Kurzemes Vārds

05:44 Trešdiena, 20. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ja būtu bijis līgums ar "Liepājas siltumu"…

Kirils Bobrovs

Pilsētas domes Nekustamā īpašuma pārvalde bija sarīkojusi semināru par apkures un siltumenerģijas taupības jautājumiem. Pēc pārvaldes speciālista Ulda Vārnas ieteikuma šīs tikšanās mērķis bija "mudināt iedzīvotājus un namu apsaimniekotājus enerģiski iesaistīties atklāto nepilnību novēršanā ar tāmju sagatavošanu un finanšu iespēju analīzi". Semināra dalībnieki lielākoties bija to māju vecākie, kurās nesen ierīkoti siltummezgli. Šā iemesla dēļ arī aktivitāte bija diezgan augsta.
Pirmais uzstājās U.Vārna un iepazīstināja klātesošos ar komisijas dokumentiem, kas pētīja jautājumu, kādēļ daudzos gadījumos par siltumu un karsto ūdeni iedzīvotājiem bija jāmaksā vairāk nekā agrāk. Janvārī tā notika 31 no 101 mājas, bet februārī 60 namos. Komisijas secinājumi bija īsi un konkrēti. Tiem bija tikai viens trūkums - tādā vai citādā formā par to jau bija rakstīts "Kurzemes Vārdā" apmēram pirms mēneša. Tātad viss ir pareizi, taču nekā jauna nav. Un tomēr izskatīsim galvenos aspektus.
Pirmais. Vieniem siltuma bija maz, citiem - daudz. Starpība, piemēram, bija starp māju gala un vidus sekcijām. Secinājums: jānobalansē stāvvadi, jāsiltina māju gala sienas.
Otrais. Nav izolētas caurules bēniņos un pagrabos. Ar to neviens nebija nodarbojies kopš māju uzbūvēšanas.
Trešais. Neapmierinoša kārtība kāpņu telpās - salauztas durvis, izsisti logi, dažviet ir pārāk daudz radiatoru.
Ceturtais. Ir nesankcionētas iekšējo apkures tīklu pārbūves gadījumi. Ir arī agrāk atļautās novirzes it kā alternatīvās apkures ierīkošanai. Tagad šos iedzīvotājus vairs nevar piespiest atgriezties pie vecās kārtības. Viņi maksā 10 procentus no savas normas par tranzīta cauruļvadiem, kaut gan faktiskais enerģijas patēriņš var būt divas reizes lielāks. Viss precīzi jāaprēķina.
Piektais. Neapmierina karstā ūdens uzskaite: bieži vien dzīvokļos ierīkoto skaitītāju rādījumus pieraksta neregulāri vai uzrāda patēriņu, kas ir mazāks par faktisko. Ir zināms arī par visparastākajām zādzībām, apejot mērierīces. Tas ietekmē māju kopējo patēriņu palielināšanās virzienā.
Tagad gribu uzdot jautājumu. Tiesa, jau iepriekš skaidrs, ka tas paliks karājoties gaisā kā retorisks. Tātad - vai tiešām par visu tikko minēto nebija zināms pirms semināra, pirms komisijas izveides, pirms siltummezglu ierīkošanas? Protams, bija zināms! Un vajadzēja novērst šādus trūkumus vēl pirms regulējošās un uzskaites aparatūras ierīkošanas. Arī sagatavot tāmes un atrast līdzekļus. Bet šā darba atvieglošanai varēja vienkārši izvēlēties vispiemērotākās mājas, tādas, kur visas durvis veras ciet, kur pagrabu logi nav salauzti, kur caurules ir kārtībā, kur nav no attiecīgajiem tīkliem atvienoto nemaksātāju. Vai varbūt namu pārvaldēm joprojām nav elementāras informācijas par savu dzīvojamo fondu? Tas nu gan, vai ziniet, ir nonsenss.
