Kurzemes Vārds

10:30 Ceturtdiena, 21. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Kišs, kas aicina, nevis dzen prom

Kišlorēns nav franču kinozvaigzne, lai gan tam ir tiešs sakars ar šo kino lielvalsti. Tas ir pīrāgs, ko franči ēdot tikpat bieži kā angļi ceptas olas ar kraukšķīgu bekonu. Tas esot īsts franču ģimenes svētdienas ēdiens, turklāt darbā aizņemtās francūzietes izcepot kišu, sagriežot to gabaliņos, ietinot folijā un tad, vēlu vakaros, pārnākot no darba, atsildot cepeškrāsnī un notiesājot, klāt pieēdot svaigi gatavotus salātus. "Brīvbrīdis" nolēma atklāt šī francūža noslēpumu.
"Tik vienkārši - pīrāgs, kas pildīts ar omleti!" iesaucās draudzene, pirmo reizi nogaršodama kišu (ērtības labad ēdiena nosaukuma otro daļu atmetīsim, lai gan patiesībā pareizi šis pīrāgs būtu jāsauc par kišlorēnu). Un atgādināja teicienu, ka viss ģeniālais taču ir vienkāršs. Un nevar teikt, ka šis ēdiens dzītu jūs prom, sak, kiš no šejienes. Gluži otrādi, tas aicināt aicina atkal un atkal nobaudīt pa gabaliņam. Kā vecmāmiņas cepti pīrādziņi. Smieklīgākais, ka kiša dzimtene nebūt nav Francija, kur šis ēdiens ir tik ļoti iecienīts, ka katrai saimniecei esot pa savai īpašajai kiša receptei. Tas esot radies viduslaiku Vācijā, kur praktiskajiem vāciešiem esot bijis žēl izmest ārā no maizes cepšanas pāri palikušo mīklu un viņi nolēmuši izcept pīrāgu, kas pildīts ar kūpinātas gaļas gabaliņiem, kas pārlieti ar olas un saldā krējuma maisījumu. Kad recepte aizklīdusi līdz Francijai, vietējā siera nācija nolēmusi to papildināt ar sieru un devusi savu melodisko nosaukumu šim nu jau pilnveidotajam ēdienam. Un diemžēl jūsu aizdomas, ka ēdiens nosaukts par godu kādai daiļai Lorēnai, tomēr nebūs tiesa, jo tas esot atvasinājums no kāda Vācijas apgabala nosaukuma. Vēlāk sākušās variācijas ar pīrāga mīklu, kad maizes mīklu nomainījusi smilšu vai kārtainā, bet gaļas vietā pildījumā izmantotas arī zivis un dažādi dārzeņi. Kas nu katrā reizē iegulis virtuves plauktos, un prasīt prasījies tikt iecepts kišā.
Klasiskā kiša recepte ir gaužām vienkārša. 250 gramu miltu, 125 gramu sviesta, 1 ola un šķipsniņa sāls jāsajauc ar 3 ēdamkarotēm auksta ūdens (dažās receptēs izmanto baltvīnu), jāpārvērš mīklā, kas samīcīta jāietin plēvē un uz pāris stundām jāieliek ledusskapī atdzesēties. 250 gramu bekona jāsagriež kubiciņos un kādas 3 minūtes jāblanšē verdošā ūdenī, pēc tam to nokāš caur sietu. Vēlāk uz pannas izkausē mazliet sviesta un apbrūnina bekonu minūtes piecas. Tad sakuļ 3 olas ar 200 mililitriem trekna saldā krējuma, pieliek rīvētu sieru, sāli, piparus un mazliet muskatrieksta. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 200 grādiem, ietauko formu. Klāj formā 3 līdz 5 milimetru biezumā izveltnētu mīklu, uzlokot kādus 3 centimetrus augstu maliņu. Cep pīrāgu apmēram 15 minūtes, izņem no krāsns un atdzesē. Pēc tam kārto uz pīrāga apcepto bekonu un beigās visu pārlej ar olas un krējuma maisījumu. Tagad pīrāgs vēl kādu pusstundu jācep vidējā temperatūrā, kamēr tas kļūst brūns. Mazliet atdzisis, tad šis brīnums ir baudāms. Pietiekami sātīgs un ļoti gards.
Tātad, kā jau noskaidrojām, kiša versijas ir ļoti dažādas un nevar pat pateikt aptuveno recepšu skaitu, turklāt tās atšķiras. Dažādos Francijas reģionos un pilsētās esot mazliet smalkākas, bet laukos - vienkāršākas un sātīgākas. Un neesot arī tiesa, ka kišam derēs tikai komtē siers, jo paši franči izmanto gan Ementāleres, gaudas vai parmezāna sierus, bet latviešu vēderiem derēšot arī Holandes vai kāds cits labi kūstošs siers. Viss esot atkarīgs no tā, kādas garšas nianses jūs vēlaties panākt un kādas būs pīrāga sastāvdaļas. Ja izmantosit gatavu kārtaino mīklu, tad porcijai būs vajadzīgs kāds puskilograms, ko plāni izveltnē un izmanto par pīrāga pamatu. Nebūs nekāda skāde, ja treknā saldā krējuma vietā izmantos pienu, tāpat bekona vietā varat ņemt žāvētu krūtiņu vai kādu šķiņķa gabaliņu. Varat arī jaukt kopā dažādas gaļas, izmantot pildījumam dažādus dārzeņus vai sēnes. Un kāpēc lai tas nebūtu tuncis? Zaļā kiša pagatavošanai pīrāgu pildīsiet ar svaigiem spinātiem, fetas sieru, dažiem sīpoliem un ķiploka daiviņām, kā arī zaļajām olīvām bez kauliņiem. Neparasta ir burkānu kiša recepte, kur burkānu kopā ar puraviem smalki sagriež un apcep, tad pilda pīrāgā un pārlej ar olu un krējuma maisījumu, pievienojot mīksto sieru ar zaļumiem. Kišam var izmantot arī apceptu malto gaļu, tāpat šampinjonus. "Tie ir kā svētki, kas vienmēr ar tevi kopā," par kišlorēnu saka paši franči. Ja pamēģināsit, tie var kļūt arī par jūsu svētkiem!

Sagatavoja Anda Pūce