Kurzemes Vārds

02:26 Otrdiena, 25. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Dārgs dzīvoklis - normāla lieta
Vilmārs Bogdanovs,
uzņēmējs

Par īres maksas griestu atlaišanu un tās paaugstināšanu runājam jau sen. Esmu par. Pirmkārt, tādēļ ka piedalos celtniecības un remontu procesā un zinu, kas un cik maksā. Otrkārt, es vairākus gadus vadīju astoņu dzīvokļu mājas kopīgas apsaimniekošanas biedrību Graudu ielā 44, kur saskāros ar iedzīvotāju nevēlēšanos rūpēties par mājas un tās elementu saglabāšanu un uzlabošanu. Toreiz es sarunāju ļoti izdevīgu kredītu mājas fasādes un jumta remontam, taču saskāros ar pretestību.
Ir atšķirība starp mājām centrā un nomalē, starp mūra un koka ēkām, un tā tālāk. Pat augsto griestu dēļ mājas uzturēšana izmaksā dārgāk, taču pie mums līdz pat šim laikam tam nepievērš uzmanību. Šobrīd ēkas, arī dzīvojamās mājas, biežāk pārdod un pērk. Nav reti gadījumi, kad šādas mājas remontam vajag daudz vairāk līdzekļu, nekā samaksāts, to nopērkot. Kā piemēru varētu minēt bijušo novatoru klubu. Lai jaunais saimnieks varētu pienācīgi sakārtot savu īpašumu, nepietiks nedz 24, nedz 48 santīmu par platības kvadrātmetru. Īpaši ņemot vērā celtniecības materiālu padārdzinājumu. Bez tam mēs visi zinām, ka denacionalizētās mājas atrodas dažādās nolaistības stadijās. Sliktāk uzturētas mājas remontam, protams, būs jāiztērē vairāk naudas.
Ja runa ir par iedzīvotājiem ar mazām pensijām, tad tā ir lietas viena puse. Taču nevajadzētu aizmirst, ka turpinās maznodrošināto ģimeņu pārcelšanās process uz viņu iespējām daudz piemērotākām telpām. Bet, ja runājam par īres maksas griestu atlaišanu tieši dzīvojamā fondā, tad tas attiecas galvenokārt uz ekskluzīviem mājokļiem. Salīdzinājumam varētu izmantot automašīnas "Zaporožecs" un "Mersedess". Pārvietoties var gan ar vienu, gan ar otru. Taču vairums tomēr priekšroku dos otrajai. Tātad arī uz dārgajiem dzīvokļiem ir savi pretendenti. Tikai šos mājokļus vispirms ir attiecīgi jāsagatavo un ideāli jāsakārto. Ja kāds man nepiekrīt, lai palasa citas avīzes. Tagad visos izdevumos pastāvīgi publicē materiālus par mājokļu tirgu. Tie visi liecina par pieprasījuma palielināšanos tieši dārgajiem dzīvokļiem. Un vēl viens psiholoģisks faktors: visi zina, ka privātīpašnieks labāk rūpējas par savu īpašumu nekā pilsēta.

Liepājā histērijas nav un nebūs
Arvīds Dzenis,
Liepājas Īrnieku biedrības priekšsēdētāja vietnieks


Tas, ka no 1.aprīļa namsaimnieki varēs par dzīvokļiem noteikt tik lielu īres maksu, kāda, viņuprāt, atbilst nama vērtībai un apsaimniekošanas izdevumiem, Liepājā šoku neizraisīs. Līdz šim īres griestus noteica pagaidu noteikumi. Tas, ka tos 2005.gadā atcels, bija zināms jau pirms 6 - 7 gadiem.
Liepājas Īrnieku biedrība visus šos gadus ir mudinājusi cilvēkus domāt, kā dzīvot pēc tam, kad īres griesti būs atlaisti. Uz pašvaldības dzīvokļiem bija iespējams pieteikties visiem, kam tas bija nepieciešams. Esmu Pilsētas domes Dzīvokļu komisijas loceklis, zinu, ka vienbrīd dzīvokļus jau burtiski meta cilvēkiem pakaļ. Brīvi dzīvokļi bija ne tikai Karostā, bet arī Ezerkrastā. Pirms pāris gadiem viens otrs ar platām acīm skatījās pat uz Siļķu ielu. Nu dzīvokļu balle beigusies.
Arī Rīgā nav tik traki, kā runā. Tās šausmas, ko Emsis kā Minhauzens stāstīja, neatbilda patiesībai. Daļai protams, klāsies grūtāk. Bet tur paši īrnieki vainīgi. Ko gulēja ar maisu uz galvas? Bija jāsaprot laikus, ka privātmājās varēs dzīvot tie, kam daudz naudas.
Gribu runāt par ko citu. Neviens pie mums nerunā, ar kādām metodēm īrniekus viens otrs namsaimnieks lika ārā. Kā paši aizdedzināja mājas, kādu morālu teroru pielietoja. Un cik cilvēku tā iedzina pašnāvībā. Cik slīkst, cik uz ceļa nositas, to fiksē tiesību sargājošās iestādes, bet, cik aizgājuši bojā tāpēc, ka no mājas izdzīti, gan neviens nefiksē. Man tā vien šķiet, ka šie skaitļi būtu līdzsvarā.
Taču ir arī otra puse. Kad šausmināmies par namsaimnieku ļaunībām, vienmēr jāskatās, kāds cilvēks stāv viņam pretim. Bieži vien īrnieks blēdās, nestāsta visu, kā patiesībā bijis. Cīnīties arī par savām tiesībām arī ir jāmāk. Vieni pārdod dzīvokli, ko nopirkuši no saimnieka, pēc tam iet uz domi, lai dod citu, ar cerību, ka varēs atkal pārdot.
Liepājā histērijas dzīvokļu īres griestu brīvlaišanas dēļ nav un nebūs. Sarežģītā situācijā var būt tikai tie, kuri nezina, kas notiek viņiem apkārt, kas negrib to zināt - sliņķi, narkomāni, alkoholiķi, prostitūtas.