Kurzemes Vārds

03:20 Otrdiena, 25. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Lielākas patstāvības labad nolemj saglabāt biedrību

Pagājušajā piektdienā Durbes Kultūras namā notika ne tikai bioloģiskās lauksaimniecības veterānu godināšana un sertifikātu izsniegšana jaunajiem censoņiem, bet arī Bioloģisko lauksaimnieku biedrības dalībnieku pilnsapulce, kas izskatīja statūtu projektu un apstiprināja izmaiņas tajos.
Diskusija izraisījās jautājumā par biedrības statusa saglabāšanu. Izskanēja arī ierosinājums to pārveidot par nodaļu līdzīgi tam, kā tas ir daudzos citos Latvijas rajonos. Tomēr virsroku guva uzskats, ka lietas būtība šoreiz slēpjas ne jau labskanīgumā vai centienos kaut kā izcelties citu priekšā, bet gan rīcības pilnvaru apmēros. Biedrība ir patstāvīgāka par nodaļu, tādēļ to nolemts saglabāt arī turpmāk.
Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Pakalns, pateicoties tādiem ekoloģiski nekaitīgas lauksaimniekošanas celmlaužiem, kāds bija agronoms Imants Heinackis un viņa domubiedri, Lejaskurzemē aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā vēsturiski izveidojās Latvijas Bioloģisko lauksaimnieku biedrība. Tagad, kad šī kustība aptvērusi visu valsti, reģionālajai struktūrvienībai labāk, protams, piederas nosaukums "Liepājas Bioloģisko lauksaimnieku biedrība". Tāds tas arī tagad apstiprināts.
Ir papildināts valdes sastāvs. Par tās locekli ievēlēta vērgalniece Ilma Ruduša, kas apveltīta ar labām organizatores spējām un uzņēmējdarbības prasmi. Revīzijas komisija arī turpmāk darbosies trīs cilvēku sastāvā. Kontrolieru pienākumi uzticēti otaņķniekam Alfrēdam Niedolam, Ligitai Osipovičai no Dunikas un priekulniecei Rutai Mihelsonei.
Viens no pašiem nozīmīgākajiem pienākumiem, ko tagad sev uzvēluši videi draudzīgi saimniekojošie lauksaimnieki, ir vēršanās pret ģenētiski modificētas produkcijas ieplūdināšanu valstī. Tas nav vienkāršs uzdevums, jo ģenētiski pārveidotās produkcijas ievešana notiek slēptā veidā. Jānis Pakalns teica, ka vajadzētu vismaz panākt, lai zemnieki neiegādājas un neizmanto nepārbaudītas sēklas. Protams, cilvēku nevarot nosodīt par to, ja viņš tirgū ticis piemānīts. "Runa ir par to, lai šīs ģenētiski pārveidotās produkcijas izmantošana nekļūtu apzināta," teica Jānis Pakalns. Rīgā notikušajā Bioloģiskās biedrības padomes sēdē izskanējis ierosinājums tos pagastus, kas norobežosies no ģenētiski modificētas lauksaimniecības produkcijas izmantošanas, izsludināt par baltajiem pagastiem.