Kurzemes Vārds

18:03 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Izglītība – reformas gaita

Bioloģija un slāvu mitoloģija - latviski
Daina Meistere

Tāpat kā citās vispārizglītojošās skolās, arī 12.vidusskolas zēniem un meitenēm šobrīd svarīgākais ir godam pabeigt kārtējo mācību gadu. Lai vai nu izietu dzīvē, vai arī turpinātu mācības jaunā kvalitātē - nākamajā klasē, kur jau būs jaunas prasības. Lai zēnus un meitenes sagatavotu pārejai vidusskolas klasēs uz atsevišķu priekšmetu apguvi valsts valodā, noder ne tikai parastās mācību stundas, bet arī netradicionālas zināšanu un prasmju apguves metodes, kuras prasa bērnu patstāvīgu darbu un skolotāju atbalstu.

Rakstīt nav tas pats, kas runāt

- Mūsu projektu nedēļas skolā ir tradicionālas, - sacīja 12.vidusskolas direktora vietniece Jolanta Krēsliņa. - Rakstot un izstrādājot projektus, tiek panākti vairāki mērķi. Nozīmīgi ir tas, ka šie patstāvīgie darbi palīdz attīstīt un veidot izziņas intereses, kā arī veicina mūsu skolēnu integrēšanos latviskā vidē.

Par to, kas viņiem šobrīd skolā ir pats svarīgākais, kā viņi izstrādā darbus, rakstot tos valsts valodā, kā arī par savām nākotnes iecerēm pārdomās dalījās 9.klašu skolēni Vitālijs Pavlovs, Maksims Kopotja, Anna Babkeviča, Jeļena Kirmira, Viktorija Titarenko un Iļja Kabaldins, kā arī Vladimirs Kožemjaks no 11.klases.

Visi šie skolēni savus patstāvīgos darbus izstrādāja latviešu valodā, kaut arī tēmas un priekšmeti bija visdažādākie - kā eksaktie, tā humanitārie. Zēni un meitenes atzīst, ka šādam patstāvīgam darbam ir savi ieguvumi, bet ir bijušas arī zināmas grūtības, kuras varbūt izdotos apiet, ja darbu rakstītu savā dzimtajā valodā.

Iļja no 11.klases izstrādāja divus zinātniskos projektus - vienu no tiem latviešu valodā un otru ķīmijā. Abus rakstīja latviski. Ķīmijā viņš pievērsās ūdens tēmai. Lai atrastu materiālus par Latvijas ūdeņiem, puisim vajadzējis strādāt bibliotēkās, meklēt informāciju internetā un citur. Vladimirs izpētīja tēmu "Baltā un melnā ekonomika Latvijā", arī rakstīja latviski. Pats atzīst, ka sanācis labi, ar savu darbu viņš veiksmīgi piedalījās pilsētas mēroga lasījumos. Abi vidusskolēni pastāsta, ka viņiem ar padomu palīdzējuši gan priekšmeta skolotāji, gan latviešu valodas skolotājas Sanita Millere un Biruta Kraukle.

Ar pozitīvu attieksmi

Par valsts valodas skolotāju lomu mazākumtautību mācību iestādēs runāts ne vienreiz vien, uzsverot viņu lielo nozīmi. Jo priekšmeta skolotāji, kas palīdz apgūt rakstību un literatūru, ne tikai māca bērnus, bet sniedz palīdzību arī saviem kolēģiem. Biruta Kraukle ir pedagoģe ar ievērojamu pieredzi, skolēnu cienīta par savu stingro nostāju un tajā pašā laikā - par lielo sapratni. Sanita Millere tikai nesen atkal atsākusi strādāt skolā. Viens no viņas skolniekiem, Iļja no vienpadsmitās klases, smaidot piebilst, ka skolotāja Sanita prot strādāt ar savu reizi prasīgajiem vidusskolēniem:

- Es pie skolotājas Sanitas mācos jau ilgāku laiku. Viņai labi padodas mūs mācīt.

