Kurzemes Vārds

16:54 Ceturtdiena, 24. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Satikšanās literatūrā

Tāpat kā pirms gadiem divdesmit…
Inita Gūtmane

Pirms divdesmit gadiem viņi - Gunta Šnipke, Sandra Vensko, Ainars Pūpols un Guntars Račs - kā jaunie dzejnieki pulcēja ļaudis dzejas vakaros, ar saviem priekšlasījumiem kuplināja dažādus sarīkojumus, un liepājnieku sacerēto varēja izlasīt laikrakstā "Komunists". Pagājušās nedēļas nogalē viņi atkal visi satikās, un mūzikas kluba "Pablo" intīmajā gaisotnē skanēja dzeja, klusas kontrabasa skaņas un skaudrs blūzs.

Dzejniekam vairs nav pret ko karot
Pasākuma "Divdesmit uz četriem" idejas autore Sandra Vensko "Kurzemes Vārdam" parādīja melnbaltu fotogrāfiju, kur četri jaunie dzejnieki pirms divdesmit gadiem iemūžināti laikraksta "Komunists" telpās. "Tajā laikā mēs bijām ļoti jauni un turējāmies kopā. Skatoties fotogrāfijā, man ļoti gribējās atkal satikt Guntaru un sajust to īpašo atmosfēru, kā tas bija agrāk," pasākuma nolūku pamatoja S.Vensko. Lai arī ir pagājuši daudzi gadi, pēc sarīkojuma viņa secināja, ka draugi sirdī tādi paši vien ir palikuši. "Labākais ir tas, ka nav tā sajūta, ka mēs ilgi nebūtu tikušies, mums joprojām ir laba saspēle," piebilda dzejniece G.Šnipke. S.Vensko sacīja, ka viņi kā dzejnieki ir atšķirīgi, un tieši tas dzejas sarīkojumus darīja interesantus. "Taču visi rakstām par mīlestību, tikai katrs esam iekodējuši atšķirīgos vārdos," stāstīja S.Vensko.
Visi četri, nu jau pieredzes bagātie, dzejnieki sevi sauc par liepājniekiem. Kā sacīja S.Vensko: pilsētu var nemīlēt, bet ar to saistās daudz atmiņu un emociju, kas atspoguļojas dzejā. "Esot citās Eiropas zemēs, domas vienmēr ceļo atpakaļ pie jūras. Kur ir jūra, tur ir migla un viļņošanās, tas viss ir arī dzejā," skaidroja S.Vensko, kas vēju pilsētu uzskata par pieturvietu jau 16 gadu.
Liepājas dzejnieki atzīst, ka ar laiku ir mainījušās tēmas un, protams, uzrakstītā kvalitāte. A.Pūpols atceras, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados viņam bija ļoti daudz politiskā dzeja, kurā pausta neapmierinātība ar dzīvi, un katrs dzejas pasākums bija kā protests pret esošo varu. "Savulaik dzejniekiem bija vieglāk dzīvot, jo bija pret ko vērsties. Daudzi kļuva slaveni ne tikai ar savu mīlas liriku, bet arī ar to, ka bija pastāvošās varas oponenti. Caur izskaistinātiem vārdiem cilvēki saprata, par ko ir runa," papildināja G.Račs. Tagad dzejniekam vairs neesot pretinieka, tādēļ lielākoties darbos dominē mīlestība visplašākajā nozīmē. "Arī es jūtos noguris no politikas, nebeidzamiem strīdiem, tādēļ šis tēmas ir pagājušas malā. Manā jaunākajā dzejā dominē cilvēku draudzība, nodevība un mīlestība," atklāja A.Pūpols.
"Man drīzāk ir mainījusies attieksme pret uzrakstīto - pirms 20 gadiem uzdrīkstējos uzreiz visu spļaut laukā, ko domāju. Bet tagad dzejoli nolieku, lai pastāv, pēc laika paskatos, vai tas ir lasāms publikai," sacīja G.Šnipke, kurai dzejā patīk spēlēšanās ar vārdiem un to iekšējā mūzika.

