Kurzemes Vārds

08:16 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Māksla

Virtuozais ainavists Aleksejs Naumovs
Indra Imbovica

Šobrīd Liepājā jūtama mākslas galeriju neliela, tomēr attīstība. Nenoliedzami, ka to veicinājusi jaunā izstāžu telpa "Māja", kas atrodas vecajā spīķerī. Tās īsajā pastāvēšanas laikā jau notikušas vairākas ne tikai vērienīgas, bet arī vērā ņemamas gan tēlotājas mākslas, gan lietišķās mākslas vernisāžas. Nupat te savu personālizstādi atklāja viens no Latvijas spožāko mākslinieku plejādes - Mākslas akadēmijas prorektors, profesors ar starptautisku pedagoģiskā darba pieredzi Aleksejs Naumovs, kurš studējis arī Sorbonnas universitātes Plastiskās mākslas nodaļā.
Šogad mākslinieks Aleksejs Naumovs savas dzīves 50 gadu jubileju atzīmē ar vairākām personālizstādēm. Liepājā pirmo reizi tā ir ar nosaukumu "Krāsainā pasaule". Tās mērķis ir dalīties izjūtās, vērojumos, ko radījusi gleznotāja kaislība - Itālija - un uzticība ainavu glezniecībai. Kā izteikusies mākslas zinātniece Austra Avotiņa, "Naumovs ir izcils ainavists un ievērojamākais plenērists mūsdienu Latvijas mākslā. Konkrētā kolekcija apliecina, ka ir notikusi mākslinieka konkrētā atgriešanās pie impresionisma motīviem - par izpētes objektu atkal kļuvusi gaismas spēle, aizejošais mirklis, sirreāls, jo zūdošs."

"Kurzemes Vārdam" mākslinieks atzinās:
- Ar izstādi Liepājā esmu pirmo reizi, lai gan te esmu bijis arī agrāk. Man jūsu pilsēta ļoti patīk - patīk ūdens, patīk jūra, patīk tilti pāri kanālam un kuģi šeit. Domāju, ka vasarā, augustā, te atbraukšu plenērā pagleznot. Mani uzaicināja galeriste Lia Ģibiete, kas man bija ļoti patīkami, jo parādīt savus darbus arī ārpus Rīgas ir interesanti. Cepuri nost arī īpašniekam Kesenfelda kungam, kurš te galeriju uztaisījis.
- Kā jūs un jūsu gleznas jūtas šajās telpās?
- Esmu atvedis pāri par četrdesmit gleznām. Telpa te liela, ļoti interesants vecais spīķeris, bet, jāsaka, bildēm sarežģīta vide, taču ir ļoti labs apgaismojums. Jā, koks te ļoti aktīvs, bet mani tas netraucē, jo gleznas ir okerīgiem, brūniem toņiem, arī tādas ļoti krāsainas, kas to bildi uzreiz izrauj no fona.
- Pēc kādiem principiem veidojāt šo konkrēto ekspozīciju?
- Tā ir retrospektīva. Lielākā daļa no šeit skatāmajiem darbiem ir no manas jubilejas personālizstādes, kas pērn decembrī bija Valsts mākslas muzejā un pēc tam galerijā "Daugava". Gribēju parādīt dažus agrākos darbus, kas taisīti pirms gadiem desmit. Bet pamatā vienalga es palieku pie ainavas, kas man ir ļoti tuva. Tā kā tagad figuratīvā māksla ir atkal ļoti modē, tas šoreiz nozīmē - saprotama māksla, tur obligāti nav jābūt figūrām. Berlīnē, Ņujorkā, Londonā un citur, kur pēdējā laikā biju, daudzās galerijās parādās tieši ainava. Tā cilvēkus ļoti fascinē, jo visu laiku daudz bija instalācijas un kaut kas tamlīdzīgs, bet tagad cilvēki atgriežas pie iepriekšējā. Acīmredzot tam ir pieprasījums.
- Jūs kā neviens cits mākslinieks allaž pieminat savus skolotājus. Ko viņi jums devuši kā māksliniekam un plenēristam?
- Lielāko daļu es gleznoju brīvā dabā, izņemot lielos darbus, kurus taisu vēl pēc tam uz vietas. Brīvā dabā ir cita gaisotne, aizbraucu, teiksim, Itālijā, uz vienu saliņu pļaviņā, un tur tu noķeri to garu, dvēseli. Man bija no kā mācīties. No Konrāda Ubāna - pietāti pret dabu. Viņš vienmēr atgādināja - ainavu vajag mierīgi gleznot, gan tā dvēselīte ienāks. No Eduarda Kalniņa nāk tā tonalitāte, bet no Induļa Zariņa - tā krāsainība. Tās ir lietas, kuras nekad neaizmirsīšu.
- Kāpēc tieši Itālija kļuvusi par jūsu mīlestības zemi? Lai gan, šķiet, tas ir lieks jautājums gleznotājam.
- Man patīk Itālija, tā mani cieši saista jau 15 gadus, turp regulāri braucu, tur man ir daudz draugu un arī bijušas daudzas manas izstādes un arī grupas izstādes: Sicīlijā, Marsalā un citās vietās. Man gan izstādes ir bijušas arī citās Eiropas valstīs - Francijā, Lielbritānijā, Vācijā, Skandināvijā. Nesen Marsalā grupas izstādi organizēju kopā ar Iltneri, Osi, Zariņu un Brasliņu, savukārt Florencē kopā ar saviem studentiem, kur pagājušajā gadā pavadījām fantastiskas trīs nedēļas. Itālija mani vispirms saista ar gaismu, krāsu, sižetu un cilvēkiem, jo dienvidu cilvēki ļoti atšķiras no ziemeļniekiem. Nākamais projekts būs 19.aprīlī, kad notiks mākslas mese Parīzē, neatkarīgās mākslas salonā, kurā savulaik izstādījušies van Gogs, Monē un citi, kurus tad vēl neatzina. Tajā no Latvijas piedalīsies 5 cilvēki: Jānis Osis, Kristaps Zariņš, es un vēl divi jauni mākslinieki. Bet šobrīd mēs esam te Liepājā. Man līdzi atbrauca Kristaps Zariņš, ar kuru mums akadēmijā ir kopēja meistardarbnīca, un tad studenti izvēlas, pie kura iet. Tagad sākas karstās dienas, kad studentiem ir skates.
- Vai jums nav bijusi arī kāda studente liepājniece?
- No Liepājas, atceros, man bija audzēkne Liene Bernāte.
- Tādā gadījumā uz karstām pēdām palūgsim savu skolotāju raksturot skolnieci pašu - Liepājas Mākslas vidusskolas pedagoģi, mākslinieci Lieni Bernāti.
L.Bernāte: - Aleksejs ir brīnišķīgs cilvēks. Viņš man kā savai studentei, kā gleznotājai ir iedevis brīvības sajūtu. Aleksejs ir liela personība, un kā no tādas katrs labs skolēns pa bišķiņam paņem sev. Liekas, ka Aleksejā mutuļo neizsmeļams enerģijas krājums. Tas ir tas viņa šarms. Runājot par mākslu, gribu atzīmēt, ka, manuprāt, viņš šobrīd savā glezniecībā ir paņēmis to netverami svarīgo, ko citi nav pamanījuši. Es uzskatu, ka Naumovs citu gleznotāju vidū šobrīd ir topā.