Kurzemes Vārds

07:47 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Savtīgais jājamzirdziņš

Vaimanas par nepilsoņiem liegtajām tiesībām piedalīties vēlēšanās ir viens no populārākajiem šās Latvijas iedzīvotāju kategorijas šķietamo aizstāvju jājamzirdziņiem, kas ar periodisku regularitāti atkārtojas ik reizi, kad ilgāku brīdi valdījis klusums un iniciatīvas autoriem šķiet, ka pienācis laiks atkal atgādināt sabiedrībai, cik ļoti nedemokrātiski un visādi citādi slikti ir Latvijas likumi. Kā redzams no Eiropas Parlamenta sūtītā vairāku aizstāvju iesnieguma, šāds brīdis nupat atkal ir pienācis.
Atzīstot, ka esošajā situācijā, kad vēlēšanās nepiedalās tik liela iedzīvotāju daļa, kas īpaši uzkrītoši redzams vairākās lielākajās valsts pilsētās, nav nekā pozitīva, vienlaikus jāuzsver, ka līdzšinējā prakse ir bijis pareizākais risinājums vispirms jau no valsts drošības viedokļa. Un ne jau tikai tāpēc, ka, piemēram, Rīgā un Rēzeknē, Liepājā un Daugavpilī būtiski varētu palielināties radikāli kreiso spēku ietekme uz šo pilsētu pārvaldi. Manuprāt, ačgārnākais nepilsoņu aizstāvju prasībā ir tas, ka viņi paģēr tiesības, bet neuzskata par vajadzīgu pildīt vienkāršākos no pienākumiem, kuros galvenā uzmanība vēršama uz lojalitāti savai valstij un cieņu gan pret tās simboliem un vēsturi, gan arī elementāru pieklājības normu ievērošanu, par kādu būtu uzskatāma latviešu valodas apguve.
Protams, būtu naivi uzskatīt, ka visi jaunpilsoņi savā sirdī glabā svētas patriotisma jūtas pret Latviju, un, nebūsim naivi, arī ar latviešu valodas zināšanām situāciju par lielisku esam spētu nodēvēt tikai neglābjami optimisti. Ja runājam pavisam atklāti, tad daļai galvenā motivācija nenoliedzami ir priekšrocības un ērtības, kuras Eiropas Savienībā dod pilsoņa statuss. Taču, lai cik liberāli būtu pilsonības iegūšanas noteikumi, tie tomēr prasa - kaut arī, iespējams, formālu - attieksmes apliecināšanu pret valsti un vēlēšanos saņemt Latvijas pasi, kas dod iespēju piedalīties sabiedrības pārvaldes procesos. Un, ja lielas iedzīvotāju daļas attieksmē pret šo valsti vērojama vienaldzība, tad nav saprotams, kāpēc tai pēkšņi būtu vajadzīgas tiesības, kas neuzliek pienākumus, bet ļauj tikai un vienīgi pieprasīt.

Edgars Lūsēns