Kurzemes Vārds

13:15 Sestdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Satikšanās literatūrā

Nenoskārstai vajadzībai
Indra Imbovica

Nesen Liepājas literātu un radošo mūziķu klubs "Helikons" savu trīs gadu dzimšanas dienu visai svinīgi atzīmēja kopā ar literāti un mūziķi AINU ULDRIĶI. Latviešu biedrības nama kamerzāle bija ļaužu pilna, skanēja daudz skaistu apsveikuma vārdu un tika pasniegti ziedu klēpji.

Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Tālivaldis Deklaus, rezumējot helikoniešu pienesumu Liepājas kultūras dzīves kopainā, teica: "Visos laikos vārdam ir bijusi liela nozīme, jo vārds var celt un vārds var nokaut. Un, ja vēl to pastiprina ar mūziku, tad var panākt vārda dziļi emocionālu iedarbību uz sabiedrību. To ar savu darbību apliecina "Helikons". Lai jums veiktos vēl labāk un raženāk arī ar sava žurnāla izdošanu, Pilsētas dome klubam "Helikons" dāvina datoru."

Viens otrs droši vien jautātu, kāpēc "Helikons" savu dzimšanas dienu svin kopā ar Ainu Uldriķi. Acīmredzot ne tikai tāpēc, ka arī viņa atzīmē apaļu un nozīmīgu savas dzīves jubileju, jo starp helikoniešiem tādu nav retums. Pirmkārt, Aina bija klāt pie šā kluba dibināšanas, un, otrkārt, viņa savā radošajā darbībā apvieno gandrīz visus kluba virzienus: dzejo, komponē, dzied, raksta dziesmām vārdus, kā arī viņai izdots gan dzejas krājums, gan audiokasete un CD ar pašas iedziedātajām un komponētajām dziesmām.

Vecākās un vidējās paaudzes liepājnieki Ainu Uldriķi vēl atceras kā populāru 60. un 70. gadu estrādes dziedātāju Ainu Zāģeri. Bet tad pēkšņi viņa no skatuves aizgāja un tikpat negaidīti pēc 18 gadu pārtraukuma, 1997.gadā, 62 gadu vecumā atsāka dziedāt. Taču šoreiz, protams, citā tēlā un citā kvalitātē - bez mikrofona un bieži vien ar pašas radītu dzeju un mūziku.

Pēdējos gados Ainai Uldriķei izdots dzejas krājums "Sauc gaismu", kā arī audiokasete "Atspulgi" (1998) un kompaktdisks "Pretvējš" (2001). Tajās ir tie autori un melodijas, kas Ainai ir bijušas tuvas un mīļas arī viņas kā dziedātājas aktīvās karjeras laikā: oriģinālmelodijas, 60. un 70. gadu populāras dziesmas angļu valodā un senās krievu romances. Publikācijas ir arī vietējos preses izdevumos un žurnālā "Helikons", kurā autorei ir retā iespēja publicēt arī savu komponēto dziesmu nošu pierakstu ne tikai ar saviem vārdiem, bet arī daudzu citu Liepājas literātu dzejas vārdiem.

"Nozīmīgs notikums manā dzīvē ir kristietība un iesvētības diezgan vēlos gados, pēc tam konvertēšanās katoļu konfesijā," stāsta Aina Uldŗiķe. "Man ir bijusi laime un izdevība diezgan regulāri komponēt psalmus Romas katoļu Sv.Jāzepa katedrālē."

Aina Uldriķe neizceļas ar daudzrakstīšanu, rodas pārliecība, ka katrs dzejolis tiek sevī ilgi iznēsāts kā bērns un ar lielu paškritiku pēc tam laists pasaulē. "Jā, es patiešām neesmu ne daudzrakstītāja, ne arī ātrrakstītāja. Vienmēr šaubos, cik tie ir labi, vai vispār kādam ir vajadzīgi," dzejniece joprojām šaubās. "Bet man katrs no tiem, ja reiz palaists vaļā, ir ļoti nozīmīgs, jo katrs rakstīts savā laikā un noskaņā, katram ir sava doma, sāpe, prieks apakšā."

Dzejnieces darbos parasti valda romantisms, kas savijas ar skumjām un rezignāciju. Kāpēc tā? "Tie ir tādi manas iekšējās pasaules atspulgu labirinti, kas noklāti ar dvēseles atbalss mozaīkām, ar pasaules parādību un cilvēku attieksmes pēdu nospiedumu mozaīkām. Bet visam tam cauri strāvo tiekšanās pretī garīgajai gaismai. Caur dziļām skumjām un ciešanām uz atkalpiedzimšanu," Ainas Uldriķes balss intonācijā nepazūd skumji sāpīga nots. "Protams, tepat līdzās ir sniegs, puķes, putni debesīs, tepat elpo Dieva klātesamība un Mātes gars, tepat zaļo prieka mirklis."

Jautāta, vai dzejošana un komponēšana, šis radīšanas process notiek līdzsvarā, vai tomēr viens no tiem ņem pārsvaru, Aina ir vaļsirdīga: "Mūzika tomēr ir pirmajā vietā, tā ir mana mūža mīlestība. No tās nespēju atteikties vai aiziet, pat neskatoties uz to, ka saprotu - vai manos gados vispār vēl vajadzētu dziedāt?" Te jāpiebilst, ja izdodas pierunāt, tad šaurā lokā, kamerzālē Aina Uldriķe joprojām ar savu dziedāšanu spēj emocionāli aizkustināt klausītāju sirdis. "Bieži vien es domāju, vai ir vērts un kāda jēga ir rakstīt un komponēt, vai kādu vispār tas interesē? Bet, kad pienāk tas brīdis, kad es vienkārši nevaru to visu, kas sakarājies manī, neizlikt uz papīra, pati sevi mierinu - tas nenoskārstai vajadzībai," skaļi un dzidri iesmejas Aina. "Un pienāk reize, kad patiešām vajag."

Patlaban Aina Uldriķe strādā pie jauna izdevuma - šoreiz tā būs nošu grāmata ar viņas komponētajām dziesmām un rakstītajiem vārdiem, kopumā 22 dziesmām. Dziesmas aranžējis Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķis Georgs Brīnums, datorsalikumu veicis arī orķestra mūziķis un Ainas Uldriķes sens jaunības dienu koncertdarbības kolēģis, klarnetists un saksofonists Imants Meķis. Ja izdosies saņemt finansiālo atbalstu, nošu grāmatu iespiedīs izdevniecībā "LiePa".