Kurzemes Vārds

13:49 Piektdiena, 18. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

No zemo cenu veikaliem nevajag baidīties
Inese Leitāne,
Liepājas Pedagoģijas akadēmijas lektore

Nenoliedzami mazumtirdzniecība Latvijā ir tautsaimniecības nozare ar straujiem pieauguma tempiem. Tirdzniecība nodrošina gan ievērojamu daudzumu darbavietu, gan IKP pieaugumu. Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpina pieaugt. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2004.gadā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājies par 12,5 procentiem. Salīdzinot ar pārējām ES valstīm, tie ir vieni no augstākajiem pieauguma tempiem. Tas liecina arī par to, ka Latvijas tirgus nav piesātināts un pārsātināts, kā tas ir vērojams citās Eiropas valstīs. Ekonomikā to dēvē par piedāvājuma pārsātinājumu.
Ikvienam tirgum ir sava ietilpība. Mēs neēdīsim vakariņās 2 klaipus maizes tikai tāpēc, ka darbu uzsācis vēl viens lielveikals. Attīstība mazumtirdzniecībā pēdējo 10 gadu laikā notikusi fantastiska. Un galvenais process, kas šobrīd raksturo mazumtirdzniecību, ir konkurence. Nepietiek atvērt veikalu, bet jānodrošina tā efektivitāte. Tirgotāji analizē patērētāju uzvedību, prognozē pieprasījumu un iepirkšanās paradumus. Mazumtirdzniecībā ir sākusies vai arī tūlīt sāksies jauna attīstības ēra - no jaunu veikalu atvēršanas tirgotāji vairāk pievērsīsies jau strādājošo veikalu pilnveidošanai.
Zemas cenas cilvēkiem patīk visur. Un, ja arī Latvijā zemo cenu veikalu koncepcija ir samērā jauna, tad pasaulē tā pazīstama un veiksmīgi darbojas jau sen. Zemo cenu veikalu būtība ir nelielā sortimentā piedāvāt tikai sadzīvē nepieciešamākos produktus un ejošākās sezonas preces. Lai tirdzniecības uzņēmums nodrošinātu šīs zemās cenas, jāsamazina izmaksas. Zemas cenas nebūt nenozīmē zemu produktu kvalitāti. Viens no Eiropas lielākajiem zemo cenu veikaliem "Aldi" Vācijā strādā jau kopš 1948. gada. Vācietim, kurš brauc ar simts tūkstošu eiro vērtu mersedesu, tomēr nav nekādu iebildumu ietaupīt uz piena, picas, maizes rēķina. Gada laikā vismaz vienreiz "Aldi" iepērkas 89 procenti Vācijas mājsaimniecību pārstāvju. Interesanti atzīmēt, ka līdz šim firma "Aldi" nav izrādījis interesi par Austrumeiropu. Attiecībā uz Latviju un arī Liepāju konkrēti plāni ir "Aldi" konkurentam "Lidl". Amerikas zemo cenu veikalu milzenis "Wal - Mart" ar 1500 veikaliem 9 pasaules valstīs jau pārsniedzis gada apgrozījumu 260 miljardi ASV dolāru! Domāju, ka jālauž stereotips, ka zemo cenu veikali domāti sociāli zemākajam slānim. Ka Latvijā šādi veikali attīstās tikai tādēļ, ka ir zema iedzīvotāju pirktspēja. Latvijā zemo cenu veikalu tirgus daļa mazumtirdzniecībā nesasniedz pat 5 procentus, bet Vācijā aizņem jau 30 procentu.
Būtiski saprast arī tirdzniecības sociālo funkciju. Jaunas tirdzniecības vietas ir sakopta pilsētas infrastruktūra un vide. Kā patērētājam tā ir iespēja izvēlēties gan tīkamāku iepirkšanās vietu, apkalpošanas servisu vai zemas cenas. Un klienta izvēli apliecina veikala apgrozījums. Maināmies gan mēs, gan mūsu iepirkšanās paradumi. Ja vēl 90. gadu beigās galvenās pircēju plūsmas bija dažādu preču tirgos, piemēram, Liepājā "Kosmoss" un "Gaismas modes", šodien mēs jau kā neatņemamu ikdienas sastāvdaļu uztveram tirdzniecības centrus. Liepājā vēl nav pārstāvēti daudzi populāri zīmoli un tirdzniecības ķēdes, liepājnieki vēl joprojām turpina braukt iepirkties uz Rīgu vai Klaipēdu. Tas arī parāda mazumtirgotāju attīstības iespējas.