Kurzemes Vārds

19:38 Piektdiena, 6. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Domnieka krēslā

Ambiciozi neatlaidīgais cīnītājs
Inita Gūtmane

Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors un Liepājas domes deputāts Imants Jānis Resnis, kas sevi dēvē par "naturalizētu liepājnieku", nekad nav slēpis iemeslu, kāpēc iesaistījies politikā. "Mans mērķis ir tiešs un skaidrs - tā ir Liepājas koncertzāle," apgalvoja Liepājas partijas pārstāvis.

Optimisms neļauj apstāties
Ideja par koncertzāles izveidi radās jau 2000.gadā, tagad Imants Resnis ir arī sabiedriskā fonda "Liepājas koncertzāle" vadītājs. Kaut arī projektu gan morāli, gan finansiāli atbalstīja pašvaldība un bija sarīkots arī starptautisks arhitektu konkurss koncertzāles ideju skiču projektam (kura rezultātus par labiem atzina starptautiska pasaules klases arhitektu žūrija), tik un tā projekta izpildei nepieciešamie 7 miljoni Liepājai gāja secen. Saeima nobalsoja par naudas piešķiršanu Rīgas koncertzāles izveidei. Taču Imants Resnis nedomā padoties, jo ir pārliecināts, ka tomēr izdosies materializēt savus plānus. "Ja es būtu pesimists un pārliecināts, ka nekas neiznāks, laikam es vairs te (domē - aut.piez.) nesēdētu," sacīja fonda vadītājs.
Šķiet, ar savu ideju radīt Liepājā jaunu koncertzāli Resnim izdevies aplipināt ne tikai sev tuvos cilvēkus, bet arī pilsētas uzņēmējus un pašvaldības darboņus. Arī Valsts prezidente ir piekritusi būt Liepājas koncertzāles patronese. Un ne mazāk svarīgs ir arī iedzīvotāju atbalsts - liepājnieki savu uzticību ir apliecinājuši, 1999.gadā dāvājot Imantam Resnim "Gada liepājnieka" godu un jau divreiz par viņu balsojot pašvaldības vēlēšanās.
Arī Liepājas Lutera evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Raitis Šēners novērojis, ka Resnis, kas ir apveltīts ar labu humora izjūtu un ir labs sarunu biedrs, spēj radīt cilvēkos par sevi labu iespaidu un ar savu entuziasmu iedvesmo arī citus.
Imants Resnis par koncertzāli runā labprāt un izsmeļoši. "Tā nav iecerēta tikai kā koncertzāle, tas ir kaut kas vairāk - kultūras, sabiedriskās dzīves centrs, kur visu laiku ir kustība, var notikt dažādas izstādes, līdzīgi kā tas ir Ķīpsalas hallē Rīgā. Orķestrim tā būs mājvieta, taču tur jānotiek vēl daudz kam citam." Runājot par naudu koncertzāles izveidei, deputāts neslēpj, ka finanses nevar nākt tikai no pilsētas budžeta, tāpēc cerības tiek liktas uz Eiropas Savienības un valdības atbalstu.
"Tam jābūt ne tikai lokālas, bet valsts nozīmes objektam. Nevar būt normālas eiropeiskas valsts ar vienu vai vairākām koncertzālēm tikai vienā pilsētā, bet citur valstī šajā jomā nekas nenotiktu," ir pārliecināts Simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Viņš norādīja, ka Liepājā ik pa laikam notiek daudz labu sarīkojumu, piemēram, koncertzālē "Kursa". Taču tur vieta ir nesakopta. Liepājā varētu norisināties daudz vairāk labu koncertu, bet plašu telpu trūkuma dēļ tie iet secen. Koncertzāle, pēc deputāta domām, radītu vilkmi citām lietām. Arvien vairāk pasaulē attīstās tā saucamais kultūrtūrisms, taču Liepāja nevar iekļauties šajā apritē, kamēr nav iespējams tūristiem piedāvāt koncertzāli ar iespējām baudīt augstvērtīgu mūziku.