Svarīga bija "Liepājas siltuma" vadošās speciālistes Tatjanas Kokšarovas informācija. Viņa izskaidroja siltummezglu funkcionēšanas principus un arī to, no kā mājā rodas karstā ūdens zudumi. Viņas uzstāšanās otrā daļa bija veltīta pakalpojumu samaksas rēķinu atšifrēšanai, kurus joprojām daudzi nesaprot. Par to liecināja arī nervozie jautājumi, kurus gandrīz visi klātesošie uzreiz gribēja uzdot "Liepājas siltuma" pārstāvei. Un semināra vadītājam N.Niedolam bija jāveltī ne mazums pūļu, lai atvēsinātu uzvirmojušās emocijas. Ko lai dara, būs vēlreiz jāatzīst, ka esam slikti informēti. Iespējams, dažiem ir grūti saprast, kā siltummezglā notiek enerģijas uzskaite, kuru izmanto ūdens sildīšanai, un kāpēc vēlāk rodas zudumi, kas nav iekļauti tarifos.
Bet ko lai tagad dara? Atliek vai nu apgūt jaunu zinātni, vai arī vispār ne par ko neinteresēties. Taču joprojām interesējas par niekiem: vai par karsto ūdeni jāmaksā pēc esošajām abonentu grāmatiņām? Protams, jo nav taču cita veida rēķinu maksājumiem par karsto ūdeni! Jaunajos rēķinos tiek veikta tikai šo maksājumu korekcija. Mūsu avīzē par to visu jau rakstījām un slikti, ka māju vecākie nezina šīs vienkāršās lietas. Šajā sakarībā minēšu vienu neparastu niansi. T.Kokšarova, skaidrojot maksājuma paziņojuma apakšējo daļu, sacīja, ka "šeit mēs lūdzam tos, kas var, samaksāt avansu 30 santīmu robežās par kvadrātmetru…" Tātad vairs nerunā par obligāto priekšapmaksu, runa ir par iespēju. Kas tas ir - "Liepājas siltuma" politikas maiņa?
Daudz būtiskāks fakts, ka visu mūsu daudzdzīvokļu māju stāvoklis neatbilst Latvijā spēkā esošajiem būvnormatīviem. Tādēļ uz semināru ieradušos māju vecākos varēja interesēt tādu speciālistu informācija kā Latvijas Universitātes profesors Andris Jakovičs, SIA "Ēku energoefektivāte" pārstāvis Armands Ķudis, kompānijas "Isover" un Hipotēku bankas pārstāvji. Ievērību izpelnījās arī Rīgas dzīvokļu kooperatīva "Celmu 5" priekšsēdētāja G.Namnieka stāstījums. Bet māju vecākiem ne jau pirmo reizi uzskatāmi uz liela ekrāna rādīja, ko nozīmē termogrāfija, ar piemēriem un faktiem viņus pārliecina par nepieciešamību veikt ēku energoauditu, kaut gan tas no viņiem nav atkarīgs. Iepazīstināja arī ar sienu siltināšanas paraugiem, jo tā taču ir vesela zinātne, paplašinājusies materiālu daudzveidība, bet tas nozīmē, ka kļuvis vairāk arī to optimālo kombināciju. Atkal runāja par banku atsaucību attiecīgo darbu kreditēšanai. Taču izskatās, ka vairums iedzīvotāju, arī māju vecākie diemžēl kredītiem īpaši neuzticas. Visa nelaime droši vien ir tā, ka pie mums nav piemēru, kas aģitētu paši par sevi.
Bet rīdziniekiem Celmu ielā 5 viss ir lieliskā kārtībā. Viņi izmantoja Eiropas Savienības naudu, noteica maksu pa 30 santīmiem par kvadrātmetru, ideāli sakārtoja māju, bet par siltumu maksā divas reizes mazāk nekā agrāk. Starp citu, tur katrā dzīvoklī ieviesta elektroniska patērētā siltuma uzskaite. Varētu tikai apskaust. Un tur droši vien nepazīst parādniekus. Jā, negribētos uzņemties izmaksas par to, ko savā laikā nebija izdarījušas namu pārvaldes. Bet tur neko nevar darīt. Izpilddirektors pat uzsvēra, ka par visu, kas saistīts ar siltumu un karsto ūdeni, maksā lietotājs. Bet tieši šajā ziņā var arī oponēt: patērētājs ir tas, kam noslēgts līgums ar siltumapgādes uzņēmumu. Bet pagaidām vairums no mums ir tikai subpatērētāji. Ja kādam pieder dzīvoklis, tad tas vēl nenozīmē, ka pieder māja. Un tas rāda, ka atkal nepieciešams jurista komentārs. Kurš būs drosmīgais?