Kurzemes Vārds

07:27 Otrdiena, 2. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Teātris un kino
*Liepājas teātrī šovakar pulksten 19 - Rūdolfa Blaumaņa ilūziju drāma "Salna pavasarī". Svētdien pulksten 13 - Anšlava Eglīša avantūristiska komēdija "Par purna tiesu", trešdien pulksten 19 - Erika Emanuela Šmita "Noslēpumainās variācijas", bet ceturtdien tajā pašā laikā - Maikla Freina komēdija "Teātris aiz skatuves".
*Liepājas Leļļu teātrī rīt pulksten 12 - "Dzimšanas diena pašiem mazākajiem".
*Kinoteātrī "Balle" no šodienas sāk demonstrēt romantisku drāmu "Tuvāk" un animācijas lenti "Filmiņa par Milzu lempi". Joprojām uz ekrāniem piedzīvojumu filmas "Lemonija Sniketa nelaimīgo notikumu virkne" un "Elektra".

Mūzika
*Šovakar pulksten 20 Rožu laukumā - Liepājas Simfoniskā koncerta un liepājnieku lielkoncerts "Mēs - Liepājai".
*Liepājas Latviešu biedrības namā rīt pulksten 18 - kora "Gaudeamus", Latvijas Filharmonijas kamerorķestra un sieviešu kora "Aija" koncerts.
*Liepājas muzejā rīt pulksten 14 - senās mūzikas ansambļa "Lirum" koncerts.
*Latvijas 1.rokkafejnīcā šovakar Ainars Virga un Edijs Šnipke spēlēs visu laiku populārākās Liepājas melodijas, bet rītvakar uzstāsies Ainars Pūpols un "Pī Blues". Klubā "Pablo" šovakar Igo prezentēs jauno albumu "Mirkļa liecinieks", bet rītvakar uzstāsies grupa "Double Faced Eels".
*Klubā "Fontaine Palace" šovakar - kostīmballe "Swing Night", spēlēs Liepājas bigbends, rītvakar uzstāsies grupa "Mofo", bet svētdien pulksten 20 - džeza pēcpusdiena kopā ar "Selvestri orkestri".

Izstādes
*Liepājas muzejā - Valsts mākslas muzeja izstāde "Klusā daba - 20.gs. otrā puse, 21.gs.", kā arī muzeja 80 gadu jubilejai veltīta izstāde "Kas nebūtu, ja būtu..." un ekspozīcija "Krievu ikonas Latvijā".
*Muzeja nodaļā "Liepāja okupāciju režīmos" var apskatīt Liepājai pasniegto dāvanu izstādi un Rūdolfa Priedes grafikas.
*Muzeja nodaļā "Zvejniecības un kuģniecības vēsture" - Laimoņa Podiņa gleznu izstāde "Tepat pie mums". Turpat arī izstāde no Liepājas muzeja krājuma "No tālām aizjūrām".
*Liepājas Latviešu biedrības namā - izstāde no plenēru krājuma "Liepājas pilsēta gleznās un zīmējumos", kā arī Liepājas Mākslas vidusskolas audzēkņu foto darbu izstāde "Mana Liepāja".
*Karostas laicīgās mākslas galerijā "K.Māksla?" - Ilgvara Zalāna izstāde "Welcome to "L"".
*MJC "Vaduguns" var apskatīt lietišķās un vizuālās mākslas pulciņu darbu izstādi.
*Mākslas galerijā "Māja" - Latvijas mākslas vidusskolu audzēkņu glezniecības konkurss, izstāde "Jūra smiltis un vējš".
*Galerijā "Klints" - Signes Vanadziņas gleznu izstāde.
*Tirdzniecības centrā "Ostmala" - Liepājas 380.dzimšanas dienai veltīta piecu mākslinieku izstāde. Var skatīt arī Liepājas Bērnu un jauniešu tehniskās jaunrades centra pārstāvju darbi.
*Galerijā "Rožu laukums" - Velgas Gūtmanes un viņas audzēkņu darbu izstāde "Saskarsme turpinājumā".

