Kurzemes Vārds

03:53 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pianisma zvaigžņu festivāla virsotnes un tā velna duča stiķi un niķi

Indra Imbovica
Aija Engelmane

Izskanējis arī 13. starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls, un tagad var secināt divas būtiskas lietas: pirmkārt, tas saglabāja savu augsto māksliniecisko līmeni un, otrkārt, ir nopietni jādomā par ģenerālsponsora piesaisti. Vēl var piebilst, lai kā arī mēs pasmaidītu par velna duča mistisko ietekmi, tomēr festivāls nespēja izvairīties no vairākiem negaidītiem pavērsieniem un pat visai bīstamiem atgadījumiem.

Koncertos bija gan virsotnes, gan publikas mīluļi
Šogad festivālā bija vairāki spoži pianisti un izpildījumi, kurus var nosaukt par virsotnēm, kas iepriecināja gan profesionāļus, gan arī klaviermūzikas mīļotājus. Tāpat publika spontāni un intuitīvi noteica arī savu mīluli. Šoreiz neapšaubāmi tas bija klavierdueta pāris no Izraēlas Sivana Silvera un Gils Garburgs, kuri jaunības dāsnumā un muzicēšanas priekā pēc neatlaidīgu aplausu vētras neskopojās ar vairākām piedevām.
Analizējot pēdējos trīs koncertus, kontrastējošs gan stilā, gan spēles manierē bija klavieru duetu vakars - festivāla jaunievedums. Kaut gan publika lieliski uzņēma lietuviešu duetu ar savu amizanto mūzikas kokteili, Izraēlas pianisti ar perfekto, eleganto Mocarta lasījumu, neapšaubāmi, paliks prātā kā viena no šī festivāla virsotnēm. Abu saskaņa bija tik ideāla, ka, ja nebūtu divu dažādu firmu instrumentu, brīžam pat nevarētu pateikt, kurš tad īsti spēlē. S.Rahmaņinova svītā, kas skanēja koncerta sākumā, abi pianisti it kā saplūda ar sapņaini romantiskajiem tēliem.
Lietuviešu dueta izpildījumā traucēja aranžējumu primitīvais stils un visai vulgārā spēles maniere. Manas domas apstiprināja arī orķestra koncertmeistars Uldis Sprūdžs. "Tas bija tādā Žagares līmenī. Diriģentam Resnim nācās piestrādāt, lai izlabotu aranžēšanas neveiklības. Šāds duets, protams, vēl var vairākus gadus apkalpot Lietuvas bagātos cilvēkus." Dažkārt ir grūti izšķirties - vajag vai nevajag festivāla augsto līmeni atslodzei nedaudz atšķaidīt ar šādiem paviegliem priekšnesumiem.
Koncerta izskaņā abi dueti un orķestris apvienojās jautrā spēlē. Un pat "Suņu polku" Sivana Silvere spēlēja smalki un šarmanti.
Festivāla divas pēdējās dienas divos aspektos izgaismoja divus dažādus pianistus - 26 gadus veco somu Anti Sīralu un viesi no Francijas - Valēriju Afanasjevu. Somu pianista solo programma iepazīstināja ar līdz šim nedzirdētiem opusiem. Čehu komponista Leoša Janāčeka (viņa opera "Jemifa" ir pēdējais jauniestudējums Latvijas Nacionālajā operā) sonāte ar sakāpināto dramatismu un Karola Šimanovska "Metopām".
Šajā vakarā daudzus klausītājus - gan mākslinieku Aldi Kļaviņu, gan klaviermeistaru Valdi Eglīti suģestēja Valērija Afanasjeva spēle. Pianists atskaņoja trīs F.Šūberta dzīves pēdējā gadā komponētus skaņdarbus. Domas skaidrība, dramaturģija, izteiksmīgās cezūras (arī pauze ir mūzikas izteiksmes līdzeklis!) noturēja klausītājus sasprindzinātā uzmanībā.
Noslēguma koncerts kā allaž pārpildīts, daži klausītāji ieradušies tikai speciāli uz festivāla izskaņu. Tāpēc tieši viņus lūdzu izteikt savas domas. Diriģents Ilmārs Lapiņš: "Esmu gandarīts, ka festivāls ir izturējis laika pārbaudi un noturējies. Bēthovena 5. koncertā gribu uzteikt diriģentu Imantu Resni. Pateicoties viņam, mūzikā valdīja īsti bēthovenisks gars. Solists Valērijs Afanasjevs man šķita pārāk romantisks."
Savukārt Valsts akadēmiskā kora "Latvija" ārējo sakaru menedžeris Māris Ošlejs teica: "Vienmēr ar prieku braucu uz Liepāju, jo zinu, ka te būs kaut kas interesants. Man kā festivālu organizētājam labi zināms, kādu milzīgu darbu tas prasa. Noslēgums bija īsts galā koncerts, ar spožu krievu pianisma skolas un Eiropas slīpējuma apvienojumu." V.Afanasjeva spēle klausītājus patiesi tuvināja zvaigznēm, lai kopējā pārdzīvojumā izjustu mūzikas varu.

