Kurzemes Vārds

14:29 Svētdiena, 8. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vai promenāde Liepājā atdzīvosies?

Uzņēmējam attiecībās ar pašvaldību radušās domstarpības
Viktors Ulberts, Daiga Borska

Ar promenādi Liepājas kanālmalā tiek saistīti lieli plāni. Tūrisma attīstība, peļņa uzņēmējiem, plus vēl skaista, sakopta vieta. Taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik daudz apmeklētāju promenādē nav. Bez tam ir uzvirmojušas domstarpības starp uzņēmēju, kurš gatavs ieguldīt promenādes attīstībā lielu naudu, un pašvaldību, kura tam prasa lērumu dokumentu un saskaņošanu. Tāpēc "Kurzemes Vārds" noskaidro, kā vispār radās ideja par promenādi, kas tur notiek šobrīd, kādas ir domstarpības, un kā tās novērst.

Kā radās promenāde
2003.gada jūlija vidū nojauca žogu, kas pilsētnieku skatam līdz tam aizsedza jauno objektu, kas kopš agra pavasara tika būvēts Jūras ielā, līdzās toreizējam Boulinga centram. Tā bija promenādes pirmā kārta. Šis vārds cēlies no franču valodas vārda promenade un nozīmē pastaigu vai pastaigai paredzētu ceļu ar dekoratīviem stādījumiem. Promenādes apmeklētāju skatam paverās uzbūvētais gājēju tilts, koka klāja taka un kanāla strūklakas. Toreiz ne viens vien sev uzdeva jautājumu: Vai tas mums, liepājniekiem, vajadzīgs? Vai tiks saprastas un pieņemtas autoru ieceres?
Kā "Kurzemes Vādam" tolaik stāstīja Liepājas Būvvaldes vadītājs Uģis Kaugurs, liepājniekiem tikusi atklāta tikai promenādes pirmās kārtas izbūve, lai tādējādi sakārtotu bijušās Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzes teritoriju starp Tirdzniecības kanālu, Jūras ielu, K.Ūliha iela, Roņu ielu un Kūrmājas prospektu. Šī vieta liepājniekiem agrāk vispār bija slēgta un nepieejama. Jau toreiz U.Kaugurs apsvēra, ka nevar pateikt konkrēti, cik tuvā nākotnē promenāde var tikt izbūvēta pilnībā, jo tas atkarīgs no tā, kādas būs iespējas ieguldīt pašvaldības līdzekļus un citas investīcijas, kāda būs uzņēmēju un privātīpašnieku aktivitāte. Taču šī projekta mērķis formulēts konkrēti - pilsētas centram vistuvākajā vietā, Radio ielas galā, atvērt pieeju kanālam, pievērst šai vietai uzmanību, labiekārtojot to.
Līdz promenādes izveides idejai nonākts tādēļ, ka Liepājā, kura ir ostas pilsēta, ir tik maz iespēju redzēt kuģus. Plāna izstrādi U.Kaugurs sācis ar šās pilsētas daļas vēsturisko izpēti, kā arī stāvokļa novērtēšanu. Vēsturnieki palīdzējuši ar faktiem, kas apliecina, ka šajā pilsētas daļā ir atradies zviedru cietoksnis. Astoņdesmito gadu beigās bijis mēģinājums atdot gandrīz vai par velti promenādes rajona namus privātīpašumā. Diemžēl lielākā daļa īpašnieku neko nav spējuši izdarīt ar saviem īpašumiem. Toreizējais Liepājas Būvvaldes vadītājs U.Kaugurs pauda pārliecību, ka nākotnē šim rajonam jāatdzīvojas un jākļūst tikpat aktīvam, kāds tas bijis pagājušajā gadsimtā. Par to visspilgtāk liecina gan 20. gadsimta sākuma, gan divdesmito un trīsdesmito gadu fotogrāfijas.