Citas labas lietas
*Šodien pulksten 17 Bērnu un jauniešu centrā - lielkoncerts "Nāc uz danci Kurzemē".
*Rīt pulksten 12 Latviešu biedrības namā - Liepājas skolēnu koncerts "Lauva teica: "Oauuuu, 380 jau!"".
*Rīt pulksten 19 Bērnu un jauniešu centrā - balle jauniešiem.
*Rīt pulksten 19 klubā "Lauma" paredzēts modeļu konkursa "Baltic Beauty" pusfināls.
*Svētdien pulksten 11 Bērnu un jauniešu centrā notiks Liepājas deju kolektīvu skate IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
*Svētdien pulksten 9 līdz 17 Amatnieku sētā un folkloras centrā "Namīns", Bāriņu un Zāļu ielā, risināsies pasākums "Lauku sēta - pilsētā!". Notiks pavasara saulgriežu ēverģēlības ar gadatirgus iezīmēm.
*Svētdien pulksten 15 klubā "Lauma" - Liepājas jubilejai veltīts sarīkojums.
*Svētdien pulksten 17 Karostā, Kinoostā - pasākums "Dzeja aiz naga". Dzejnieku namiņa filmas prezentācija, piedalās mākslinieku grupa "Viens".

Iesakām

Dāvanas no malu malām
Kam gan nepatīk saņemt dāvanas! Tās mēs pasniedzam draugiem un radiem dzimšanas dienās un ņemam līdzi, dodoties ciemos. Pošoties uz citu zemi, arī valsts amatpersonas līdzi ņem dāvanas, kas raksturo viņu valsts kultūru un cilvēkus. Bet šiem ļaudīm ir jāpiedomā, lai dāvinājumu neuzskata par kukuli, tādēļ velte nedrīkst būt pārāk dārga. Tādēļ pilsētu galvām pasniegtās dāvanas parasti ir mākslas darbi un suvenīri.
Tos, kurus urda ziņkārība, kādas dāvanas pasniegtas mūsu pilsētai, var doties uz muzeja nodaļu "Liepāja okupāciju režīmos". Izstādē cita pie citas sagūlušas dāvanas, ko Liepāja saņēmusi gan no padomju laiku PSRS republikām, gan pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas no Liepājas sadraudzības pilsētām un sadarbības partneriem. Vairākas dāvanas ir atceļojušas tepat no kaimiņvalstīm, taču ir arī lietas, kas līdz mūsu valstij ir mērojušas ļoti tālu ceļu.
Izstādē acis var priecēt ar gleznām, kurās iemūžinātas Maskavas ielas, un fotogrāfijām ar Vašingtonas skatiem. Turpat līdzās atrodas zviedru dāvināta atslēga, keramikas medaļas ar pilsētu ģerboņiem un dažāda materiāla vāzes cita par citu krāšņāka. Ļaudis no Klaipēdas uz Liepāju ir atveduši no lieliem dzintara gabaliem izgatavotus kuģīšus un dekoratīvus šķīvjus. Starp dāvanām iegūlis arī kuģa zvans, māla kausi, lellītes un dažādi vimpeļi. Vairāki ciemiņi ir meklējuši oriģinālas dāvanas, piemēram, ir pasniegta gleznas rāmī ievietota izgrebta koka pils, sarežģīti veidots gobelēns un dažādi interesanti suvenīri, par kuru izskatu rakstīt ir grūti. Vērojot dāvinājumus, redzam, cik dažādu valstu pārstāvji apmeklējuši un tuvāk iepazinuši vēju pilsētu, un, iespējams, kādu Liepāju raksturojošu suvenīru paņēmuši līdzi uz savu zemi.

Svinga nakts klubā "Fontaine Palace"
Par svingu kāds gudrais reiz ir teicis, ka tā ir deja, kas palīdz saglabāt jaunību, dara cilvēku laimīgu grūtā brīdī un liek smaidīt. Šis džeza mūzikas paveids uzplaukumu piedzīvoja pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās, kad vārds svings tika bieži izmantots reklāmas nolūkos, sākot ar cigarešu marku un beidzot ar sieviešu apģērbu un interjera nosaukumiem. Un mūziķi, kas spēlēja svingu, izpelnījās publikas lielu mīlestību. Tajā laikā minētā mūzika skanēja radio, dejotājus varēja skatīt pa televizoru un amerikāņu ballītes bija pārpildītas ar svingotājiem. Šī deja tiek uzskatīta par visjautrāko, visiemīļotāko un fiziski vissarežģītāko, kas nodrošina labu garastāvokli ikvienam, kurš ļaujas dejošanas priekam.
Svinga bums atsākās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Ņujorkā, vēlāk tā popularitāte izplatījās pa visu Eiropu. Uz svinga naktīm pulcējās ļaudis, kam patīk šī deja, kas vēlējās atgriezties pagātnē, sajūtot tā laika atmosfēru, un aizmirst tagadnes problēmas. Ballīšu apmeklētāji varēja atkal nomest savas ikdienas drēbes un tērpties eleganti kā toreiz, kad no vīriem ar cigāriem mutē izstaroja liels šarms, savukārt sievietes izskatījās kā eņģeļi.
Latvijā svinga ballītes vēl nav tik populāras, bet paredzams, ka ar pirmajiem pasākumiem, tās iemantos tikpat lielu atzinību kā citās zemēs. Klubs "Fontaine Palace" piedāvā uzdejot svingu piektdien, kur par šim stilam raksturīgo mūziku gādās Liepājas bigbends, kas sola nokausēt ikvienu dejas mīļotāju. Lai pavadītā nakts būtu neaizmirstama, pasākumā jāierodas pagājušā gadsimta trīsdesmito, četrdesmito un piecdesmito gadu stila apģērbos.

