Kurzemes Vārds

07:48 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ģerboņa pārvērtības

Vecākais zināmais

Nav saglabājies dokuments, ar kuru būtu Liepājai piešķirts ģerbonis. Ir noskaidrots, ka ģerbonis - zaļā liepa ar sarkano divastaino lauvu - ir lietots jau tūlīt pēc pilsētas tiesību iegūšanas, tas ir, pēc 1625.gada 18.marta. Vecākais ģerboņa attēls ir saglabājies uz Liepājas pilsētas teritorijas 1634.gada plāna. Divastainais lauva ir detaļa no Kurzemes hercogistes ģerboņa un nozīmē īpašu cieņu jaunajai pilsētai. Ģerbonis ir lietots kā pilsētas zīmogs, kura nospiedumi ir saglabājušies.
17.gadsimta ģerboņa veidojums ir saglabājies virs Annas baznīcas ieejas durvīm. Vēlākajos gadsimtos, sienas balsinot, tas pārklāts ar kaļķu kārtu un nav bijušas saskatāmas ģerboņa sākotnējās krāsas. Laika gaitā tas, protams, mainījās. 18.gadsimta vidus ģerboņa veidojums ir saglabājies Sv.Trīsvienības baznīcas portālā.

Krāsojums zem "nelaimīgas" zvaigznes?
1911.gadā izdotajā "Liepājas kalendārā" (vācu valodā) rakstīts: "Kas attiecas uz Liepājas ģerboni, tad 1625.gada 18.martā hercoga Fridriha dotajās pilsētas privilēģijās par jaunās pilsētas ģerboni nav nekas minēts. Droši vien tas apstiprināts drīz pēc tam, jo 1660.gadā pilsētas zīmogā ģerbonis redzams tajā pašā heraldiskajā formā, kādā tas lietots līdz hercogu laika beigām: Kurzemes ģerboņa lauva, šeit kā t.s. žēlastības zīme, parasti bez kroņa, ar dubultu asti, pielecot pie liepas. Liepa varētu būt pievienota ģerbonim kā mājiens uz latviešu vietvārdu. Tāda figūra saglabājusies līdz šodienai un, neņemot vērā stila samākslojumu, nav pārveidota."
Tālāk kalendārā minēts: "Mūsu ģerboņa krāsojumu jau sen apspīd nelaimīga zvaigzne. Parasto šodienas krāsojumu nosaka Provinciāltiesības: sarkans lauva pie zaļa koka uz zila vairoga. Tāds ģerbonis jau gandrīz gadsimta garumā, skaisti raibs un nepareizs, dižojas pie rātsnama. Dažam gleznotājam, arhitektam vai būvuzņēmējam raibums šķiet aizdomīgs, un viņš atceras stingro heraldikas likumu, kas aizliedz likt "krāsu uz krāsu" (sarkans, zils, melns un zaļš ir vienīgās heraldiskās krāsas). Krāsaina figūra liekama tikai uz metālu (zelts vai sudrabs, resp., dzeltens un balts), zelta vai sudraba figūra - tikai uz krāsaina laukuma. Izlīdzējās tādējādi, ka uz zila vairoga krāsoja zelta lauvu un sudraba koku, vai arī kā kādā skatu kartē redzams - pareizi krāsotas ģerboņa figūras uz zeltīta vairoga. Mūsu ielu kiosku ģerboņi samērā jauki stilizēti, un biržas tvaikoņu skursteņu rotājums seko Annas baznīcas paraugam. Visas šīs labi domātās izmaiņas par pareizām nevar atzīt. Jo lauvam jābūt sarkanam - kā Kurzemes ģerbonī, liepai - vismaz zaļai."

No lauvas - uz burinieku
Tāds Liepājas ģerbonis (lauva un liepa) saglabājies līdz pat 1970.gada 26.jūnijam, kad apstiprināja jaunu. No vecā tajā saglabāta liepa kā pilsētas latviskās izcelsmes simbols. Burinieks simbolizē Liepāju kā senu ostas pilsētu. Kā mūsdienu simbols izmantotas arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas karoga krāsas.
Tomēr 1988.gada 26.maijā Liepāja atgriezusies pie sava vēsturiskā ģerboņa - lauvas un liepas uz sudrabotā fona.