Kurzemes Vārds

17:21 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma –Melni krusti uz baltām rozēm

Kristīne Pastore, Andrejs Rjabcevs

Mirkļos, kad mūžības ceļā pavadām kādu tuvinieku, dažkārt vēl nezinām, ar kādām situācijām iznāks saskarties, rūpējoties par aizgājēja atdusas vietu. Ir pavasaris, zeme atkūst, skujas no kopiņām noņemtas, un daudzi domā, kādus ziedus un zaļumus stādīt. Tikai vai maz ir vērts to darīt? Pērn visu iestādīto zagļi drīz vien aiznesa. Un arī aizpērn bija tāpat. Kur ir garantija, ka šogad būs citādi? Ziedu un zaļumu zagšana kapos ir problēma, ar kuru saskaras ikviens aizgājēja tuvinieks. Ko darīt? Šo jautājumu "Kurzemes Vārds" uzdeva gan mirušo piederīgajiem, gan kapsētās strādājošajiem, gan arī kārtības sargātājiem.

Bijušā jūrnieka kapu rotā sakaltuši kāti

Maijā apritēs gads, kopš Dzintra un Kārlis Puķītes apglabāja dēlu Ingusu. Viņš gāja bojā, kad Baltijas jūrā nogrima zvejas kuģis "Astrīda". Sākumā ik pārdienas viņi gāja uz kapiem, un ik reizes sirds lūza, ieraugot, ka pirms divām dienām aiznesto ziedu vairs nav. "Bērēs es pat neievēroju, kādi ziedi sagūla uz dēla kapa kopiņas," asarām acīs stāsta Dzintra. "Bet, kad pēc pāris nedēļām novācām savītušos ziedus, ieraudzīju, ka no buķetēm pāri palikuši tikai sakaltušie kāti - visi ziedi bija nogriezti."

Pavisam nesen viņa mūžības ceļā pavadījusi kādu paziņu. Nākamajā dienā puķu uz kopiņas vairs nav bijis. Bet visvairāk Dzintrai sāp sirds par diviem kadiķīšiem. "Zinot, ka kapu mirtes regulāri izrok vai apgriež un zariņus vēlāk tirgū pārdod buķešu izgatavotājiem, mēs jau pirms vairākiem gadiem savā ģimenes kapa vietiņā iestādījām asu, asu kadiķīti, jo zināju, ka tādus zarus buķetēs neliek," viņa stāsta. "Bet arī to neizdevās nosargāt. Pagājušo Ziemassvētku vakarā tos abus izraka. Vēlāk tirgū no paziņām uzzināju, ka divi vīri tos piedāvājuši puķu pārdevējiem katru par 4,50 latiem gabalā." Viņa piebilst, ka kapos zagtie ziedi un zaļie augi nevienam laimi nenesīs, taču viņa labprāt paskatītos acīs tiem, kas to dara.

Dzintra saka: "Paskatieties, kādas kapsētas bija agrāk - tik skaistas kā parki - un kādas tās ir tagad. Zagšanas dēļ cilvēki vairs nestāda tik daudz ziedu un zaļumu kā agrāk." Pēc tam, kad sapratusi, ka visus aiznestos skaistos ziedus tik un tā nozags, viņa iemanījusies kādu viltību - rozītes vai neļķes iejauc pļavu ziedu pušķī. Viņa pat zina ieteikt, ka vajag ņemt zaļas neļķes - tām neesot piekrišanas no zagļiem. Lauku ziedus savukārt ir grūtāk realizēt. Bet vedeklai patīk mazās neļķītes, viņa tās nes uz kapiem, un, protams, nākamajā dienā to vairs nav.