- Man ir jauki skolēni, un viņu attieksme pret latviešu valodas un literatūras stundām ir pozitīva, - saka S.Millere.

Skolotāja Biruta Kraukle, runājot par to, kā bērnus ieinteresēt apgūt valsts valodu, uzsver, ka zēniem un meitenēm ir jāļauj pašiem izvēlēties to tēmu, kura viņiem patīk un viņus interesē.

- Paskat, kādus patstāvīgos darbus izstrādā skolēni! Viņi raksta par slāvu mitoloģiju un dara to latviešu valodā, viņi pēc savas izvēles izpēta kāda krievu rakstnieka daiļradi un dzīves ceļu, bet darbu raksta valsts valodā, - pastāsta B.Kraukle. - Un aizstāv šos darbus latviski. Lai iegūtu izziņas materiālus, bērniem vajag daudz strādāt patstāvīgi, meklēt ziņas bibliotēkās, arī tulkot un ne tikai no latviešu valodas uz krievu un otrādi, bet arī ielūkoties vācu valodā izdotajās grāmatās.

Skolotājas atzīst, ka šādi patstāvīgi darbi ir lielisks praktiskās valodas pielietojuma veids.

Meklējot rakstos - latviskos, angliskos un krieviskos

Devīto klašu skolēni ir tie, kuriem, ja viņi izvēlēsies palikt un turpināt mācības vidusskolā, būs jāīsteno izglītības reformas prasības un sešdesmit procentu mācībvielas jāapgūst valsts valodā. Uz jautājumu, vai viņiem ir skaidrs, kas gaida nākamajā mācību gadā, Viktorija atbild:

- Es tā speciāli nedomāju par to, kas būs nākamajā mācību gadā vai aiznākamajā, dzīve jau parādīs. Mācīsimies gan latviešu, gan krievu valodā. Bet es domāju, ka iemācīties varēšu un ka skolotāji palīdzēs, tā kā īpašām grūtībām nevajadzētu būt.

Viktorija pastāsta, ka projektu nedēļā viņa savu darbu bioloģijā "Psiholoģiskais aspekts dvīņu attīstībā" pamatā izstrādājusi krieviski. Tāpēc ka problēma ir grūta. Meklējot materiālus, viņa saskārusies ar rakstiem latviešu valodā, tā kā vajadzējis strādāt ar vārdnīcu, bet, ja tā labi apdomā, viņa būtu varējusi arī šo darbu bioloģijā izstrādāt latviski. Viktorija saka, ka viņa noteikti ies vidusskolā, un viņa ir jau apsvērusi, kuru no skolas piedāvātajām programmām varētu izvēlēties. Meiteni interesē psiholoģija, arī valodas, tāpēc viņa domā izvēlēties matemātikas klasi, kurā viņa mācās jau tagad, vai programmu, kurā pastiprināta uzmanība pievērsta valodu zināšanām.

Jeļena atzīst, ka arī viņu interesē valodas, un projektu par Amerikāņu kinozvaigznēm viņa rakstījusi angļu valodā. Tas, kā saka meitene, nav bijis grūti, bet interesanti. Arī viņu nemaz nebaida, ka, sākot ar 10.klasi, mācību vielas apguvē ienāks valsts valoda. Jo atzīmes latviešu valodā ir, kā pati saka, - normālas.

Anna rakstīja krievu valodā darbu bioloģijā par hromosomu anomālijām, taču bija avoti, kas rakstīti latviski, līdz ar to vajadzēja tulkot, un arī tas daudz devis valsts valodas apguvē. Viņa saka:

- Es būtu varējusi savu darbu izstrādāt arī latviski, taču tulkošana aizņem daudz laika. Tāpēc man būtu bijis grūtāk visu saprast.