Velna ducis brīdina un pakutina nervus
Šobrīd daudziem vairs nav noslēpums, ka 13.festivāls tapa stipri sarežģītos apstākļos un lielā sasprindzinājumā. Tas bija atkarīgs no vairākiem apstākļiem: gan no tā, ka notika priekšvēlēšanu kampaņa, gan no tā, ka festivāls zaudēja vienu no saviem pastāvīgajiem ģenerālsponsoriem - firmu "Lauma". Festivāls allaž iziet vienu un to pašu apburto loku, iekļūst vāveres ritenī. Proti, ja vēlamies saglabāt tā augsto profesionālo līmeni, ir jāpiesaista augsta līmeņa mākslinieki, bet tādi, kā zināms, maksā dārgi.
Finansējums allaž ir bijis par maz, šā gada festivāla budžets ir 46 tūkstoši latu, kas salasīti no daudziem atbalstītājiem. Paldies visiem, bet tas arī noteica, cik par pieņemamu cenu iespējams sarunāt māksliniekus. Festivāla programmas sastādīšana tieši tāpēc iekavējās, ka gribējās dabūt tos labākos, bet par tādu honorāru ne vienmēr tas ir iespējams. Bet, ja nebūs labu mākslinieku, tad festivāla līmenis kritīsies un paši liepājnieki būs tie, kas to nosodīs un kritizēs.
Ir arī cita lieta, proti, ka uzaicināt kādu mākslinieku arī ir vairāk vai mazāk zināms risks, jo internetā ne visiem bez CV ir pieejami un iespējams paklausīties arī viņu ierakstus. Dažkārt tas ir tas pats, kā nopirkt kaķi maisā. Ar šādu problēmu festivālu rīkotāji sastopas visā pasaulē. Šogad, lai neciestu Liepājas Pianisma zvaigžņu festivāla prestižs, mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis pieņēma grūtu lēmumu - atteikties no Kanādas mūziķes, kura vai nu slimības, vai kādu citu iemeslu dēļ neattaisnoja uz viņas liktās cerības. Tas gan nav vienīgais precedents Latvijā, jo visiem vēl pietiekami labā atmiņā ir gadījums, kad Siguldas Operas svētku rīkotājs Dainis Kalns par sliktu dziedājumu atteicās izmaksāt honorāru kādam tenoram. Paldies visiem labajiem gariem, ka no tā necieta ne festivāla līmenis, ne klausītāji.
Ne mazums stresa brīžu festivāla administrācija pārcieta, kad pēdējā brīdī objektīvu iemeslu dēļ neieradās pieteiktais franču pianists, bet viņš godprātīgi kopā ar pagājušā festivāla viesmākslinieci Ļubovu Timofējevu parūpējās, lai sarunātu viņa vietā citu atbilstoša līmeņa pianistu. Šoreiz tas beidzās vairāk nekā veiksmīgi, jo liepājniekiem bija iespēja noklausīties izcilu meistaru, savdabīgu mūziķi un rakstnieku - personību Valēriju Afanasjevu!
Kā iepriekš informējām, Valērijas Afanasjevs ir visai noslēpumaina personībā, kas pēdējos gados publiski uzstājas reti un ar atlasi. Uz jautājumu, kas māksliniekam šobrīd vairāk interesē - muzicēšana vai rakstīšana, viņš nevilcinoties vaļsirdīgi atbildēja: "Es ieturu zināmu līdzsvaru, taču attieksme ir dažāda. Rakstīšana mani ļoti saista, jo tur es esmu pats, tā ir mana jaunrade, bet mūzikā es varu tikai vairāk vai mazāk talantīgi interpretēt otra radīto. Protams, būt pianistam ir vieglāk, nekā rakstīt. Tomēr man patīk būt arī pianistam, tas man dod zināmu gandarījumu. Rakstīšana mani šobrīd ļoti aizrauj, un man šķiet, ka tajā procesā ir ierauts viss mans ķermenis. Atklāti sakot, ja es tikko nebūtu pabeidzis savu jauno grāmatu (es rakstu angļu valodā), tad uz Liepāju nebūtu atbraucis. Tomēr atzīstos - priecājos, ka esmu pie jums - jā, pirmo reizi atbraucis. Jums ir lielisks orķestris un brīnišķīgs diriģents. Man te patika, un, iespējams, ka atbraukšu kādreiz atkal."
Tomēr mazais spociņš - velna ducis - arī citādi pamanījās pakutināt festivāla organizētāju nervus. Taču šajā reizē tas bija pārāk bīstams notikums, lai to nosauktu par joku. Proti, kad klavierduetu vakaram no Latviešu biedrības nama uz Liepājas teātra skatuves atgādāja otru koncertflīģeli, klavierskaņotājs Valdis Eglītis atklāja, ka uz tā uzgāzies smags metāla stienis, kas klavierēm nošķēlis stūri kā sviesta kluci. Tas bija tikai veiksmes gadījums, ka tur neatradās neviens cilvēks, citādi būtu notikusi liela nelaime. Kas par šo negadījumu nesīs atbildību - tas ir teātra vadītāju ziņā, bet, par laimi, nebija bojātas stīgas, pie tam vēl bija viena diena, lai meistars flīģeli kosmētiski pielabotu, un skatītāji tā arī neko nepamanīja.
Ar to vēl nelaimes nebeidzās, jo auto avārijā cieta viens no orķestra māksliniekiem. Par laimi, pats mūziķis pēc brūču sadziedēšanas varēs atgriezties darbā.

