Kurzemes Vārds

20:57 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Telefonvīruss, kas nemaz nav vīruss

Kaitniecisko programmu attīstība milzu soļiem dodas uz priekšu, tāpēc jau vairs nav brīnums dzirdēt par gadījumiem, kad vīrusu iedarbībai pakļauti ne tikai datori, bet arī mobilie telefoni. Nesen arī interneta lietotāju starpā pa elektronisko pastu tika izplatīta brīdinoša vēstule, kas aicināja uzmanīties no telefonvīrusa, kas vienā mirklī var nodzēst telefona SIM kartes informāciju un pašu sakaru ierīci padarīt nelietojamu.
Vēstulē, kas sasniedza arī redakciju, norādīts, ka jābūt uzmanīgiem, lai neielaistu savā telefonā īpašu vīrusu, kas sākotnēji tiek saņemts kā visparastākais zvans. "Ja jums uz mobilo telefonu pienāk zvans un displejā kā zvanītājs mirgo uzraksts "ACE-?", neatbildiet uz šo zvanu un nekavējoties pārtrauciet sakarus. Ja tomēr atbildēsiet, tad jūsu telefons tiks inficēts ar vīrusu, kas izdzēsīs visu IMEI un IMSI informāciju no telefona, kā arī sabojās jūsu SIM karti, tādējādi padarot telefonu nespējīgu savienoties ar tīklu. Šo informāciju ir apstiprinājušas kompānijas "Nokia" un "Motorola". ASV jau trīs miljoni mobilo telefonu ir inficēti ar šo vīrusu, tāpēc jābūt uzmanīgiem. Šī ziņas varat pārbaudīt ziņu aģentūras CNN mājaslapā www.symantec.com/avcenter/venc/data/mobile-phone-hoax.html."
Lai arī lielākā daļa vēstules saņēmēju visdrīzāk nav sekojuši norādītajam linkam un nav ielūkojušies mājaslapā, "Brīvbrīdis" tomēr nolēma painteresēties nedaudz vairāk par šo mobilos telefonus postošo sērgu. Pārsteidzošākais ir tas, ka šajā lapā aprakstīts, ka lielais bubulis patiesībā nav nemaz nekāds vīruss un tā ir kārtējā krāpšana. Internetā laiku pa laikam klejo šādi vēstījumi, kuri neesot ņemami nopietni, jo to galvenais uzdevums ir cilvēku izmuļķošana. Kas zina, varbūt tas saistīts ar tikko pagājušo 1.aprīli vai kādiem citiem procesiem, taču pēdējā laikā jau vairākkārt elektroniskā pasta lietotāji saņēmuši šādus viltus draudus. Taču, kā norāda datoru drošības speciālisti, papildu piesardzība nekad nenāk par ļaunu.

Palīdzam!
Ar roku rakstīt tomēr drošāk

Nesen saņēmu vēstuli, ka man ir jāapmeklē bankas mājaslapa un vēlreiz jāapstiprina savi konta numuri un cita personīgā informācija, jo viņiem kaut kas esot noticis ar datoriem un pazudusi visa iepriekš ievadītā informācija. Esmu agrāk dzirdējusi, ka šādas metodes izmanto krāpnieki, jo, nospiežot uz it kā manas bankas adresi, patiesībā es tieku pāradresēta pie krāpniekiem un viņi pēc tam izmanto manus datus saviem darbiem. Varbūt "Brīvbrīdis" varētu paskaidrot, kā šādos gadījumos rīkoties un vai tiešām tas var izrādīties bīstami?
Tā tiešām ir jau gadiem noslīpēta prakse, kad krāpnieki interneta lietotājiem it kā bankas vārdā izsūta viltus vēstules, kurās aicina vēlreiz doties uz norādīto lapu un ierakstīt tajā savus datus, lai it kā varētu salīdzināt ar bankas rīcībā esošo informāciju. Nesen izskanēja baumas, ka parādījusies "Hansabankas" interneta bankas "Hanza.net" viltotā versija, kurā tiek prasīti klientu slepenie kodi un cita informācija, taču pati banka šādu informāciju noliedza (tiesa, neilgi pēc tam darbu uzsāka jauna "Hanza.net" versija, kurā bez vizuālām izmaiņām ir arī dažs labs drošības uzlabojums - vai saistīts ar baumām?). Pavisam nesen arī pasta servera www.inbox.lv lietotājus pārsteidza vēstule, kurā tika piedāvāts piedalīties loterijā un laimēt automašīnu "Škoda Octavia". Nospiežot uz vēstulē atsūtītā linka (kas it kā izskatījās pēc inbox pasta servera adreses), tik un tā apmeklētājs nonāca krāpnieku lapā. Pirmā lapa bija izgatavota ļoti līdzīga īstajai portāla sākumlapai, taču regulārie pasta servera lietotāji noteikti pamanīja dažas atšķirības. Tur vēlreiz tika pieprasīts ievadīt lietotājvārdu un slepeno paroli, kas šoreiz gan tika nosūtīta nevis autorizācijai uz serveri, bet gan pa tiešo uz krāpnieku datoriem, visdrīzāk Turcijā, no kurienes nākušas sākotnējās vēstules.
Kā izvairīties no šādiem krāpniekiem un kā atšķirt īsto lapu no neīstās? Drošības speciālisti iesaka būt vērīgiem, jo lielākoties krāpnieku atdarinājumi ir nemākulīgi un atšķiras no oriģināla. Bet drošākais līdzeklis ir nepaļauties uz krāpnieku vēstulēs atsūtītajiem linkiem. Tā vietā, lai vienkārši nospiestu uz atsūtītā linka un nonāktu lapā, antivīrusu kompānijas "Kaspersky" drošības speciālisti iesaka labāk adresi iekopēt darba logā. Tāpat labāk ir ierakstīt pašam ar roku vajadzīgo adresi, jo tādā gadījumā nonāksiet pie meklētās lapas, nevis viltnieku atdarinājuma. Bet regulāri izmantojamām lapām, kā, piemēram, banku interneta versijām visvienkāršāk ir lietot izvēlni "Favorites" (Internet Explorer) vai "Bookmarks" (Opera u.c.).
Ja arī jums ir jautājumi par datoriem, to programmām, darbu internetā u.c., tad droši rakstiet e-pastu uz adresi andrejs@kurzemes-vards.lv vai zvaniet pa tālruni 3422419 (no plkst.12 līdz 18). Kopīgi ar speciālistiem mēģināsim rast problēmām atrisinājumu.

Sagatavoja Andrejs Rjabcevs