Kurzemes Vārds

13:47 Piektdiena, 18. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma – "Rietumu centru" pārdos

Liepājas lielveikalu sistēmā notiek kauliņu pārbīdīšana
Daiga Borska

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja uzņēmuma "RIMI Baltic" sabiedrisko attiecību vadītāja Inta Krasovska, visai drīz tiks pārdots kompānijai piederošais tirdzniecības centrs "Rietumu centrs", kurā atrodas pircēju iecienītais veikals "Citymarket" un vēl vairāki citi mazi veikali, kas iznomāti firmām. Pagājušās nedēļas sākumā tika saņemta informācija, ka tirdzniecības centru pārdošot "kādam no respektabliem nepārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem", bet jau nedēļas beigās no "RIMI Baltic" Sabiedrisko attiecību nodaļas pienāca ziņa, ka parakstīts nodomu protokols par centra pārdošanu kompānijai "JYSK".

Kādēļ šāds lēmums?
Uzņēmuma "RIMI Baltic" sabiedrisko attiecību vadītāja Inta Krasovska saka tā: "Lēmums pārdot "Rietumu centru" ir pieņemts tādēļ, ka kompānijas "RIMI Baltic'' stratēģija paredz koncentrēties uz savu primāro uzņēmējdarbības jomu - pārtikas un ātrās aprites preču mazumtirdzniecību, atklājot aizvien jaunus lielveikalus, hipermārketus un zemo cenu veikalus. Savas darbības nodrošināšanai visā Latvijā kompānija nomā veikalu telpas. Tiek rūpīgi vērtētas katra veikala pircēju vajadzības un pieprasījums. Tas arī ir svarīgākais priekšnosacījums noteikta formāta veikalu atvēršanai."
Viens no "Rietumu centra" pārdošanas nosacījumiem būšot tas, ka jāsaglabā nomnieku līgumi un ar darba vietām jānodrošina iespējami daudz veikala "Citymarket" darbinieku. "Rietumu centrā" būšot paredzētas telpas arī veikalam "Supernetto", bet tas, protams, nebūs tik liels kā pašreizējais lielveikals "Citymarket". Acīmredzot, lielāko daļu no tagadējā "Citymarket" platības aizņems kompānijas "JYSK" veikals, kas pārdod nepārtikas preces.
Šobrīd kompānijai "RIMI Baltic" Liepājā ir četri veikali - tirdzniecības centrā "Ostmala" atrodas "RIMI hipermārkets", Ziemeļu ielā - zemo cenu veikals "Supernetto", bijušais "RIMI Ezerkrasts", kas pēc rekonstrukcijas pārtaps par "Supernetto", un visbeidzot "Rietumu centrā" esošais "Citymarket", kura vietā pircējiem piedāvās vēl vienu "Supernetto" veikalu. Pēc visa spriežot, lielveikalus Liepājā pamazām nomaina zemo cenu veikalu tīkli. Vai tas notiktu, ja pirktspēja būtu pietiekami augsta? Grūti atbildēt, jo arī bagātās lielvalstīs zemo cenu veikali ir ļoti populāri.
Pašlaik kompānijai "RIMI Baltic" Baltijas valstīs pavisam pieder 164 veikali, no kuriem 21 ir "RIMI hipermārkets", 68 "RIMI" lielveikali un 75 zemo cenu veikali "Supernetto". Savukārt tieši Latvijā uzņēmumam ir 73 veikali: 11 "RIMI hipermārketi", 35 "RIMI" lielveikali un 27 zemo cenu veikali "Supernetto".