Ziedus iezīmē ar melnu krāsu

Traģiski bojā gājušā "Līvu" bundzinieka Daiņa Virgas vecāki, lai pasargātu dēlam aiznestos ziedus no nozagšanas, ir iemanījušies tos iezīmēt ar melniem krustiem. Tāpat ar melnu krāsu apķēzī draugu noliktās lāpas un lielās sveces. Izskatās diezgan briesmīgi, bet citas izejas viņi neredz. "Un arī tas ne vienmēr palīdz, bet vismaz nenozog visu," saka Daiņa tēvs, Jūrniecības koledžas direktors Ivars Virga. "Reiz dēlam dzimšanas dienā aiznesām septiņas garas rozes, nākamajā dienā aizgājām - no piecām palikuši vairs tikai kāti." Šoziem Ivars Virga pieķēris kādu vīru ejam pa kapiem ar diviem svaigiem puķu pušķiem. "Skaidrs, ka tie bija paņemti no kapa kopiņas, jo vēlāk redzējām, ka pavisam netālu ir jauns, pirms pāris dienām veikts apbedījums," stāsta I.Virga. "Bet ko es viņam varēju padarīt?"

Nepalīdz pat smiltis un zilie graudiņi

Jau dažus gadus pirms tam, kad mūžībā aizgāja dakteris Edvīns Parādnieks, viņa sieva Ināra Parādniece ģimenes kapa vietā bija iestādījusi dekoratīvo eglīti. Nu tā rotāja arī vīra pēdējo atdusas vietu. Taču pērn to izraka un aiznesa. "Par to man ir visvairāk žēl," saka Ināras kundze, kas pieredzējusi daudzus un dažādus kapu apzagšanas gadījumus. "Vienu reizi izmēģināju mazu viltību - vīram vārdadienā aiznesu rozes un apbēru tās ar smiltīm, domāju, ka tādas nu gan neviens nezags. Bet nekā! Nākamajā dienā paziņas man jautā, kāpēc esmu uzlikusi tukšu vāzīti?"

Dzintra Puķīte atcerējās, ka viņa reiz izmēģinājusi ziedus apbārstīt ar zilajiem graudiņiem - tad puķes paliekot brūnas. Bet arī tā nav izeja. Vēl citi izmēģinājuši nokrāsot ziedus ar nagu laku, appūst ar mēbeļu laku, ar dažādām krāsām, daudz ko citu cerībā, ka tad tiem nepieaugs kājas, taču veltīgi - tirgū noder dažāda prece.

Būs vien jāizrēķinās pašiem

Dzintra Puķīte ir pārliecināta, ka vienīgā iespēja, kā cīnīties pret kapu apzadzējiem, ir neļaut nezināmas izcelsmes ziedus un zaļumus pārdot. "Kā jūs domājat, kāpēc Pētertirgū puķu kioskiem pie durvīm stāv tās strīpainās somas un melnie maisi, kas ir pilnas ar kapu mirtēm un citiem zaļumiem? Kur tie ir radušies?" viņa jautā. Un pati arī atbild: "Tie visi ir pirkti no nezināmiem cilvēkiem, visticamāk tādiem, kas tos salauzuši kapos. Un pārdevēji tās somas nenes iekšā tāpēc, ka gadījumā, ja uzrastos kāda kontrole, viņiem būtu jāuzrāda to izcelsmes dokumenti, bet to viņi izdarīt nevar!" Viņa atzīstas, ka reiz gājusi garām vienam kioskam un aiz dusmām vienu no somām paspērusi tā, ka visi zaļumi izbiruši uz asfalta.

Dzintra ir pārliecināta, ka varbūt kapu apzagšanu varētu kaut nedaudz samazināt, ja kārtības sargātāji un tirgus administrācija neļautu šos zaļumus tirgū pārdot. Tā domā arī Ivars Virga. Viņš uzskata, ka tas ir darbs policijai. Gan daudz vairāk patrulēt kapsētās, gan arī aizdomu gadījumā pārbaudīt, kur pārdevējs ņēmis kapu mirtes. "Ja atbild, ka audzē mājās, lai policisti brauc un pārbauda, vai tā ir taisnība," viņš saka. Ināra Parādniece, domājot, kā šo problēmu atrisināt, bezspēcīgi plāta rokas: "Ko tur kāds var izdarīt, ja šiem cilvēkiem nekā nav svēta?"