Otrā kārta atklāta
Tāpat kā promenādes pirmās, arī otrās kārtas projektu izstrādāja prestižais Rīgas arhitektu birojs "Arhis" un darbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Liepājas Labiekārtošanas sabiedrība". Pērnā gada 12.novembrī liepājnieki un viesi varēja novērtēt promenādes pabeigto otro kārtu. Šo vietu agrāk sauca par Spīķeru ielu. Tas ir tagadējais Vecās ostmalas posms no Radio līdz Kuģinieku ielai apmēram 200 metru garumā. Jau no paša sākuma bijusi iecere promenādi veidot no Radio ielas līdz pat Celtnieku ielai, bet celtniecības darbus sadalīja kārtās, jo no pilsētas budžeta nebija iespējams piešķirt tik lielu nepieciešamo naudas summu.
Vecās ostmalas otrās kārtas rekonstrukcijai no pilsētas budžeta atvēlētās naudas liela daļa tika ieguldīta zemē, proti, lai sakārtotu apakšzemes komunikācijas - izbūvētu lietusūdeņu kanalizāciju, ieguldītu elektrības, telefona kabeļus, ūdensvadu. Kā pagājušā gada nogalē "Kurzemes Vārdam" pauda Komunālās pārvaldes vadītājs Edgars Rāts, promenādes labiekārtošanai jāveicina šīs vietas izmantošanu dažādiem sarīkojumiem un izklaidēm. Te varētu ierīkot vasaras kafejnīcas, tirdzniecības vietas, rīkot svētkus un atpūsties.
Pie šī sava viedokļa Rāta kungs turas arī šobrīd. Viņš saka: "Pašvaldība par saviem līdzekļiem būtiski atjaunojusi vienu lielu kanālmalas daļu. Abas promenādes kārtas izmaksāja 426 tūkstošus latu. Pirmā kārta 210, otrā 216 tūkstošus," stāsta Komunālās pārvaldes vadītājs, "Protams, daļa liepājnieku var spriest, kādēļ tik daudz naudas izlietots kaut kāda jauna objekta radīšanai? Varēja taču par šo summu, piemēram, kādu ielu kārtīgi noasfaltēt. Bet promenāde veidota ar domu par nākotni. Pieļauju, ka attieksme pret to būtu citādāka, ja vienā paņēmienā būtu atjaunota visa krastmala no Radio ielas līdz Celtnieku ielai. Taču darbi tika sadalīti kārtās, lai nebūtu tik lieli vienreizēji ieguldījumi".
Tagad pabeigtas abas kārtas un darbus vajadzētu turpināt līdz Celtnieku ielai. Taču. Pagājušā gada nogalē Komunālā pārvalde Pilsētas domei iesniedza pieprasījumu promenādes trešās kārtas finansējumam, kuru gan deputāti neatbalstīja. Tas nozīmē, ka šogad nekādi darbi nenotiks, tikai vasaras sākumā promenādē uzstādīs konteinera tipa tualetes.
Kā atdzīvināt pašreizējo promenādi? Tas būtu iespējams, ja veidotos vairāki labvēlīgi faktori. Piemēram, būvējot jauno objektu, ir izveidotas vietas, kur pieslēgties elektrībai, kanalizācijai u.c. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem, kas vasaras periodā, kad promenādē gaidāms vislielākais ļaužu pieplūdums, vēlas nodarboties ar izbraukuma tirdzniecību vai ēdināšanu, šāda iespēja ir dota. Vajadzīga tikai gribēšana. Tad jādodas uz Pilsētas domes Komercnodaļu, kur var saņemt nepieciešamo informāciju. Vai promenāde šovasar atdzīvosies, rādīs laiks. Droši vien šo procesu varētu veicināt arī tas, ka dažādi pilsētas svētki un sarīkojumi tiktu organizēti ne tikai centrā, bet arī atjaunotajā kanālmalā.

