Kurzemes Vārds

15:54 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Bērni sēžas zirgos, lai apsteigtu vēju

Pēteris Jaunzems

Virgas pagasta zemnieku saimniecībā "Stiebriņi", kur zirgkopībai un jāšanas sporta veicināšanai pievērsušies bijusī ūdens slaloma meistare Dzintra Blūma un Guntis Priede, pamazām, bet neatlaidīgi īstenojas sapnis par jāšanas sporta kluba izveidošanu bērniem. "Kurzemes Vārds" tur bija iegriezies pirms dažām dienām brīdī, kad treniņu laukumā notika apmācības jaunajām jātniecēm. Treniņu norisi saimnieki uzņēma videofilmā, jo uzskata, ka uzfilmētā analīze pēc tam lieliski palīdz ne vien noslīpēt apgūtās iemaņas, bet uzskatāmi atklāj jauno sportistu izaugsmi, nostiprinot bērnos pašapziņu, ka viņi spēj sasniegt to, pēc kā tiecas.

Gatavošanās treniņam nenotiek ātri
Pirms devāmies uz jāšanas treniņu laukumu, Dzintra Blūma pastāstīja, kā organizē nodarbības. Nevajagot domāt, ka, tiklīdz zirgi izvesti no staļļa, tā bērni tūlīt lec tiem mugurā, ieķeras ar pirkstiem plīvojošajās krēpēs un dodas ķert vēju. Nē, pirms tas var notikt, viņiem ir dūšīgi jāpastrādā, proti, jāsakārto inventārs, visas zirglietas jāpārcilā, jāpārbauda, bet, ja nepieciešams, jānotīra tās. To saucot par gatavošanos treniņam, un varot galvot, ka stunda šajā nodarbē paiet nemanīti. Jo arī zirgi secīgi jāsagatavo darbam. Vispirms tiem rūpīgi jānotīra spalva, kas tagad martā tiekot mesta un mēdzot lidot uz visām debesu pusēm. Pēc tam jāizcilā katra kāja, jāpieskrūvē pakaviem asās radzes, lai, strādājot uz sasalušās zemes, zirgi nepaslīdētu. Un tikai tad, kad tas viss paveikts, var beidzot ķerties pie zirgu apseglošanas.
"Tas ir kā nerakstīts likums un nenotiek tik ātri," stāstīja Dzintra. "Treniņš ir pašas nodarbības beigas, un tas var sākties, kad zirgi ir ierikšoti, kad jātnieki ar tiem ir labi sapratušies." Savā mūžā straujas, krāčainas upes diezgan izbraukusi un pieveikusi, trenere lieliski zina, ka nopietni panākumi nekad nenāk viegli. "Ja kādam kas šķietami izdodas bez piepūles, skatītājam tūlīt ir jākļūst uzmanīgam un jāsaprot, ka kaut kur slēpjas kāds āķis," ar šādiem vārdiem viņa cenšoties pieradināt savus audzēkņus pie neatlaidīga darba. Pie pacietības.

Sapņo par manēžas būvi
Un tomēr "Stiebriņu" saimnieki vēlas, lai jaunie sportisti apzinātos savas spējas. Kad bērni sākot sūdzēties, ka viņiem vairs neveicas treniņos un nenotiek nekāda augšupeja, tad lieti noder Gunta uzfilmētais materiāls. Skatoties videofilmu, sportisti paši var pārliecināties, cik nemākulīgi viņi pirms mēnešiem desmit sēdējuši zirgu mugurās, kā vadījuši kumeļus. "Ārprāts, kāda es tur izskatos! Skatīties kļūst bail!" nesen paškritiski atzinusi kāda no meitenēm. Tātad viņa spēj pamanīt to progresu, kas ir sasniegts.
Kaut gan pirms vairāk nekā desmit gadiem kļuvusi par zemnieku saimniecības īpašnieci, Dzintra Blūma tomēr nekādi nespēj atsacīties no saiknes ar sportu. Iespējams, te arī meklējams viens no iemesliem, kāpēc "Stiebriņos", nemitīgi kaujoties ar naudas trūkumu, tomēr neatlaidīgi nodarbojas ar zirgkopību un turpina pilnveidot sporta klubu un sapņo par manēžas būvi. Pamazām tiekot radīta arī nepieciešamā materiālā bāze. Stallī viņiem tagad jau dīžājas divdesmit divi zirgi. Pirms dažām dienām atskrējis vēl viens kumeliņš. Tas nosaukts par Respektu.