Kapsētu pārziņi jūtas bezspēcīgi, lai šo problēmu risinātu. Pauls Rugēvics, kurš desmit gadu rūpējās par kārtību Ziemeļu kapos, agrāk sarunā atcerējās, ka reiz viens no strādājošajiem gan dzinies pakaļ kādai zaglei, kas bija izrakusi rozi ar visām saknēm un stiepusi turpat uz netālo tirdziņu. Taču, kad garnadzi notvēra, rozes tai vairs nebija. Kādā citā reizē kantora telpā ienāca vīrietis un pavēstīja, ka tikko piekāvis cilvēku, kas aizgūtnēm bāzis maisā turpat no kapu kopiņām noplūktās tulpes. Kā izrādās, šobrīd tāda savstarpēja izrēķināšanās ir gandrīz vai vienīgais veids, kā pasargāt kapus no apzagšanas.

Līvas kapsētas pārzinis Sandris Fūrmanis tā arī pasaka: "Vienkārši jāsadod tādiem pa muti - citas izejas nav! Tad vismaz kādu laiku nenāks." Viņš atcerējās, ka kāda sieviete tieši tā arī darījusi - sadevusi zaglei ar grābekļa kātu. "Nekādas apsardzes kapos nav," skaidro S.Fūrmanis. "Pa dienu varam nosargāt tik daudz, cik redz mūsu strādnieki. Vakaros policija piebrauc pie vārtiem, paskatās, un tas ir viss, bet kapsētu teritorijas ir ļoti plašas. Taču iekšā iet neviens negrib."

Viņš atcerējās arī kādu gadījumu, kad nozaga metāla soliņu. Zaglis to aizstiepa līdz ebreju kapiem, kur bija nolēmis izjaukt, lai nodotu metāllūžņos. "Mūsu vīri viņu tur pārsteidza un noķēra," stāsta Sandris. "Kamēr atbrauca policija, ieslodzījām viņu mazajā kapličā, lai pasēd un padomā. Vēlāk policisti smējās - tas esot labs karceris! Taču labuma no tā nekāda - pēc pāris stundām viņu palaida vaļā, jo vīrietis bija bezdarbnieks, tāpēc pat atlīdzību no viņa nevarēja piedzīt." Vienīgais, ko Sandris varot ieteikt: piederīgajiem, kas redz kapos ko aizdomīgu, par to ziņot kapsētā strādājošajiem vai tūlīt pat policijai.

S.Fūrmanim piekrīt arī Centrālkapu pārzine Māra Nāgelmane un Dienvidu kapsētas pārzine Ruta Gilberte. Piemēram, šonedēļ Dienvidu kapos strādnieks pieķēris trīs jauniešus, kas no kāda kapa lauž nost futrāli. "Par tāda izgatavošanu meistari prasa apmēram 15 latu," viņa skaidro. "Viņi droši vien pārdotu lētāk." Pirms pāris gadiem tur noņēma un aiznesa arī ūdenspumpi. Bet puķes un zaļumus zog regulāri. Kapsētai nav apkārt pat žoga, kas varbūt kaut nedaudz pasargātu no nelūgtiem viesiem. "Ja cilvēki nezina, ko darīt, un ja ir līdzi mobilais telefons, piezvaniet uz numuru 112, un tur speciālisti tālāk nodos šo ziņu attiecīgajam dienestam," sacīja R.Gilberte.

M.Nāgelmane sacīja, ka arī viņu strādnieki noķertajiem kapu apzadzējiem ne vienreiz vien turpat sētā ar siksnu sadevuši pērienu. "Bet tas palīdz uz īsu laiku - pēc pāris dienām viņi ir atpakaļ," pārzine bezspēkā noplāta rokas. Un apgalvojums, ka kapsētas vairs nav tik košas un krāšņas, kā bija agrāk, esot taisnība. "Ar katru gadu zog aizvien vairāk, un tāpēc es pati cilvēkiem, kas uz savu piederīgo kopiņām stāda ļoti dārgus un greznus augus, iesaku to nedarīt, jo skaidri zinu, ka ilgi to tur nebūs, ka nozags," saka M.Nāgelmane.