Iet uz priekšu kā buldozers
Taču tas, ka Liepājai joprojām nav šāda multikulturāla izklaides centra, šķiet, skaidri parāda, ka ne visi ir vienisprātis ar Imantu Resni. Arī daži cilvēki "Kurzemes Vārdam" atzina, ka grandiozais projekts nav piemērots Liepājai, jo ar savu samērā nelielo iedzīvotāju skaitu šī starptautiski augsti novērtētā kultūras un arhitektūras pērle tā arī paliktu nedzīva. Liepājas ostas pārvaldnieks Aivars Boja, kas par Resni saka, ka viņš esot kārtīgs Liepājas puika, savējais, kaut arī nav dzimis vēju pilsētā, tomēr nenoliedza, ka arī viņam sākotnēji projekts šķitis fantastisks un Liepājā nerealizējams. Taču Resnis par savu taisnību ir pārliecināts un ir gatavs būt ne tikai ideju ģenerators, bet arī realizēt tās profesionālā līmenī. To apliecināja arī vairāki "Kurzemes Vārda" aptaujātie ļaudis, kas Resni raksturoja kā racionālu, emocionālu, enerģisku, stipru un vitālu cilvēku, kas ir atvērts visam jaunajam un ātri spēj atrisināt problēmas. Viņš ir neatlaidīgs un aktīvs cīnītājs un neliekas mierā, kamēr savu iecerēto nav panācis.
"Imants Resnis iet uz priekšu kā buldozers," īsi raksturoja kāda ar kultūras dzīvi cieši saistīta liepājniece. "Mākslinieks ar krampi," īsi teica arhitekts Uldis Pīlēns. "Man patīk, ka viņš ir agresīvs, uzbrūk, grib panākt iecerēto un aktīvi cīnās par koncertzāli," sacīja komponists Raimonds Pauls. "Imants Resnis ir atraktīvs, enerģisks, atsaucīgs, simpātisks, nav uzspēlēts, ar viņu ir viegli kontaktēties," tādu Resni iepazinusi domes jaunatnes lietu un NVO eksperte Brigita Dreiže.
Vērā ņemams fakts ir arī tas, ka Imantam Resnim jau iemēģināta roka dažādu starptautisko un vērienīgu muzikālo sarīkojumu organizēšanā - iedibināts Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls, kas uz Liepāju ik gadu atvilina daudzas pasaules līmeņa mūzikas zvaigznes, un tās pilsētas vārdu nes tālu pasaulē. Viena no viņa idejām ir arī ikgadējie garīgās mūzikas koncerti Liepājas Lutera baznīcā. Daudzi aptaujāti arī neslēpj, ka, pateicoties Resnim, Liepājas mūzikas dzīve pamazām atgūst profesionāli augstvērtīgo skanējumu, kāds tai bija pagājušā gadsimta sākumā.
Maestro Pauls piebilst, ka Liepājā saistībā ar mūzikas dzīvi vēl jāpaveic daudz darbu, tādēļ labi, ka domē ir profesionāls mūziķis, kas labi pārzina šīs lietas. Domes izpilddirektora vietnieks Valdis Skujiņš savukārt apgalvoja, ka Resnis ir ļoti aizņemts cilvēks, kas lielu uzmanību un darbu velta Simfoniskajam orķestrim. Viņš gribētu, ja ar deputātu biežāk varētu apspriesties un pārrunāt dažādas lietas, kas skar Liepājas kultūras un mūzikas dzīvi, piemēram, pārspriest muzeja budžetu.

Nevēlas ieklausīties citos
Vairāki aptaujātie cilvēki, kas vēlējās palikt anonīmi, zināja teikt, ka deputāts esot arī egocentrisks, nereti vēloties darīt un virzīt lietas, kuras nepārzina tik labi, un tādējādi tikai kavējot darbu. Viņam nereti rodas arī strīdi ar citiem, jo viņš dažreiz nevēloties ieklausīties un uzstājot uz sava viedokļa pareizību. Arī Imants Resnis pats necenšas slēpt savas negatīvās puses, viņam piemītot sava daļa ambīciju, bez kurām nemaz nevarētu darīt darbus, kurus uzņēmies. Vērša gadā dzimušais deputāts atzīst, ka mūsdienās pārkāpt dzīves radītiem šķēršļiem un nereti stāties pretī citu cilvēku ļaunprātībai palīdzot arī spītība. Viņu visvairāk varot sakaitināt neizdarība un muļķība. Taču tikai tuvāk pazīstamie cilvēki zinot, kad viņš ir patiesi dusmīgs un kad priekšstats var būt mānīgs.
"Ja es skaļi un paaugstinātos toņos izsaku savu neapmierinātību, tad īstenībā neesmu dusmīgs, vai arī pēc minūtes dusmas būs pārgājušas, es naidu neturu, un ļaunuma arī manī nav. Ja sāku runāt pusbalsī un ļoti apvaldīti, tad tā ir zīme, ka esmu ārkārtīgi nikns. Šādos brīžos cenšos valdīt sevi maksimāli, lai neizdarīti nepareizu soli vai lieki neaizvainotu kādu cilvēku. Kamēr es bļaustos, esmu nekaitīgs," smaidot skaidro Imants Resnis.

