Kurzemes Vārds

18:25 Ceturtdiena, 24. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma – Liekulības tirgus ap azartspēlēm

Kristīne Pastore
Andrejs Rjabcevs

Kamēr Rīgas dome pieņēmusi lēmumu, ka pilsētas vēsturiskajā centrā spēļu automātu zālēm turpmāk vairs nebūs vietas, tikmēr vismaz Liepājā nekas neliecina, ka azartiskajiem cilvēkiem rastos grūtības pazaudēt un atkal vinnēt savu naudiņu spēļu automātos. Vēl vairāk - pilsētas centrā spēļu automātu vietas ne tikai netiks slēgtas un pārvietotas uz attālākiem rajoniem, bet pat papildinātas, jo Lielajā ielā, kur jau tā netrūkst spēļu zāļu, durvis gatavojas vērt vēl viens vērienīgs azartspēļu izklaides centrs. Bet kā tad tā, ja Pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks pirms diviem gadiem izteicās, ka laiks ne tikai ierobežot azartspēļu vietas, bet arī turpmāk ļoti rūpīgi pārdomāt jaunu konkurentu ienākšanu šajā biznesa nišā? Kāpēc pirms diviem gadiem kā īpaši bīstamas un pilsētas kriminālo situāciju destabilizējošas tika slēgtas vairāk nekā 50 azartspēļu vietas, taču tagad zaļā gaisma tiek dota jaunām zālēm? To centās noskaidrot "Kurzemes Vārds".

Atkarība rodas pakāpeniski, bet azarts pārņem pēkšņi
Pirms ķerties pie situācijas noskaidrošanas, "Kurzemes Vārds" tikās ar 42 gadus veco liepājnieku Andri (vārds mainīts), kurš pastāstīja gan par savu, gan arī divu citu savu draugu pieredzi ar azartspēlēm. "Es pats esmu spēlējis vienu vienīgu reizi, tas bija pirms desmit gadiem, un ar šo mācību man pietika visam mūžam," sacīja Andris. "Iepriekšējā dienā biju dzēris, un nākamajā bija kārtīgas pohas, tāpēc vajadzēja uzlikt ielāpu," Andris atceras dienu pirms desmit gadiem. "Aizgāju uz alus bāru, paņēmu kausu, bet tur bija arī spēļu automāti. Pirmo reizi mūžā piesēdos: iemetu žetonu, spaidīju pogas, atkal iemetu, atkal spaidīju, kaut kas izbira, kaut ko nopelnīju, atkal metu, atkal spaidīju… Līdz atskārtu, ka naudas vairs nav. Un kā par nelaimi man bija līdzi ne tikai manis paša nauda, bet arī sveša, ko man bija lūgts atdot kādam cilvēkam. Nu nebija arī vairs tās. Azarts bija ņēmis pār mani virsroku. Par to nu gan es biju pārsteigts - mani, rūdītu skopuli, tas pieveica kā nieku! Tā kā varu pateikt skaidri: azarts pārņem pēkšņi! Trakākais visā tajā ķezā bija tas, ka man tagad svešam cilvēkam vajadzēja atdot savu naudu, kas nu bija atkal no kāda jāaizņemas, jo sievai teikt par notikušo nedrīkstēju. Bet tā man bija laba skola uz visiem laikiem!"
Līdzīgi azartspēļu spēlēšana sākās arī kādam Andra draugam, taču viņš nemācēja apstāties. "Pats trakākais ir tas, ka spēļu zālēs ir savs tā saucamais fonds, no kura klientiem aizdod naudu, un tālāk viņi spēlē uz parāda," par drauga pieredzi stāstīja Andris. "Protams, neaizdod kuram katram, tikai uzticamākajiem klientiem, un mans draugs ātri par tādu kļuva. Kad parādi sakrājās pārāk lieli, viņam atņēma automašīnu un kādu vērtīgu kolekciju. Un aizdeva atkal, lai tikai spēlē. Viņa sieva aizgāja no darba un soli solī staigāja vīram līdzi, uz ielas vienu nelaida, lai tikai neieietu kādā spēļu zālē. Un tā viņi dzīvo joprojām - mans draugs iet pa ielu un sieva dažus soļus aiz viņa. Tas nav problēmas atrisinājums, tā viņi vienkārši šobrīd dzīvo."
Daudz traģiskāk dzīve beidzās kādam citam Andra draugam, kas arī vairs nevarēja tikt galā ar parādu gūzmu, bet nespēja arī izrauties no azartspēļu atkarības. Viņš dzīvi beidza pašnāvībā.

