Kurzemes Vārds

08:19 Otrdiena, 2. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vēlēšanas. 2005.gads
Kaspars Migla

"Kāpēc vajag tērēt naudu vēlēšanām, balsu skaitīšanai (..) mēs, plebeji, vēl pulksten 3.45 no CVK lapas neko nezinām, bet domes sastāvs jau sastādīts. Še tev demokrātija," - vēlēšanu naktī vēstīja nikns komentārs portālā www.liepajniekiem.lv pie ziņas par provizoriskajiem rezultātiem. Tā nebija nakts, kurā nomodā atradās tikai taksometru šoferi un vēlīnie krogu apmeklētāji. Vēlēšanu rezultātus gaidīja un aizmigt nespēja ne tikai simtiem kandidātu, bet arī viņu atbalstītāji, draugi un visi tie liepājnieki, kuri gan pa tālruni, gan internetā centās uzzināt vismaz to, no kurām partijām būs jaunie Liepājas saimnieki un tautas kalpi vienā personā.
Vīlušies ar vēlēšanu atspoguļošanas operativitāti Liepājā bija ļoti daudzi. Un iemesls ir ne jau tikai faktā, ka pirmie rezultāti no iecirkņiem oficiāli kļuva pieejami ap pulksten četriem naktī (sešas stundas pēc iecirkņu slēgšanas), bet arī nenoliedzamajā, ka aizvadīto četru gadu laikā (kopš iepriekšējām pašvaldības vēlēšanām), kuros nepārtraukti ir uzlabojušās tehnoloģijas, zināšanas un pieredze, vēlēšanu atspoguļošanas operativitāte, šķiet, ir ne tikai stāvējusi uz vietas, bet pat spērusi soli atpakaļ.
Liepājas Vēlēšanu komisijas datorspeciālists Mārcis Rupeiks "Kurzemes Vārdam" atzina, ka faktiski mūsu puse darījusi visu, ko varējusi, tādēļ kādi pārmetumi būtu nevietā. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām šoreiz dati no iecirkņiem nav ziņoti pa tālruni, bet gan sūtīti elektroniski. Tas radījis "sastrēgumus", un, ja kaut kas pašvaldībā nav bijis pareizi uzrakstīts, rīdzinieki nav spējuši šos rezultātus atspoguļot un pieskaitīt citu iecirkņu iznākumiem. Bet Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Atis Cimdars, komentējot kavēšanos, paziņoja, ka "ir vēlēšanu komisijas, kas nav lielos draugos ar datoru".
Secinājumi ir vairāki. Kaut arī demokrātiskas vēlēšanas Latvijā notiek jau 15 gadus, CVK vēl nav izdevies kļūt par spēcīgu centralizētu organizāciju, kas pilnīgi pārzinātu situāciju pašvaldībās, būtu lietas kursā gan par to datoriem un speciālistiem un pirms pāriešanas uz jaunām balsu apkopošanas sistēmām modelētu sadarbību, lai novērstu iespējamās kļūdas un pārpratumus. Nav izslēgts, ka vietējās vēlēšanu komisijas vada cilvēki, kas netiek laikam līdzi. Arī to CVK vajadzētu vairāk kontrolēt.
Taču, lai viss nešķistu tik bezcerīgi, ir jāpavēsta, ka pasaulē jau krietnu laiku tiek meklēti un arī sekmīgi realizēti paņēmieni, kā balsot ātrāk un vienkāršāk. Piemēram, ASV pagājušajās prezidenta vēlēšanās ar elektronisko balsošanas mašīnu starpniecību savas balsis nodeva 45 miljoni amerikāņu. Brazīlijā šādas iekārtas tiek lietotas jau kopš 1996.gada, un pat nomaļāko Amazones baseina džungļu iemītnieki tādas izmanto. Ar katru gadu arvien vairāk valstu balsošanas procesu "novirza" uz mašīnām, bet jau vismaz piecus gadus daudzviet pasaulē darbojas reāla balsošana internetā.
CVK priekšsēdētāja palīdze Kristīne Bērziņa atzina, ka šīs tehnoloģijas, neapšaubāmi, arī Latvijā ir nākotne, taču ne tik tuva. Nākamo Saeimu vēlēsim tā, kā līdz šim, jo elektronizācijai vajadzīgi pārāk daudzi priekšnoteikumi. Gan ievērojami finansu līdzekļi, gan izmaiņas likumdošanā, gan datu drošības uzlabošana. Tikmēr Dienvidamerikas mūžamežu pigmeji mums joprojām būs pussoli priekšā.