Nevienā partijā iekšā nedabūs
Tā kā priekšvēlēšanu kampaņā deputāta kandidāts uzsvēra, ka viņš cīnīsies par koncertzāles izveidi, dažiem radās šaubas, vai tikai viņš nelobēs mūziķu intereses. Taču Resnis apgalvoja, ka viņu interesējot arī viss pārējais, kas Liepājā notiek, īpaši piesaistot pilsētas vizuālais izskats. Viņam rūp tas, kāda izskatīties Liepāja, vai tā būs ar lielveikalu skārda kastītēm piebārstīta, vai arī to greznos laba arhitektūra. No kļūdām neviens, protams, nav pasargāts, tādēļ, darbojoties Pilsētas attīstības komitejā, ir svarīgi ieklausīties profesionāļu teiktajā. "Liepājā ir lielas attīstības potences un perspektīvas, tā varētu būt skaista pilsēta. Bet šeit ir bija slēgtā karabāze, umn pagātnes bagāža ir briesmīgi smaga. Mēs vēl joprojām cīnāmies ar sekām, daudzas lietas, kas saistītas ar Karostu, jau sen bija jāatrisina. Taču tas bija jāizdara ar valsts atbalstu, jo pilsēta viena pati ar daudzām lietām nemaz nevar tikt galā," sacīja Pilsētas attīstības komitejas deputāts.
Imants Resnis jau izbaudījis, ko nozīmē būt deputātam, pirms četriem gadiem viņu izvirzīja kristīgie demokrāti, iesaistot "Liepājas apvienotajā sarakstā". Gūstot pašvaldību vēlēšanās vēlētāju uzticību un balsis, iepriekšējos četrus gadus viņam bija iespēja darboties Liepājas domes Saimniecības un attīstības komitejā un Kultūras un sporta komitejā. Tajā laikā viņš pārliecinoši apgalvoja, ka viņu nedabūs iekšā nevienā partijā. Šā gada pašvaldību vēlēšanās viņš pārstāvēja Liepājas partiju. "Uzskatu, ka lielās politiskās partijas katra atsevišķi tomēr vairāk orientētas uz galvaspilsētu, tādēļ ir nepieciešams kāds vietējais, cementējošais spēks. Tā varētu būt Pilsētas partija vai kāds līdzīgs politisks veidojums, kas apvienotu līdzšinējos bezpartejiskos, spētu vienoties ar tām partijām, kuras būtu ieinteresētas Liepājas attīstībā," - tā pērn novembrī sacīja Imants Resnis. Pateicoties viņa neatlaidībai un entuziasmam, iedzīvotāji viņam atkal ir noticējuši un ļāvuši turpināt darbu Pilsētas attīstības komitejā un Izglītības, kultūras un sporta komitejā. Kā viņam veiksies ar savu pienākumu izpildi un vai iedzīvotāji viņam turpinās uzticēties arī pēc četriem gadiem, to rādīs laiks.

Imants Jānis Resnis
Dzimis 1949.gadā Rīgā. Absolvējis E.Dārziņa Mūzikas skolas čella klasi, Latvijas Konservatoriju beidzis kā čellists un orķestra diriģents. Papildus diriģenta iemaņas guvis Maskavas Konservatorijā. Kopš 1992.gada strādā par Liepājas Simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. Ir Mūzikas akadēmijas docents, studentu simfoniskā orķestra galvenais diriģents un Dziesmu svētku orķestru virsdiriģents. Liepājas Pilsētas domes deputāts.