Dziesmai vajag garu stāstu
A.Pūpols ievērojis, ka ilgu laiku sabiedrībā nebija pieprasījuma pēc dzejas, taču pēdējā laikā situācija ir mainījusies, un cilvēki vēlas dzirdēt kaut ko dvēselisku. Lai dzejā teikto sadzirdētu pēc iespējas vairāk ļaužu, mūziķis dzejolim piekomponē melodiju. Liepājas blūzmenis, kas pirmo darbu uzrakstīja 14 gadu vecumā, sacīja, ka pēdējā laikā lielākoties dziesmu teksti rodas, braucot ar mašīnu. "Parasti vispirms rodas melodija, teksts nāk pēc tam, ļoti reti ir otrādi. Liela daļa dzejoļu paliek vienkārši par dzejoļiem un dzīvo savu dzīvi," apgalvoja blūza mūzikas izpildītājs. Viņš par veiksmīgāko dziesmu, kurai teksts lieliski saplūdis ar melodiju, uzskata "Vasara aiziet", kas pirms vairākiem gadiem festivālā "Liepājas dzintars" guva lielu atzinību.
G.Račam, kas divdesmit gadu laikā ir sacerējis vārdus aptuveni 600 dziesmām, šķiet, būtu grūti izcelt kādu skaņdarbu īpaši. Jau kādus desmit gadus viņš sadarbojas ar komponistu Raimondu Paulu, un kopā ir tapuši apmēram desmit albumu. Šogad vien to skaits palielināsies par trim. "Man ir divas dzejošanas frontes - viena, ko uzskatu par savu darbu, otra - sirdslieta, kas 1993. gadā vainagojusies ar dzejoļa krājumu," pastāstīja eksliepājnieks. Viņš dziesmu tekstus ir rakstījis ļoti daudzām grupām un sadarbojies ar vairākiem komponistiem, tādēļ sevi sauc par gandrīz profesionāli šajā jomā. "Man visvieglāk ir strādāt ar maestro, jo saprotamies no pusvārda. Parasti viņš aptuveni dod virzienu, par ko dziesmai vajadzētu būt. Šlāgerim vajag tādus vārdus, lai ar pirmo reizi dziesmai dziedātu līdzi. Ja es rakstu "Līviem" vai Fominam un Kleinam, tad piedomāju par viņu skarbākām stājām un Liepājas izcelsmi. Kad rakstu grupai "Bet, bet", tad stils ir atkal savādāks," sacīja ražīgais dzejnieks. Viņš izteica gandarījumu, ka mūziķi un komponisti uzticas un jau vairākus gadus nemeklē citu tekstu autoru. Ja sākumā jaunajam dzejniekam ieteikts, par ko dzejā vajadzētu būt, tad tagad uz viņu pilnībā paļaujas. Gadoties, ka viņš pat iesaka kaut ko palabot melodijā, lai kopā ar dziesmas vārdiem tā labāk uzrunātu cilvēkus.
Ja dzejoļiem, kas lielākoties top vēlās vakara stundās paša priekam, ir kādas sešas, astoņas rindas, tad dziesmu tekstu rindu skaits mēdz būt pat vairāk par 30. "Dziesmai vajag garu stāstu, lai būtu interesanti to līdz beigām klausīties," skaidroja G.Račs, kas oktobrī sola jaunu dzejoļu krājumu.

***
Guntars Račs
Aizdodiet
Aizdodiet man vienu dienu
No parādiem brīvu
Un jūs redzēsiet cilvēku
Laimīgu, dzīvu
Aizdodiet man vienu stundu
Bez sekundēm liekām
Un jūs dzirdēsiet dziesmu
Veltītu priekam.
Aizdodiet man vienu mirkli,
No jaunības manas
Lai varu noskūpstīt māti
Pirms aiziešanas

***
Gunta Šnipke
* * *
Divdesmit rozes par vienu cenu
nobērē liriskā varoņa skumjas
dzeja
ir aktīva seksuāli
citādi visnotaļ dumja
nodarbe
iepakot tējas kannas
popētās lupatu lellēs
pa garaiņiem iemīlēt debesīs
caur biezumiem iezīlēt ellē…
vēl varoņa slābanās miesas
pieminēs simtiem mūzu…
visas turpmākās dziesmas
šai sakarā
pārvērtīsies par blūzu
bez atskaņu izvirtībām
tāpat
arvien tuvāk
soli pa solim
nomales azotē
pa sirdspukstiem
ar pārsitieniem

***
Sandra Vensko
Fragments no cikla "Parodiju laiks ir miris"
jūra aiz borta
šēras
klintis ar skopuļa acīm
sīki vilnīši plaukstās duras
un pamāj man
nepieklājīgas ēnas
kas slēpjas vakara krastos
manam kuģim kaklarota matos
to vajag nozagt
līdz tumsai es saku
lai jūra aiz borta klepo
nepieklājīgi ilgi
lai izliekas ka tai nepatīk
ēnu gredzenos pirksti
lai visi pieklust pirms krastā
ieduras kuģa masti
šēras ir siltas kā zvaigznes
kas izmestas pasaules krastā
kaklarota ap kaklu
gredzeni vizuļo tumsā
jūra aiz borta slēpjas
un māj man noslēpumaini
kā bākas
uguns kas iedegta manī

***
Ainars Pūpols
Liepājai
Griež vēji dienas
Karuselī trakā,
Krīt manā makā
Liepu lapas trīs,
Pret jumta skārdu
Lietus blūzu kapā,
Un greizus bioritmus
Cenšas izsist sirds.
Griež vēji dienas,
Pilsētu mēž tīru.
Tik šaurā vietā
Vienmēr mēslu daudz,
Un, aizrijies
Ar jūras eliksīru,
Kāds nelūgts viesis
"Mātes" vārdu sauc.
Griež vēji dienas,
Dūmus dzen pa takām,
Krīt manā makā
Liepu lapas trīs.
Griež vēji dienas,
Lietus sejā kapā,
Bet tikai šeit
Šai vietā jūtos īsts.