Augstās barjeras apgūst, sākot ar zemākajām
Stallī atsevišķā nodalījumā mīt arī Čips un Deils - divi Skotijas poniji. Tie iegādāti tam, lai zirga mugurā radinātu sēdēt pašus mazākos bērnus. Viss norisināsies kā rotaļā. "Kaut gan mazi augumā, poniji arī ir īsti zirgi," uzslavēja Guntis Priede. Bet, kad pirmās iemaņas būs apgūtas, topošie jātnieki varēs pārsēsties uz augumā prāvākiem rumakiem. Tā soli pa solītim. Arī barjeras jāsāk apgūt ar zemākajām. Pirms vairākiem gadiem "Stiebriņu" saimnieki vērojuši pasaules kausa izcīņas sacensības un sportistu treniņus. Sākumā neesot sapratuši, kāpēc somi barjeru kārtis izmētājuši pa visu laukumu. Vēlāk kļuvis skaidrs, ka tas ir tāds īpašs treniņu paņēmiens, kas sola labākus rezultātus. Tāpat mūziķiem esot lielākas iespējas gūt panākumus, ja viņi baudījuši labu izglītību, secināja Dzintra. Galvenais, ir nepieciešams radīt pamatu, jo bez tā spožas sekmes sportā gūt nav iedomājami.
No šī skatpunkta raugoties, Dzintru galīgi neapmierinot tās norises, kas patlaban vērojamas Latvijas jāšanas sportā un federācijā. Gatavojoties sacensībām un cīnoties par pirmajām vietām, tur nemaz nedomājot par nākotni, par jaunās paaudzes sagatavošanu. Arī Guntis Priede ir vienisprātis ar savu otro pusīti. Viņaprāt, situāciju jāšanas sportā mūsu valstī varot salīdzināt ar to, kas notika hokejā. Arī tur no Zviedrijas atnākušais treneris atzinies, ka viņam nākas mācīt Latvijas izlases kandidātus pareizi slidot.

Zelta vērta ir sistēma
Tādēļ savā sporta klubā viņa gribot radīt pareizu jāšanas sporta iemaņu apguvei nepieciešamos pamatus. "Mēs jūs iemācīsim pareizi jāt, iemācīsim pārvaldīt zirgu kustībā, iemācīsim saprasties ar zirgu, kad tas strādā, bet izvēles iespēja pēc tam jums būs jāatrod katram patstāvīgi. Galvenais ir turēties sedlos - būt drosmīgiem un nedaudz arī trakiem," saviem audzēkņiem mēdzot sacīt Dzintra. Autoritāte viņai pašai esot Sergejs Šakurovs, jo šī vīra darbā ir skaidri saskatāma sistēma, kas sportā zelta vērta. "Ja ir sistēma, tad ir ieguldījums un arī rezultāti," saka Barselonas un Atlantas olimpiāžu dalībniece, un viņa gan zina, ko runā.
Pagaidām vēl avīzē reklāmu par iespējām trenēties jāšanas sportā "Stiebriņos" Dzintra un Guntis neesot publicējuši. To darīt domājot, iespējams, pavasarī. Pagaidām pie viņiem iemaņas apgūt savus bērnus sūtot paziņas. Labākie rezultāti ir Līgai Priedei un Madarai Frēlihai. Vienīgie puikas, kas trenējoties sistemātiski, esot priekulnieki Kristaps un Kārlis Tiškusi. Liela neatlaidība piemītot Sindijai un Mairai. Treniņu dienā jubileju atzīmēja Madara Venclava. Pēc treniņiem topošie jātnieki varot arī lauku mājās pavadīt nakti. Izvērst sporta kluba darbu kavējot apziņa, ka vēl jau daudz ko no nepieciešamā nav bijusi iespēja sagādāt. Dzintrai nepatīk, ja viņai norāda uz to, jo pati pārāk labi saprot un apzinās, kas viss vēl viņiem ir vajadzīgs, lai perspektīvi strādātu. Viņa negaida, lai kāds "Stiebriņiem" ko dotu. Zemnieki paši vēlas pelnīt, strādājot godīgā konkurencē. Un nevarot arī teikt, ka viņi stāvētu uz vietas. Nesen, raugi, uzlikām jumtu siena šķūnim, palepojās Guntis. Atkal par kādu solīti tikts uz priekšu.