Mazā Lasvegasa pilsētas centrā
Un noteikti ne tikai šiem trim cilvēkiem ir savs stāsts par aizraušanos ar azartspēlēm, jo, pēc "Kurzemes Vārda" novērojumiem, spēļu zāļu bizness pilsētas centrā plaukst ar ne mazāku vērienu kā slavenajā Lasvegasā. Laikā, kad Rīgas dome pieņēmusi lēmumu par aizliegumu vecpilsētas centrā nodarboties ar azartspēļu organizēšanu, Liepājā spēļu zāļu attīstībai pilsētas centrā nav bijuši nekādi šķēršļi, jo no 28 kopumā Pilsētas domē reģistrētajiem azartspēļu uzņēmumiem tikai retais spēj izdzīvot kādā no mikrorajoniem. Lielākā daļa spēļu zāļu plecu pie pleca iemitinājušās aktīvākajā centra daļā. Pēc uzziņu dienesta 118 datiem, piemēram, Lielajā ielā sekmīgi darbojas gan spēļu klubs "Melnais kaķis", gan "777", turpat netālu, Jūras ielā, jau gadiem ilgi uz lielajiem laimestiem liepājniekus aicina zāle "Dinters". Tālu nav arī spēļu zāle "Zilais dimants", F.Brīvzemnieka ielā 32, "Spēļu nams" Graudu ielā, kā arī laimētava "Bumerangs" Avotu ielā un viena no senākajām šāda veida izklaides vietām pilsētā "Klondaika". Drošības apsvērumu vai kādu citu iemeslu dēļ arī Policijas pārvaldes ēka Rakstvežu ielā ir gandrīz aplenkta ar šādām laika kavēšanas vietām - policijas durvju priekšā, Peldu ielā 5, darbojas spēļu zāle "Džins", Kuršu laukumā - "Laimētava Fēnikss", "Bumerangs" Tirgoņu un Zivju ielā, kā arī zāle "Aladins" Peldu un Tirgoņu ielas stūrī.
Taču ar šīm populārākajām spēļu zālēm saraksts vēl nebeidzas, jo jau pavisam drīz bijušā restorāna "Jūra" telpās durvis vērs SIA "Alfor" piederošā "Laimētava Fēnikss". Lai gan pilsētas centrs un sevišķi Lielās ielas apkaime ir diezgan plaši pārstāvēta ar spēļu automātu zālēm, jaunās atpūtas vietas saimnieki plinti nebūt negatavojas mest krūmos un ir gatavi attīstīt savu biznesu tieši blakus klubam "Melnais kaķis" un citiem konkurentiem. Kā nekā uzņēmums "Alfor", pēc Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem, šobrīd Latvijā ir līderis pēc azartspēļu apgrozījuma (pērn tas sasniedzis nepilnus 10 miljonus latu). Šī firma ir arī tirgus līdere azartspēļu iekārtu ekspluatēšanā, jo pērn tai piederējuši 1883 automāti un citas tamlīdzīgas pieaugušo mantiņas.

Azartspēļu vietu skaits nemainās jeb Tie paši vēži citās kulītēs
Ja atceramies, 2002.gada 27.jūnijā Liepājas domes deputāti pieņēma lēmumu par ierobežojumiem azartspēļu organizēšanā. Tajā bija teikts, ka spēļu automāti drīkst atrasties tikai īpašās pašvaldības noteiktās vietās, kuras ir atbilstoši aprīkotas un kurās ir vismaz 10 spēļu automātu. Līdz ar to Liepāja bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas izmantoja savas tiesības noteikt vietas, kurās drīkst un kurās nedrīkst atrasties azartspēļu automāti. Šis lēmums stājās spēkā tieši pēc gada - 2003.gada 28.jūnijā. Līdz tam mūsu pilsētā bija 79 vietas: gan klubi, gan veikali un kafejnīcas, gan vienkārši briesmīgi ūķi, uz kuriem varēja doties cerībā, ka laimes un veiksmes dieviete Fortūna tieši pret tevi pavērsīs savu labvēlīgo vaigu, apveltot ar cerēto laimestu.
Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā, kas vienlaikus paredzēja arī daudz stingrāku kārtības kontroli šajās vietās, mūsu pilsētā palika 28 azartspēļu vietas. Un toreiz Pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks sacīja, ka katru jaunu ieceri izveidot spēļu zāli pašvaldība ļoti stingri izvērtēs. Nupat pilsētā atvērs šādu jaunu zāli. Kā to komentēja domes Komercnodaļas vadītāja Sanita Linde, līdz ar jaunās zāles atvēršanu kopējais azartspēļu vietu skaits pilsētā nemainīsies, jo turpmāk automātu vairs nebūs bārā "Azarts", kas atrodas Rīgas ielā 19. Tā slēgšanu S.Linde komentēja, ka tā ir neērta un jaunā būšot atbilstošāka likumam "Par izlozēm un azartspēlēm".
Kā "Kurzemes Vārds" noskaidroja bārā "Azarts", tur esošos automātus izvietoja firma "Alfor" no Rīgas. Tā ir tā pati firma, kas drīzumā atvērs lielāku un plašāku zāli bijušā restorāna "Jūra" ēkā. "Žēl," saka bāra vadītāja, kas nevēlējās publicēt savu vārdu, "jo nu mums arī bāru vajadzēs slēgt. Spēļu automātu īpašnieki par telpu nomu maksāja labu naudu, nu tās vairs nebūs, un bārs līdz ar to kļūs nerentabls. Ko darīt? Neko! Labi, ka mums vēl ir viens pārtikas veikals - vismaz maizītei nopelnīsim." Darbu līdz ar bāra slēgšanu zaudēšot arī tie, kas strādāja spēļu automātu zālē, jo jaunajā vietā esot noteikts darbiniekiem vecuma ierobežojums no 25 līdz 35 gadu vecumam, bet šeit strādājošie ir vecāki par 40 gadiem, vienam vairs palicis tikai nedaudz gadu līdz pensijai. "Azarts" bija viena no retajām spēļu zālēm, kas neatradās pilsētās centrā. Tagad šī situācija mainīsies.