Viespianisti novērtē
festivālu un vēlas atgriezties
Arī šoreiz, aizvadot 13. festivālu, neviens nepieļāva pat domu, ka varētu nesekot 14. un turpmākie. Tāpat nevar pateikt neko jaunu, kā to pašu kā vienmēr - viespianisti izsaka neviltotu gandarījumu par festivāla norisi gan organizatoriskajā, gan mākslinieciskajā ziņā, par mūziku izprotošo, sirsnīgo Liepājas publiku un ar prieku atsaucas aicinājumam atgriezties šeit vēlreiz. To visu ar visdažādākajiem epitetiem var izlasīt festivāla atsauksmju grāmatā, kas paliek vēsturei.
Arī festivāla rīkotāji un atbalstītāji parūpējās, lai viesi justos labi un līdzi aizvestu gan patīkamas atmiņas, gan tikai Liepājai raksturīgas piemiņas dāvaniņas, par zieda klēpjiem nemaz nerunājot. Šoreiz tā bija jaunajiem talantiem Liepājas 380.jubilejai gatavotās pildspalvas īpašā futrālī un viesmūziķiem juveliermākslinieka Andra Grebja gatavotās sudraba piespraudes sievietēm un vīriešiem kaklasaites turētājus.
13.starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls ir izskanējis, bet tā organizētāji jau ķērušies pie nākamā izstrādes, jo radušās gan jaunas idejas, gan priekšlikumi par interesantiem viesmāksliniekiem.