Skatītāju vērtējums…
Karīna:
"Domāju, ka man šādas svinga nakts ballītes varētu patikt. Taču tās nevajadzētu rīkot pārāk bieži, lai neapniktu, pietiktu kādas divas reizes gadā. Es gribētu aiziet arī uz pasākumu, kur skanētu pagājušā gadsimta sešdesmito gadu populārā mūzika. Ja būtu laiks sagatavoties, sarūpētu arī tam laikam raksturīgu tērpu."

Baiba:
"Kāpēc gan lai neapmeklētu šādas ballītes! Ir taču interesanti, vismaz kaut kas savādāk. Šādus tematiskus vakarus varētu rīkot, piemēram, divas reizes gadā. Man patiktu ballītes, kurās spēlētu pagājušā gadsimta piecdesmito, sešdesmito gadu stila mūziku, jo mani saista rokenrols un to gadu modes tērpi. Droši vien, ka arī pati sameklētu atbilstošu apģērbu."

Sergejs:
"Es nezinu, vai es apmeklētu šādas svinga nakts ballītes. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem vairāk interesē modernākas lietas. Es vēlos iet uz tādu sarīkojumu, kur var kārtīgi izdejoties. Speciāli nekādu tērpu nemeklētu, vislabāk ir ierasties uzvalkā."

Gribu zināt...
Dziedātājs IGO šovakar uzstāsies mūzikas klubā "Pablo" un prezentēs savu jauno albumu "Mirkļa liecinieks".
- Ar ko jaunais albums atšķiras no taviem iepriekšējiem veikumiem?
- Es domāju, ka tas ir pārdomātāks, tapis ilgākā laika periodā. Centāmies muzicēt un paši justies labi šajā procesā. Liekas, ka šis miers un pārliecība par sevi albumā ir jūtama un dzirdama.
- Kā rodas jaunas dziesmas?
- Visdažādākajos veidos. Piemēram, albumā iekļauto dziesmu "Dzeltenās kurpes" mēs uzšķērdām, preparējām un tagad tā skan pavisam citādāk. Dziesma "Manā istabā" tapa pirms 14 gadiem, un toreiz es to izpildīju kopā ar Ievu Akurāteri. Tagad pēkšņi vienā naktī pamodos un sapratu, ka tai ir jāskan. Ir arī radošās mokas - kaut ko jaunu radīt nekad nav viegli. Bet mēs daudz eksperimentējam...
- Vai tev pašam kādreiz ir bijušas dzeltenas kurpes?
- Tādas īsti dzeltenas laikam ne. Kādreiz bija tādi burkānkrāsas zābaki, bet kurpes - nē.
- Vai tev pirms koncertiem ir kādi īpaši rituāli?
- Veicu dažus elpošanas vingrinājumus, ir labi, ja var iedzert kafiju ar pienu. Galvenais ir mirklis pirms iziešanas uz skatuves - traucē troksnis, tad ir grūtāk koncentrēties.
- Kādas tagad ir tavas attiecības ar Liepāju?
- Ja parēķina, tad Liepāja ir tā Latvijas pilsēta, uz kuru sanāk braukt visbiežāk. Šoziem viesojos savā mūzikas skolā, nesen arī Liepājas 1.vidusskolā, vēl jau šad tad sanāk spēlēt rokkafejnīcā. Liepāja tepat vien ir.