiek nodarbināti bērni un jaunieši, kur iespējams saturīgi līdzdarboties un izpausties arī tiem liepājniekiem, kas nav profesionāļi attiecīgajās kultūras jomās.
Runājot par jaunās koncertzāles būvniecību, jāatgādina, ka NSS vienmēr ir deklarējusi, ka atbalsta jaunu kultūras projektu realizāciju, taču visa pamatā ir jāsaglabā samērība. Radot jaunus un grandiozus projektus, nevajadzētu aizmirst par esošajiem un vēsturiskajiem, piemēram Sv.Trīsvienības baznīcu.

Centriskā partija "Latvijas Zemnieku savienība"
Liepāja vienmēr ir bijusi festivālu pilsēta, un tradīcijām bagātākais no tiem, protams, ir "Liepājas dzintars", kuram ir bijusi ne tikai ievērojama loma Latvijas mūzikas dzīvē, bet tas ir arī patriotisma un lepnuma par savu pilsētu simbols vairākām liepājnieku paaudzēm, tādēļ uzskatām, ka pašvaldībai jārūpējas par šī festivāla saglabāšanu un tā konkurētspējas paaugstināšanu attiecībā pret citiem valstī notiekošajiem šī žanra mūzikas festivāliem. Lai to realizētu, pirmkārt, ir jāatrisina koncertdārza "Pūt, vējiņi!" (kas ir nesaraujami saistīts ar festivālu "Liepājas dzintars") renovācijas jautājums, otrkārt, ir nepieciešama pašvaldības lielāka finansiālā līdzdalība festivāla organizācijā.
Nenoliedzami, ka ļoti nozīmīgs Liepājai ir jaunās koncertzāles celtniecības projekts. Lai nodrošinātu šī projekta turpmāko realizāciju, pašvaldības uzdevums tagad ir aktīvi strādāt pie nepieciešamā papildu finansējuma piesaistes gan no valsts budžeta, gan no ES fondiem, kā arī citiem investīciju avotiem. Koncertzāles celtniecībai nepieciešamā finansējuma meklējumos pašvaldībai roku rokā jāstrādā ar LSO, kas būs jaunās ēkas tiešais saimnieks. Nākamie soļi būs tehniskā projekta dokumentācijas izstrādes un pašas koncertzāles būvniecības realizācija.
Pašvaldībai aktīvi jāstrādā arī pie tā, lai piesaistītu jaunus speciālistus kultūras nozarēs - mūziķus, aktierus, māksliniekus, kultūras darbiniekus. Lai Liepāja varētu lepoties ar jauniem talantiem, vispirms nepieciešams atrisināt dzīvokļu jautājumu, lai jaunajiem māksliniekiem būtu savs jumts virs galvas.
Novārtā nedrīkst pamest arī tautas mākslu, jo tieši tā ir vienreizējais un neatkārtojamais mantojums, ar ko lepojamies visos pilsētai nozīmīgos pasākumos.

"Latvijas ceļš"
Novērtējot kultūras nozīmīgumu un vietu pilsētas kopējā attīstībā, ir nepieciešams strādāt šādos virzienos: pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma (materiālā un nemateriālā) saglabāšana un attīstība, vienlaikus nodrošinot pilsētas muzeju attīstību un vēsturiskās apziņas lomas pieaugumu sabiedrībā; pilsētas profesionālās mākslas kolektīvu (Liepājas teātris, Liepājas Simfoniskais orķestris) un amatiermākslas kolektīvu konkurētspējas palielināšana un mūsdienīgu darba apstākļu nodrošināšana pilsētai piederošos (LLBN) un uzbūvēt plānotos (jaunā koncertzāle, teātra mazā zāle) īpašumos; pilsētas kultūras infrastruktūras attīstība, pilnīgi pabeidzot LLBN rekonstrukciju un izvērtējot vasaras koncertdārza "Pūt, vējiņi!" attīstības perspektīvas.

"Jaunais laiks"
Kas ir kultūra Liepājā? Mākslīgi izvilktas lietas gaismā, kas nemaz nav pieskaitāmas pie kultūras. Atjaunotā LBN zāle, kas vairs nav pieejama ikvienam liepājniekam, uzbetonētā promenāde, kurā neatpūšas liepājnieki, mūsu saziedotie dzintara gabaliņi, kas saķepēti necaurredzamā "Dzintara pulkstenī", sameistarotā Jāņa iela, par kuru mēs ikdienā nestaigājam...
Bet kur ir palikusi tautas māksla, atbalsts profesionāliem māksliniekiem, pašdarbības kolektīvi, individuālie mākslinieki utt.? Vai Liepāja reiz nebija mākslinieku pilsēta? Un kā ar mazajiem un lielajiem dziedātājiem, dejotājiem, pinējiem, pūtējiem, audējiem? Cik katrs spēj samaksāt par pulciņiem, tik arī ir. Un visbiežāk - nav. Bet gribētāju ir ļoti daudz.
Mēs lepojamies kā festivālu pilsēta. Bet vai šie festivāli vairums nav vairāk domāti apdullušiem skolēniem?
Esam par kultūru, kas nav tikai prestiža, par atbalstu tautas mākslai un pašdarbības kolektīviem, par koncertiem un festivāliem kas vieno cilvēkus.
Latviešu biedrības nams vispirms jāsakārto no ārpuses, tikai tad var spodrināt iekšpusi. Un vēl - ir jāizvērtē, vai divas atsevišķas struktūras (SIA "LBN" un Tautas mākslas un kultūras centrs) var apsaimniekot vienu ēku, kura celta par tautas saziedotiem līdzekļiem un kurai jākalpo tautas mākslai.
Tāpat ir arī ar Liepāju kā tūrisma pilsētu. Bet paskatieties labi apkārt - vai vienkāršs iebraucējs vispār var atrast mūsu pilsētas centru, pludmali utt.? Un, ja ir atradis, tad ko tur var darīt? Vai pilsēta vispār var ko nopelnīt no tūrisma, ja šeit nav kur pavadīt laiku? Ja tie organizētie ekskursanti, kurus atved ar autobusu, pa logu parāda mūsu pilsētu, tad izlaiž ekskursiju objektā, sasēdina atpakaļ un aizved atkal citur, tie daudz ko redz. Bet vai mums no tā kāds labums? Un vai viņš šeit ir labi pavadījis savu laiku? Teiksim atklāti - vai viņš šeit ir atstājis savu naudu? Nemaz ne.
Mēs esam pilsēta starp ūdeņiem. Bet vai centrā ir kāda strūklaka, kas tik ļoti pievilktu cilvēkus?
Ir ļoti daudz ko darīt, lai šī "pilsēta zem liepām" attīstītos par sakārtotu un iedvesmojošu pilsētu, par pilsētu, kur galvenais ir cilvēki un to labsajūta, lai mūsos patiesi nezustu kurzemnieciskais lepnums, ka esam liepājnieki!
Un ir trīs principi, kas mūs atšķir no citiem: godīgums, caurspīdīgums, atklātība!

LSDSP
Eiropā mūs atpazīst. Un atpazīst galvenokārt ar tautas mākslu, tāpēc jānostiprina Tautas mākslas centra darbība, jādod lielākas pilnvaras, jāpalielina budžeta finansējums.