Jauna spēļu zāle pilsētas centrā - pašvaldība to uzskata par normālu konkurenci
Toreiz, kad pilsētā nolēma slēgt mazās azartspēļu atrašanās vietas un spēļu automātus koncentrēt zālēs, kur to skaits nav mazāks par 10, pilsētas galva þurnālistiem sacīja, ka stingri izvērtēs jebkura uzņēmēja interesi, kas vēlēsies atvērt jaunu spēļu zāli. "Pat tad, ja tās būs iekārtotas atbilstoši likumam "Par izlozēm un azartspēlēm", tas tomēr vēl nenozīmē, ka pašvaldība to atļaus," - tā pirms vairāk nekā diviem gadiem skaidroja toreizējais Kārtības policijas priekšnieks Arnis Kadiķis, kurš tagad vada Kriminālpoliciju. "Izsniedzot licenci azartspēļu automātu uzstādīšanai, izvērtēs arī citus faktorus. Piemēram, vai tuvumā jau nedarbojas kāda līdzīga iestāde. Ja tā būs, iespējams, ka atļauju neizsniegs, jo uzdevums ir ierobežot azartspēļu izplatību." U.Sesks, skaidrojot šī lēmuma lietderību, sacīja: "Tas tiek darīts tāpēc, lai turpmāk izvairītos no traģiskiem notikumiem, kas diemžēl mūsu pilsētai nav gājuši secen un kas ir tieši saistīti ar to, ka spēļu automāti atrodas veikalos vai nelielās kafejnīcās, kur nav iespējams nodrošināt nepārtrauktu apsardzi un videonovērošanu."
Veikalos un mazajās kafejnīcās šo automātu patiešām vairs nav, taču tagad jauno spēļu zāli atvērs vietā, kur pretējā ielas pusē jau ir spēļu zāle "Melnais kaķis". Vai šobrīd notiekošais nav pretrunā ar toreiz sacīto? Un galu galā pēdējo mēnešu laikā arī Rīgā ir aktualizēta problēma, ka pilsētas centrs ir pārsātināts ar azartspēļu vietām. Kā to komentēja S.Linde, Rīgā esot cita situācija, tur šo azartspēļu vietu ir daudz, daudz vairāk, bet Liepājā nekādu pārkāpumu notiekošajā neesot. "Tas, ka šīs vietas atradīsies viena otrai pretī, ir normāla konkurence, brīvais tirgus, turklāt pilsētai no viņu biznesa tiek nodokļi," viņa sacīja sarunā ar "Kurzemes Vārdu". "Tāpēc es tur nekāda ļaunuma neredzu. Galvenais, lai būtu ievērota visa likumdošanā noteiktā kārtība un lai pilsētā nenotiktu kādi ekscesi, kad azartspēļu atkarībā nonākuši cilvēki uzbrūk kādam." Tāpēc arī šķēršļi jaunās azartspēļu zāles atvēršanai no pašvaldības puses nav likti.
S.Linde uzsvēra, ka mūsu pilsētā saistībā ar azartspēļu atrašanās vietām ir vērojamas vairākas pozitīvas tendences: pirmkārt, to īpašnieki no šaurām un nepiemērotām telpām tās pārvieto uz daudz atbilstošākām, ar piemērotu ventilāciju un citām ērtībām, otrkārt, aizvien vairāk šo vietu īpašnieki atrod jaunas telpas ēkās, kurās nav dzīvokļu. Piemēram, jau minētais bārs "Azarts" - virs tā otrā stāvā ir dzīvokļi, bet nu tur esošos spēļu automātus pārcels uz vietu, kur dzīvokļu nav. Tas pats notiks ar spēļu zāli Jāņa ielā 6, kas atradās kafejnīcā, kas iekārtota dzīvojamā mājā, - drīzumā šī spēļu vieta atvērs jaunas telpas Rīgas ielā 60. Šādi rīkosies arī spēļu zāles īpašnieki, kas šobrīd darbojas F.Brīvzemnieka ielā 52. Un līdzīgas ieceres izteikuši vēl vairāku azartspēļu zāļu saimnieki. Treškārt, spēļu automātus pamazām pārvieto uz citām telpām arī no dažādām sabiedriskām vietām, kur notiek cita veida izklaide. Tas noticis, piemēram, "Dzintara boulingā" - tur vairs nav spēļu automātu, tie izvietoti citur.