Ja meitenes ir nopietni izlēmušas tālāko izglītības ceļu saistīt ar vidusskolu, tad Maksims un Vitālijs izvēlējušies citu mērķi. Viņi abi kopā izstrādāja patstāvīgo darbu par Latvijas vēsturi, senajiem latviešiem. Maksims savu izvēli pamato ar to, ka vēlas iegūt Latvijas pilsonību un valsts vēstures zināšanas viņam lieti var noderēt. Abi puiši atzīst, ka daudz ko jaunu uzzinājuši un strādāt pie šīs tēmas bijis interesanti, viņi viens otram arī palīdzējuši. Lai gan daudz laika paņēmusi tulkošana. Maksims vēl piebilst, ka bijusi vēl viena grūtība, viņam pareizrakstība diezin ko nepadodoties, it sevišķi garumzīmes. Zēni domā, ka turpmāk mācīsies RTU Liepājas filiālē, taču viņus neuztrauc, ka eksaktās zinības būs jāmācās latviešu valodā.

Ja te ir manas mājas…

Viktorija piebilst, ka cilvēks, kurš dzīvo Latvijā, jau nevar palikt ārpus visām norisēm un līdz ar to viņš arī iemācās latviešu valodu. Lai gan devīto klašu skolēniem, kuri nākamajā gadā mācīsies vidusskolas pirmajā klasē, tomēr ir zināmas šaubas, kā īsti būs. Viktorija visu uzņem optimistiski un saka, ka skolotāji palīdzēs, ja kaut ko nesapratīs.

Anna šogad piedalījās pilsētas mēroga bioloģijas olimpiādē. Viņa jau iepriekšējā mācību gadā bija ieguvusi atzīstamus rezultātus - 1.vietu - priekšmeta olimpiādē, bet šoreiz viņai radās problēmas ar jautājuma būtības izpratni, jo tas bija uzdots latviski, un neviens nepalīdzēja tulkot. Līdz ar to Anna šogad ieguva 3.vietu.

Viņai pievienojas Iļja, viņš mācās 11.klasē, ko izglītības reforma neskar, taču puisim ir savs viedoklis par latviešu valodu un priekšmetu mācīšanos:

- Es zinu, ka daudzi skolēni, kuri mācās krievu skolās, latviski prot. Kopumā visai labi. Taču ir grūti, ja ir jāsastopas ar jaunās vielas apguvi. Jo viena lieta ir runāt, bet pavisam cita - mācīties latviski.

Iļja to pamato ar piemēru:

- Ja es mācīšos, teiksim, bioloģiju latviski, tad es to mācēšu valsts valodā. Taču nezināšu, kā attiecīgie termini skan krieviski. Un, ja es izmācīšos par ārstu, tad es visu zināšu, piemēram, par kuņģi latviski, bet visi mani pacienti taču nebūs latvieši, un es krieviski nezināšu un nesapratīšu, par ko man sūdzas.

Tāpēc skolnieks piebilst, ka dod priekšroku bilingvālajai metodei, jo tā ļauj apgūt terminus latviski un krieviski. Uz jautājumu, vai skolēnus reforma nenobiedē ar to, ka visi par to runā, Iļja saka:

- Cilvēki parasti baidās no tā, ko nav redzējuši, no nepazīstamā. Tāpat mēs, skolēni, pirms diviem gadiem nezinājām, kas būs, visi teica, ka būs jāmācās viss latviski. Es varu teikt, ka man nav nekādu problēmu runāt latviski, es ar visiem saviem draugiem runāju latviski, trenējos karatē, kur treneris ir latvietis un runā latviski. Arī latviešu bērni saprot, ja kaut ko saka krieviski. Un, tā kā karatē ir japāņu izcelsmes sporta veids, tad terminus iemācāmies arī japāņu valodā.

Arī Vladimirs apsver iespēju izvēlēties kādu no Krievijas augstskolām, lai zināšanas apgūtu krievu valodā.