Kurzemes Vārds

10:12 Ceturtdiena, 21. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Joprojām nav izpratnes par dominantēm
Indra Imbovica

Liepāja ar daudziem un dažādiem sarīkojumiem un svinīgiem pasākumiem atzīmē nozīmīgu savas pastāvēšanas un darbības gadskārtu - 380.jubileju. Un ir vienkārša, it kā visiem saprotama lieta - tas, ka šeit, pašā jūras krastā, šī mūsu pilsēta pastāv, attīstās un plaukst, ir pašu liepājnieku nopelns, to cilvēku nopelns, kas ielaiduši šeit saknes, veidojuši un atstājuši nākamajām paaudzēm dziļas un savdabīgi interesantas tradīcijas visdažādākajās jomās: saimniecībā, mākslā, izglītībā u.c. Tikpat saprotami un cilvēcīgi ir tas, ka publisks paldies tiek pateikts tiem, kas gada laikā vai visā savā garajā mūžā ir paveikuši vairāk, nekā šajā vienā noteiktajā laika posmā citi. Skaisti, ka tas notiek tieši Liepājas dzimšanas dienas svinībās.
Pirms gada Pilsētas dome apstiprināja jaunu, sīki izstrādātu nolikumu Goda un Gada liepājnieku titulu piešķiršanai daudzās nominācijās, ir izgatavotas mākslinieciski augstvērtīgas nozīmītes, Atzinības raksti. Tika izveidotas un apstiprinātas arī konsultatīvā padome, žūrija, kas izvērtē iesniegto kandidātu sarakstu, kuru visbeidzot sēdē apstiprina domes deputāti. Šķiet, ir darīts viss, lai pateicību saņemtu ne tikai visi, kas to pelnījuši, bet arī īstie cilvēki, kā arī lai izvairītos no tukšas popularitātes, kam nav seguma.
Bet, kā mēdz teikt, gribējām, kā labāk, bet iznāca, kā vienmēr. Parasti šajos gadījumos bīstamais klupšanas akmens ir popularitāte, kas veikli aizmiglo acis, jo tos, kuri strādā un dara paliekošus darbus klusībā, vairums cilvēku bieži maz pazīst vai vienkārši par viņiem nav informēti. Bet tādēļ katrā nozarē pilsētas domē ir konkrētas amatpersonas, kurām būtu ne tikai perfekti jāpārzina savs darba lauciņš un savi cilvēki, bet arī nominācijai izvirzītie kandidāti un jāprot pārliecināt žūriju un argumentēt, kāpēc tieši konkrētais pretendents noteikti pelnījis īpašo pateicību.
Diemžēl iznācis tā, ka papīru kalnos, birokrātijas līkločos pats cilvēks ir pazudis, jo tam, kam to vajadzēja strikti un neatlaidīgi aizstāvēt, pieprasīt (!), virzīt, to neizdarīja. Kas ir noticis? Būtībā jau nekas briesmīgs, ja neskaita to, ka gada laikā esam palaiduši garām jau otru unikālu notikumu, kas Liepājas vārdam ļautu spoži un profesionāli izskanēt ne tikai Latvijas mērogā vien.
Pirmais no tiem bija Eiropas klases diplomāts Miķelis Valters, kura jubileju nepratām pacelt vajadzīgā augstumā un spožumā. Bet šobrīd otrs - tekstilmāksliniece Erna Ošele, kura šajā pavasara laikā atzīmēs 90 gadu jubileju, veido veselas divas plašas personālizstādes rudens pusē, aizvadītajā gadā starptautiskajā tekstilmākslinieku izstādē Rīgā par savu darbu saņēma atzinību un prēmiju un kuras jaunāko darbu tikko mākslas galerijā "Māja" Latvijas izcilākās tekstilmākslinieces un mākslas kritiķi atzina par vienu no mūsdienu tekstilmākslas spožākajiem paraugiem. 90 gadu vecumā būt aktīvai un augsti profesionālai mūsdienīgai māksliniecei - tas ir neikdienišķs piemērs.
Tātad jautājums ir vienkāršs: kāpēc Ernai Ošelei nepiešķīra titulu "Goda liepājniece"? Vai tiešām ir tik grūti vienam otram attiecīgās nozares ierēdnim atšķirt graudus no pelavām, saskatīt pilsētas kultūras dzīves dominantes? Vai Liepājai vēl kādreiz tuvākajā simtgadē pienāks tāds unikāls brīdis, kad vienlaikus uz mūsu teātra skatuves viena otrai blakus varētu nostāties divas izcilas personības, divi Goda liepājnieki - Valdis Vikmanis un Erna Ošele? Esam pārliecināti, ka Vikmaņa kungs kā īsts džentlmenis būtu bezgala lepns tur atrasties kopā ar Ošeles kundzi.
Nesaprotamākais ir tas, ka Kultūras komisija Ernu Ošeli ir ne tikai izvirzījusi šim titulam, bet arī iesniegusi dokumentus, lai viņai piešķirtu Triju Zvaigžņu ordeni. Kur visi tie pieteikumi palikuši? Nu jau bijušais Kultūras komisijas loceklis, mākslinieks un Pedagoģijas akadēmijas asociētais profesors Aldis Kļaviņš saka: "Kaut arī šogad pašvaldības vēlēšanas sakrita ar pilsētas jubilejas svētkiem, šī burzma nav pamats, lai attaisnotu paviršību, ļauties vienaldzībai par to, kas ir bijis, un par to, kas būs. Nolikums vēsta, ka var būt tikai viens Goda liepājnieks, taču dzīvē var būt izņēmumi, un šāds izcils notikums ir tieši pilsētas jubilejas gadā. Tā ir Liepājas profesionālo mākslinieku organizācijas ciltsmāte un tās ilggadēja vadītāja, mākslas pedagoģijas veterāne, izcila tekstilmāksliniece Erna Ošele, kuru Kultūras komisija izvirzīja šiem apbalvojumiem. Jājautā, kur tas viss palika? Pat pilsētas jubilejas sakarībā iznākušajā vēsturiskajā izdevumā atsevišķu, tikai Liepājai piemītošu, teātra darbības un mūzikas dzīves savdabīgo norišu eksistence netiek pieminēta. Kad mēs tā īsti sāksim cienīt savu vēsturi un labos darbus?"
Lai piedod māksliniece, kura būs ļoti apbēdināta, ka šādā kontekstā tiek skandēts viņas vārds. Bet šis ir tas gadījums, kad nav iespējams klusēt. Ka tik nenotiek tā, kā savulaik Vispārējos dziesmu un deju svētkos Mežaparkā, kad daudzi desmiti tūkstoši skatītāju uz tribīnes izsauca ļoti cienījamā vecuma diriģentu Jāni Medni, lai viņš nodiriģētu tobrīd dažu ierēdņu no repertuāra izmesto klasisko dziesmu "Gaismaspils".