Kurzemes Vārds

04:05 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ko nesēsi, to nepļausi…
Sarmīte Pelcmane

Vēlēšanu kaislības beidzot pārdzīvotas. Vai kādu apmierina rezultāts vai ne, tās nu ir galā, līdz nākamajai reizei, protams. Nedaudz tā kā skumji par liepājnieku kūtrumu, izvēloties (vai - neizvēloties) saimniekus savai pilsētai nākamajiem četriem gadiem, jo šoreiz vēlēšanās nenobalsoja pat puse no mūsu balsstiesīgajiem, pēc provizoriskiem datiem piedalījās tikai 49,8 procenti. Kā redzams, līdz liktenīgajam skaitlim 50 pietrūka pavisam maz, varbūt tieši tavas balss…
Varam, protams, sevi mierināt, ka citur Latvijā vēlētāji nebija daudz čaklāki, kopumā šīs ir pasludinātas par visvairāk neapmeklētajām vēlēšanām valsts vēsturē, vidēji nobalsojuši tikai apmēram 52 procenti vēlētāju. Mierinājums vājš, tomēr vismaz kaut kāds. Un grūti tagad teikt, kāds būtu rezultāts mūsu pilsētā, ja vēlēt tomēr būtu aizgājuši visi, kam to pienākas darīt.
Iemesli vēlētāju zemajai aktivitātei tiek meklēti visdažādākie, te politologiem vēl ražens darba lauciņš - analizēt, spriest, salīdzināt, bet, lai kādi tie arī būtu, grūti iestāstīt, ka vēlēt neaizgājušie nevarēja atlicināt kādu pusstundu 12.marta sestdienā vai izmantot trīs iepriekšējā balsojuma dienas, lai iemestu urnā vienu no listēm. Tad nu jāteic: turpmākajos četros gados nav ko vaimanāt, ja jaunās pašvaldības darbā kas neapmierinās. Kā mācīja jau mūsu gudrie senči: "Ko sēsi, to pļausi" (vai šajā gadījumā precīzāk: ko nesēsi, to nepļausi).
Bet dzīvot labāk taču grib katrs, tātad atliek tikai cerēt, ka paļaušanās uz citu balsojumu neliks pārlieku vilties. Lai nu kā, jāsaka liels paldies tiem, kas savu pilsoņa pienākumu tomēr izpildīja, lai par ko viņi arī nobalsoja, bet vismaz parādīja, ka viņiem nav vienaldzīga Liepājas nākotne un nav vienaldzīgi viņu bērni, kuriem šajā pilsētā būs jādzīvo vēl pēc mums, tāpēc jau šodien būtu jāveltī visi spēki tās izaugsmei, un aiziet novēlēt nebūt nav tas sarežģītākais uzdevums.
Taču lai paliek vēlēšanas: kas bijis - bijis, nebijis - nebijis. Palūkosimies, vai vēlēšanu kaislībās neesam aizmirsuši, ka šomēnes ir ne tikai pilsētas jubileja, bet arī sākas pavasaris. Galu galā esam taču pavasara pilsēta! Paceļam acis no ikdienas rūpēm, noskurinām priekšvēlēšanu batāliju sārņus un ejam tālāk ar iespējami platāku soli!
Jau šonedēļ meteorologi prognozē siltāku laiku, termometra stabiņš atkal virzīsies augšup, būs plusi, daba modīsies no ieilgušās ziemas, kas ar saviem pēdējo nedēļu brīnumdarbiem tā vien šķita, ka mēģināja savaldzināt pavasari, lai tas ļauj vēl mazliet pavaldīt. Bet ziemas novēlojušais sals un cīruļputeņu kaprīzes pavasari neaizkustinās, nekur šis neliksies, notiks tas, kam jānotiek. Briedīs pumpuri, saule arvien spilgtāk uzsmaidīs mums no padebešiem, atlidos putni un uztreļļos, atkusīs sasalusī zeme un, cerams, arī garās ziemas nomocīto ļaužu dvēseles.
Un tad jau cik vairs ilgi - varēs atvienot apkuri, kuras bargās izmaksas kā smags slogs nomoka daudzas Liepājas ģimenes, varēs ietaupīt elektrību, jo paliks gaišāks gan rītos, gan vakaros. Ar vārdu sakot, būs iespēja atslogot maciņus no lielajiem obligātajiem maksājumiem un varēs vairāk pievērsties dvēseles pušķošanai - atļauties kādu koncertu, teātra izrādi, aizvest bērnus uz atrakciju laukumu. Bet, ja arī tas nebūs pa kabatai, Liepājā taču netrūkst bezmaksas izklaides iespēju - kaut vai skaistā pludmale, kur kopā ar ģimeni iziet pastaigā un baudīt pilsētas unikālās priekšrocības.
Galvenais - neļausim vaļu negatīvismam, jo, sajutis auglīgu augsni, tas iesakņosies un izpletīsies kā jau daždien parazīti, izsūcot dzīvesprieku no liepājnieku sirdīm, noliecot mūsu galvas arvien tuvāk zemei un padarot mūs par ikdienas pelēcības un nihilisma vergiem!
Labāk koncentrēsim savu uzmanību uz tiem svarīgajiem notikumiem, kas vēl gaidāmi šomēnes - definēsim savu attieksmi pret 16.martu, svinēsim pilsētas jubileju 18.martā, sērosim 25.martā, atceroties izsūtītos, un, visbeidzot, mēneša beigās sveiksim pavasari un svinēsim Lieldienas!