Viss mierīgi, viss klusi
Kā jau rakstījām, noteikumus par azartspēļu vietu skaita samazināšanu mūsu pilsētā pieņēma pēc tam, kad drīz viens pēc otra notika divi traģiski gadījumi, kas bija tieši saistīti ar azartspēlēm. 2002.gada februāra pēdējās dienās traģisks notikums bija veikalā "Pantas", Krūmu ielā 18a/20a. Atnākot uz darbu, tā vadītāja atvienoja veikala signalizāciju un gatavojās jaunajai darba dienai, kad pie viņas ienāca slepkava. Viņš sievieti noslāpēja, viņai galvā uzvelkot plastmasas maisiņu. Pēc slepkavības noziedznieks uzlauza spēļu automātu un izņēma no tā naudu.
Dažas dienas vēlāk notika vēl viens uzbrukums, šoreiz veikalā "Lili 2", Atmodas bulvārī 8a. Tur ap pulksten pussešiem no rīta ienāca aptuveni 20 gadu vecs jaunietis un ar ķieģeli vairākas reizes iesista pārdevējai pa galvu. Jaunā sieviete zaudēja samaņu, vēlāk slimnīcā viņai konstatēja smagas galvaskausa un krūškurvja traumas. Uzbrucējs paņēma cigaretes un citus izstrādājumus, arī naudu no kases. Kā vēlāk noskaidroja izmeklēšanā, iepriekšējā vakarā vīrietis turpat veikalā bija izmēģinājis savu laimi spēļu automātos un zaudējis aptuveni 50 latu. Viņš negribēja ar zaudējumu samierināties, tāpēc vēlāk iereibis atgriezās veikalā un uzbruka pārdevējai.
Kā "Kurzemes Vārdam" tagad norādīja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks Gints Ešenvalds, tieši šie gadījumi likuši likuma sargiem nopietnāku uzmanību pievērst kārtībai un drošībai azartspēļu norises vietās, un tāpēc arī toreiz pieņemti visnotaļ drakoniskie noteikumi un prasības. Tieši policijas noteiktās prasības drošībai šajos spēļu klubos un citās vietās, kur bija izvietoti spēļu automāti, bijuši par pamatu tam, ka pamazām šajā nišā palikuši tikai tādi uzņēmēji, kas gan saviem klientiem, gan darbiniekiem spējuši nodrošināt normālus apstākļus un kārtību. Viņš raksturoja, ka kopumā pēc vērienīgajām izmaiņām azartspēļu biznesā Liepājā 2003.gadā uzlabojusies arī vispārējā drošība pilsētā. Šobrīd spēļu automātus atļauts izvietot tikai tādās vietās, kur ir ne tikai atbilstoši drošības pasākumi, bet kur arī klientiem ir ērti un parocīgi, nevis kā bija kādreiz, kad vienrocis ticis iespiests kāda diennakts veikala stūrī vai šaurā kambarītī. Diennakts veikala pārdevēja viena pati laupītājiem un citiem noziedzniekiem varbūt nešķita īpašs šķērslis, tāpēc arī toreiz notikuši uzbrukumi šīm spēļu automātu vietām. Kārtības policijas priekšnieks norādīja, ka šobrīd spēlē ir saglabājušies tikai citas svara kategorijas spēlētāji, līdz ar to arī pārkāpumu un nekārtības spēļu zālēs nav vairāk nekā visparastākajā kafejnīcā vai diennakts bārā.