Kurzemes Vārds

05:51 Trešdiena, 21. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Naži grīdā un zobeni pa gaisu

Daiga Borska

Lielākā daļa skatītāju, kas bija nopirkuši biļetes un vakar vakarā ieradās Latviešu biedrības namā, lai noskatītos gruzīnu tautas deju ansambļa "Alvanuri" priekšnesumu, nebija ne zinājuši, ne nojautuši, kas viņus sagaida. Koncerts "Dejās atdzīvinātā pagātne", kuru rādīja no Gruzijas speciāli uz Latviju atbraukušie ansambļa dalībnieki, pārsteidza un sajūsmināja ikkatru. "Alvanuri" dejotāji un mūziķi - astoņas sievietes un divdesmit divi vīrieši - uz Latviju bija braukuši ar autobusu. Ceļā viņi pavadīja septiņas diennaktis un šajā laikā šķērsoja astoņu valstu robežas.
Mūsu valstī viņi ieradās pēc Rīgas Gruzīnu biedrības "Samšoblo" uzaicinājuma, lai vairākās Latvijas pilsētās sniegtu savus koncertus. Liepāja koncerttūrē bija ceturtā pilsēta. Kā sacīja Rīgas Gruzīnu biedrības pārstāvis Gija Sičinava, šie ir pirmie tāda veida gruzīnu tautas mākslas un ansambļa koncerti Baltijā pēdējo divdesmit gadu laikā. Tā kā var teikt, ka gandrīz veselai paaudzei līdz šim nav bijusi iespēja savām acīm redzēt un iepazīt Gruzijas kultūru. Lai koncerti varētu notikt, ļoti daudz pūļu pielikusi Latvijas goda konsuls Gruzijā Regina Jakobidze, Tbilisi mērija, biedrība "Samšoblo" un mobilo sakaru tīkls "Geosell".
Ansambļa "Alvanuri" nosaukums esot aizgūts no kādas Kaukāza kalnu grēdas. Šī dejotāju un mūziķu grupa sākotnēji izveidojusies Gruzijas Kara akadēmijas paspārnē, bet, kad pērn Aizsardzības ministrija nolēmusi, ka "Alvanuri" tai vairs nav vajadzīgs, mākslinieki patvērumu atraduši Tbilisi Latvijas goda konsulāta ēkas pagrabstāvā, kur arī notiek ikdienas mēģinājumi. Kā sacīja Latvijas goda konsuls Gruzijā Regina Jakobidze, viņa pārliecināta, ka visi ansambļa dalībnieki ir tā aizrāvušies ar savas dzimtās zemes folkloru, deju, dziesmām un kultūru, ka "viņi gatavi dejot 24 stundas diennaktī".
"Alvanuri" vada un arī pats dejo Dāvids Ptskialadze. Kā viņš vakar pastāstīja "Kurzemes Vārdam", koncerts veidots tā, lai skatītājiem un klausītājiem nedaudz dotu ieskatu Gruzijas vēsturē un šīs valsts novadu - Tušetijas, Kahetijas, Adžārijas u.c. - kultūrā. Visi nacionālie tērpi, ar kuriem mākslinieki dejoja, ir viņu pašu īpašums. Tos esot šuvušas mātes, māsas, tantes. Daļa gatavoti tautas tērpu darbnīcās. Dejotāju tērpi, jostas un galvassegas bija greznotas ar greznu krustiņdūrienu izšuvumu tehniku. "Ganu dejā" bija redzami kalniešu apmetņi, kurus sauc burka. Tos gani gatavojot no mīcītas, saveltas un sapresētas vilnas. Šie apmetņi ganiem kalnos kalpo kā mājvieta. Tajos viņi pavada dienu un guļ nakti.
Koncertā skanēja gruzīnu nacionālie mūzikas instrumenti salamuri (stabule), panduri, čonguri (stīgu instrumenti), no kazādas veidotās doli (bungas), garmonijas (akordeons) un citi. "Alvanuri" uzstāšanās bija veidota ar kāpinājumu, kurā bija gan klasiska adžāriešu deja, izlūku deja "Horumi", deja ar nažiem, kad katrs dejotājs bija bruņojies ar astoņiem nažiem. Un galu galā viss priekšnesums beidzās ar fantastiski ugunīgo "Zobenu deju", kurā dejotāji izmanto īstus, asus zobenus. Pat uz apgaismotās skatuves bija redzams, kā no zobenu saskarsmes šķīst dzirksteles. Kā pirms koncerta "Kurzemes Vārdam" sacīja Dāvids Ptskialadze, lai iemācītos gruzīnu zobendeju, ir vajadzīgi gadi. Esot deju grupas, kuras cenšas apgūt ko līdzīgu, bet oriģinālo gruzīnu zobendeju pašā Gruzijā prot visai nedaudz cilvēku. Liepājniekiem vakar bija lemts to baudīt.