Atgriežamies nesenā pagātnē
Pagājušā gada 3.decembrī SIA "RIMI Latvia" mātesuzņēmums, kompānija "ICA AB", un firma "Kesko Food" darbībai Baltijas valstīs oficiāli izveidoja kopuzņēmumu "RIMI Baltic". Šī jaunizveidotā firma vienādās daļās pieder Zviedrijas kompānijas "ICA Group" meitasuzņēmumam "ICA Baltic AB" un Somijas "Kesko Group" piederošajam uzņēmumam "Kesko Food Ltd", kas savukārt bija izveidojis veikalu "Citymarket" un "Supernetto" tīklus. Abas darījumā iesaistītās puses parakstīja sadarbības līgumus, izveidojot kopēju mazumtirdzniecības un distribūcijas sistēmu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Tika paziņots, ka jaunā kompānija vēlas iegūt līderpozīcijas tirgū, jo veikalu tīkli tiks paplašināti visās Baltijas valstīs. Solīja, ka kopuzņēmuma "RIMI Baltic" veikali būs modernākie Baltijas valstīs un pircējiem nodrošinās plašu pārtikas un nepārtikas produktu klāstu par izdevīgām cenām. Firma "RIMI Baltic" vada trīs koncepciju veikalus - hipermārketus, supermārketus un zemo cenu veikalus. Zemo cenu veikalu koncepcija atbilst "Kesko Food" izstrādātajai "Supernetto" koncepcijai un tajos piedāvā arī produktus ar savu preču zīmi "Eco".

Un vēl mazliet senāk...
2002.gada 25.jūnijā Pilsētas domes deputāti akceptēja kompānijas "Kesko Food" tirdzniecības centra būvniecības ieceri Jaunā ostmalā 3 - vietā, kur agrāk atradās uzņēmums "Kurzemes piens". Septembrī domes Būvinspekcija izsniedza būvatļauju tirdzniecības centra būvniecībai. Plānā bija paredzēts pie lielveikala atjaunot stādījumu joslu gar zemes gabalu Jaunajā ostmalā, liela autostāvvieta, gājēju zonas, speciāli apgaismes ķermeņi un citi labiekārtojuma elementi.
Kā sarunā ar "Kurzemes Vārdu" 2002.gada nogalē sacīja SIA "Kesko Food" toreizējais ģenerāldirektors Henrijs Fogels, uzņēmums sava jaunā veikala celtniecībai Liepāju izvēlējies tādēļ, ka tā esot viena no ekonomiski aktīvākajām Latvijas pilsētām, kurā jūtama pastāvīga attīstība. H.Fogels vēl atzina, ka jaunā veikala atrašanās vieta uzskatāma par ideālu, jo tas būs netālu no pilsētas centra un būs ērti sasniedzams, braucot ar automašīnām un sabiedrisko transportu. To, cik lielas naudas summas plānots ieguldīt šā projekta realizēšanā, Fogela kungs atturējās nosaukt. Darbu ģenerāluzņēmējs bija Somijas uzņēmums "Terbe Lat", kas dažādu darbu veikšanai piesaistīja vairākus apakšuzņēmējus.
"Rietumu centru" atklāja 2003.gada 12.jūnijā. Jaunā lielveikala tirdzniecības platība ir 8400 kvadrātmetru.
Lielākais nomnieks jaunajā centrā - firmas "Kesko Food" pārtikas lielveikals "Citymarket" 5000 kvadrātmetru platībā. Tirdzniecības centra pārējā platība iznomāta citiem uzņēmumiem. Kompānijai "Kesko Food" tas bija trešais lielveikals "Citymarket" Latvijā, bet pirmais ārpus Rīgas. Prese tika informēta, ka tajā strādās vidēji 100 darbinieku un gandrīz tikpat jaunu darba vietu nodrošinās arī pārējie tirdzniecības centra nomnieki. Veikals "Citymarket" plānoja sadarboties ar Liepājas un vietējiem ražotājiem, piemēram, ar "Liepājas maiznieku", Vīdnera konditoreju, "Līvu alus darītavu".