Uzņēmējs ir dusmīgs
Bet kāda šobrīd ir situācija? Vēl pērn "Kurzemes Vārds" rakstīja par dāņu mākslinieka - uzņēmēja Luī Fontēna plāniem pie promenādes iekārtot viesnīcu un vairākus restorānus. Šim nolūkam viņš ir iegādājies vairākas ēkas. Pašā lielākajā no tām - Stūrmaņu ielā 1, kas ir bijusī Okeāna zvejas flotes bāzei piederoša ēka, L. Fontēns vēlas iekārtot viesnīcu ar 60 numuriņiem, kas būtu paredzēta tūristiem ar dažādām gaumēm un maciņu iespējām. "Mēs šo baltos ķieģeļus noklāsim ar īpašiem melniem akmeņiem no Bulgārijas kalniem," pērn stāstīja L. Fontēns un prognozēja, ka šī viesnīca jau šovasar varētu tikt uzbūvēta. Un vēl vairāki restorāni, ar dažādām ēdienkartēm.
Taču, pēc saskarsmes ar pašvaldības amatpersonām, tapa Luī Fontēna vēstule plašsaziņas līdzekļiem ar virsrakstu "Lēnāka pašvaldība pasaulē - Liepājas dome". "Man tāpat, kā jebkuram citam, kurš nodarbotos ar ēku būvniecību un renovāciju, un atrastos līdzīgā situācijā, kā es, ir savi iemesli būt dusmīgam uz pašvaldību un Liepājas SEZ," raksta L. Fontēns. Viņš ir centies saņemt būvatļauju viesnīcas būvniecībai, taču šis process esot ievilcies jau gada garumā. L. Fontēns uzskata, ka problēmas sakne ir savstarpējās komunikēšanas trūkums starp Liepājas SEZ, Būvvaldi un Liepājas domi. "Dome oficiāli uzsver, ka tā atbalsta tūrisma attīstību, taču, lai tas notiktu, nekas netiek darīts," uzskata dāņu uzņēmējs. Viņš saskāries ar nenormālu birokrātiju, bez tam pašvaldībā ir amatpersonas, kuras ieņem amatus vairākās institūcijās, un iznāk, ka viens cilvēks prasa dokumentus, atkarībā no krēsla, kur viņš sēž. Tāpat viņam uzlikts zemes nodoklis pēc augstākās kadastrālās vērtības, savukārt, viņa lūgums par nodokļu atvieglošanu esot noraidīts. Tāpat L. Fontēns piedāvājis promenādē uz sava rēķina ierīkot sabiedrisko tualeti, lai tikai pašvaldība ierīko nepieciešamos cauruļvadus. Taču atbilde neesot saņemta. Vēl vairāk - kad L. Fontēns par šīm problēmām informējis laikraksta "Dienas Bizness" žurnālisti, viņa uzņēmuma menedžeris Uldis Rubezis saņēmis zvanu no Būvvaldes darbinieka Didža Jēriņa, un brīdināts: "Ja kontaktēsieties ar "Dienas Biznesu", mēs jums aizvērsim ciet klubu "Fontaine Palace", jo tas oficiāli nemaz nav nodots ekspluatācijā."
"Daudzi investori, uzzinot, cik grūti ir šeit ko paveikt, mūk prom no Liepājas," secina L. Fontēns.

Velns neesot tik melns, kā viņu mālē
Pašvaldības amatpersonas sarunā ar "Kurzemes Vārdu" atzina, ka pastāv zināmas problēmas ar L. Fontēna plāniem. Taču viņa sniegumā tās esot pārspīlētas. "Viņam netiek prasīts nekas vairāk, kā citiem. Bez tam mēs esam ļoti daudz viņam nākuši pretī," uzskata Būvvaldes Karostas un SEZ teritorijas arhitekte Iveta Ansone. Tas tieši attiecās uz klubu "Fontaine Palace", ko oficiāli jau sen būtu bijis iespējams slēgt. "Viņš negribēja, ka no sākuma uztaisa projektu, un sāk būvēt pēc tā. Viņš vispirms uzbūvēja, un tagad vēlas taisīt projektu tā, kā ir šobrīd," norādīja I. Ansone. Taču klubs netiek slēgts tieši tāpēc, ka tas ir pilsētā ļoti populārs, un tajā notiek daudz lielisku pasākumu. "Vajag tikai sakārtot dokumentus. Un viss! Bet kad tos viņam prasa, Fontēns paliek dusmīgs un raksta vēstules avīzēm. Nu bet, ko, lai dara? Tad jau visi prasīs īpašu attieksmi."Tāpat zemes nomas maksa L. Fontēnam neesot tā augstākā, jo nomātā teritorija atrodas pilsētas centrā.
"Problēma šeit ir savā ziņā gan vienkārša, gan sarežģīta. Fontēns ir mākslinieks. Un mākslinieki nekad nav draudzējušies ar birokrātiju. Viņiem tā ir sveša, nepatīkama lieta. Tāpēc arī radušās problēmas," savu viedokli pauda Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Gunārs Ansiņš. Viņš arī piekrīt L. Fontēna uzskatam, ka būvniecības normatīvi Latvijā ir ļoti smagnēji. Taču tos ir izgudrojuši likumdevēji, nevis pašvaldība. "Es pieļauju, ka citur Eiropā šis process ir vienkāršāks. Bet, ja nedarīsim tā, kā prasa Latvijas likumdošana, tāpat saņemsim pārmetumus," sacīja G. Ansiņš. Viņš uzskata, ka šī problēma ir vairāk emocionāla, un lai to atrisinātu, nepieciešama pragmatiskāka pieeja. Jo pašvaldība tiešām atbalstot L. Fontēna ieceres, taču, lai tās realizētu, tomēr ir jātiek galā ar birokrātiskajiem procesiem. Lai vai kā māksliniekiem tie nepatiktu.