Pārmaiņas pēc diviem gadiem
Bet, kā mēdz teikt, viss plūst un mainās. Tolaik vēl nebija pat domas, ka divas lielas kompānijas apvienosies un jaunuzceltais tirdzniecības centrs kļūs nevajadzīgs un pēc diviem gadiem tiks pārdots. Par to, ka nopietnas pārmaiņas "Rietumu centrā" gaidāmas, runas klīda jau kopš gada sākuma, tika izteikti visdažādākie minējumi. Kāds zināja teikt, ka centru pārdos lielai būvniecības firmai, cits - ka tur iemitināsies lietuviešu uzņēmēji utt. Līdz pat pagājušās nedēļas beigām nomniekiem nebija nekādu ziņu par notiekošo un gaidāmo. Kā atzina SIA "Pica serviss" pārstāve Monta Magone, viņai neesot bijis nekādas informācijas par saimnieku maiņu, kamēr šī informācija neparādījās "Kurzemes Vārdā".

Vidējie pirkumi auguši
Situāciju ar centra saimnieku maiņu "Kurzemes Vārds" lūdza komentēt akciju sabiedrības "LPB" tirgvedības speciālistu Normundu Griķīti. Viņš sacīja: "Manuprāt, visas pārmaiņas ir tikai uz labu, jo tās parāda attīstību. Pārmaiņas notiek tad, ja veikalu saimnieki tās atzinuši par nepieciešamām, pamatojoties uz tirgus situāciju, veikalu tīklu attīstības plāniem. Katrs veikalu tīkls, kas izcīnījis savu vietu tirgū, ir noteicis, ko vēlas sasniegt nākotnē. Kādi var būt zaudējumi no "Rietumu centra" pārdošanas? Lielākie droši vien nomniekiem, jo, ja līdzšinējais pārtikas veikals tiek slēgts, pircēju plūsma var būt mazāka. Šie pircēji iegriezās arī pārējos centra veikalos. Zaudējumi, protams, būs arī tad, ja samazināsies darba vietas."
Pašreizējo situāciju tirdzniecībā Liepājā N.Griķītis raksturo tā: konkurence pastāv vienmēr un visur, bet tā uzskatāma par pozitīvu faktoru, kas rosina darboties un būt labākiem. Tikai nedrīkst ieslīgt cenu karā, kas uzskatāms par īslaicīgu labuma mānu. Liepājā ir daudz un dažādu veikalu. Tātad it kā par daudz, un tomēr tā ir iepsēja pircējiem izvēlēties. Akciju sabiedrības "LPB" speciālisti savos aprēķinos vērtē, ka situācija pārtikas mazumtirdzniecībā laika gaitā nav daudz mainījusies, jo iedzīvotāji pērk pārtiku neatkarīgi no tā, cik naudas kopumā ir. Taču apkopojot var teikt, ka vidējie pirkumi uz vienu pircēju pēdējo gadu laikā ir palielinājušies.
Šobrīd Liepājā un rajonā pircējus apkalpo 17 tīkla "Top!" veikali, kas pieder akciju sabiedrībai "LPB". Šā gada sākumā Latvijas 12 pilsētās pircēji varēja iepirkties jau 65 šādos veikalos, kas apvienojušies SIA "Iepirkumu grupa". Tās galvenais mērķis - izveidot kopīgu nacionālo veikalu tīklu, apvienojot tradicionālos ikdienas veikalus.

Liepājas lielie veikali
Skaidrs, ka līdz ar divu jaunu veikalu "Supernetto" atvēršanu ("Citymarket" un "RIMI Ezerkrasts" vietā), kas piedāvā preces par zemākām cenām, nedaudz mainīsies spēku samērs starp pārtikas veikaliem. Iespējams, Liepājā tiks uzcelts vēl viens veikals "Supernetto". Pirmais, kuru atvēra 2003.gada 20.jūnijā, ir Ziemeļu ielā un par pircēju trūkumu nevar sūdzēties ne darba dienās, ne brīvdienās.
Pārmaiņas tirdzniecības sfērā Liepājā pēdējo gadu laikā notikušas diezgan ievērojamas un nekādi vairs nav salīdzināmas ar situāciju, piemēram, pirms gadiem desmit. Bijušie tīkla "Top!" veikali "Mirdza" un "Cukuriņš" iznomāti lietuviešu kompānijai "VP Market", un tur ir veikali "Saulīte". Vēl viena "Saulīte" atvērta Ziemeļu ielā, kur pirms tam bija naktsklubs "Neo". Lielajā, bijušajā "Top!" veikalā tirdzniecības centrā "Sala XL" nomnieks ir "Maxima". Pēdējo gadu laikā Liepājā uzcelti un iekārtoti četri jauni pārtikas lielveikali "Beta". Vācu kompānija "Lidl" (arī zemo cenu veikals) iesniegusi būvniecības ieceri, kas varētu tikt īstenota netālu no tirgus "Rāmava". Pērn 25.novembrī durvis vēra jaunuzceltais tirdzniecības centrs "Ostmala", kurā ir "RIMI hipermārkets". Šās nedēļas nogalē, 8.aprīlī, pilsētas centrā atvērs atjaunoto, rekonstruēto tirdzniecības namu "Kurzeme" (pieder liepājniekiem - akciju sabiedrībai "Mēs Liepājai"), kura pagrabstāvā būs pārtikas veikals "Sky".
Bet, atgriežoties pie lielveikalu tēmas, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs sacīja, ka, viņaprāt, lielveikali reģionos un Latvijas lielākajās pilsētās tikuši celti ar nākotnes perspektīvu. Tas ir, lai aizņemtu vietu un uzbūvētu savu ēku. Tik liela pirktspēja kā galvaspilsētā citās pilsētās nav vērojama. Tas, ka kompānijas, kurām ir tādas iespējas, ārpus Rīgas attīsta zemo veikalu tīklus, varētu būt saistīts ar šo pilsētu iedzīvotāju zemāku pirktspēju, kā arī ar vēlmi iepirkties taupīgi.

Mūsu nākotne - zemo cenu veikali?
Grūti prognozēt, kāda būs situācija tirdzniecībā Liepājā vēl pēc desmit gadiem, bet šķiet, ka aizvien stabilāku vietu ieņems tieši zemo cenu veikali. Ja turīgajā Vācijā zemo cenu veikalu tīkli tagad aizņem 30 procentu no tirgus daļas mazumtirdzniecības sektorā, tad Latvijā šobrīd tie vēl nesasniedz 5 procentus. Zemo cenu veikali visā pasaulē pircējiem ir pievilcīgi tieši mēreno cenu dēļ. Kā pērn pētījumu firmas "OMD" aptaujā atbildējuši 54 procenti respondentu, viņiem vissvarīgākais iepirkšanās kritērijs esot tieši zemās cenas. Un 66 procenti norādījuši, ka, iegādājoties preces, viņi uzmanību pievērš tieši īpašajiem cenu piedāvājumiem un akcijām.
Kāda ir zemo cenu veikalu koncepta būtība? Piedāvāt tikai sadzīvē nepieciešamākos produktus un sezonas preces. Pircējiem izdevīgās cenas tiek panāktas, taupot uz reklāmas rēķina, mazāka strādājošo skaita un arī ar mazākām veikala platības izmaksām. Maldīgs ir uzskats, ka lielveikalos preču kvalitāte ir augstāka nekā zemo cenu veikalos, jo preču piegādātāji abu veidu veikalos ir vieni un tie paši (piemēram "RIMI" un "Supernetto"), un preces bieži vien ir identiskas. Taču, tā kā zemo cenu veikalos preču izvēle ir mazāka, arī cena ir mazāka.
Liela daļa Latvijas tirdzniecības jautājumu speciālistu uzskata, ka tuvākajā laikā, noplokot pirmajam intensīvās iepirkšanās vilnim, kas saistīts ar tirdzniecības centru celtniecību, iedzīvotāju iepirkšanās paradumi nostabilizēsies. Mazāk būs to, kas tirdzniecības centrus un lielveikalus apmeklēs kā muzejus, bet iepirkšanos vairāk pieskaņos savam dzīves stilam.