Ziemeļu kapsētas tagadējā pārzine Maruta Kraukle atzīst, ka tagad šajā kapsētā zādzību tomēr ir mazāk nekā citās. "Droši vien tāpēc, ka mūsu teritorija ir daudz mazāka, tā ir pārredzama," viņa saka. "Turklāt te nāk daudz tādu cilvēku, kas to dara jau gadiem ilgi, viņi ir kļuvuši gandrīz par draugiem, cits citu pazīst un ievēro, ja parādās kāds aizdomīgs svešinieks. Viņi mums patiešām ir ieguvums!"

Kapsētu pārziņi neesot dzirdējuši, ka kāds kapu apzadzējs būtu saņēmis reālu sodu. Vienīgi tik daudz, cik izrēķināšanās un iekaustīšana notiek uz vietas.

Pārdevēji noliedz, ka pērk zaļumus no kapu zagļiem

Zaļumi, protams, ir neatņemama bēru buķešu sastāvdaļa. Un kapu mirtes šādām vajadzībām izmanto daudz vairāk nekā citus zaļos augus, jo tās ir izturīgas dažādos apstākļos. "Bet jūs iedomājieties, kādas plantācijas ir jāstāda, lai apgādātu pušķu izgatavotājus," saka Dzintra Puķīte, "jo mirtes aug lēni."

Kur īsti zaļumus ņem bēru buķešu pārdevēji, kas tās piedāvā Pētertirgū? Vai tiešām no kapu apzadzējiem? To "Kurzemes Vārds" mēģināja noskaidrot sarunā ar cilvēkiem, kas šos pušķus piedāvā. Saruna gan nekāda neiznāca. Vienā no Pētertirgus ziedu kioskiem pārdevēja atteicās atbildēt uz jebkādu "Kurzemes Vārda" jautājumu. Viņai pietiekot ar to, ka pirms kāda laika izblamēta pa visu pilsētu, ka nav laikus sagatavojusi pušķus bērēm, jo ieradusies Ieņēmuma dienesta pārbaude. Cita pārdevēja atzinās, ka strādā tikai pusslodzi un nezina, no kurienes visi tie zaļumi. Trīs citas pārdevējas, kas tobrīd dzīvi sarunājās, izdzirdot jautājumu par kapu mirtēm un kapu zagļiem, apklusa kā ūdeni mutē ieņēmušas, divas no viņām novērsās, bet trešā sacīja, ka labāk būtu jājautā pašiem zagļiem, kur viņi liek sazagtos zaļumus. Nē, ziedu kioskos gan neviens neko tādu nepiedāvājot!

"Jums gan vajadzētu atnākt uz tirgu pirms astoņiem no rīta un paskatīties, kas tad te notiek," daudznozīmīgi smaidot, sacīja bēru buķešu un citu ziedu pārdevējas kioskiem pretī esošajos ziedu stendos. "Skaidrs, ka tie cilvēki, kas somās un maisos kioskiem piegādā zaļumus, nav tos paši audzējuši." Arī veikala "Madara" pārdevēja godīgi atzina, ka ne vienreiz vien dažādi apšaubāmi tipi veikalā ienesuši izraktus mūžzaļos augus un piedāvājuši pārdošanai. Pavisam svaigus, tādus, kam no saknēm vēl smiltis birst. "Mēs tos neņemam," viņa sacīja. "Un skaidrs, ka viņi tos, tāpat kā miršu zarus, piedāvā citur, kur tos paņems."

Kamēr nav pieķerts, nav zaglis

Vismaz pagaidām, šķiet, ka arī Liepājas kārtību sargājošo struktūru pārstāvjiem nekas cits neatliek, kā vienīgi noplātīt rokas: visi labi zinām, ka zaglis ir tikai tas, kas pieķerts. Un ar to pieķeršanu neiet viegli, jo pēdējo mēnešu laikā bijis tikai viens gadījums, kad pie kapiem aizturēti divi vīrieši, kuri somā līdzi nesuši saplūktas mirtes. Lielākoties kapu kopiņu apzagšanas gadījumus tā arī neizdodoties ne atklāt, ne arī pierādīt kāda vainu. Kā skaidroja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Egita Guseva, līdz likuma sargiem ne vienreiz vien ir nonākusi informācija, ka kapos zagtas puķes pārdod tirgos, taču diemžēl zādzības faktu tā arī neizdodas pierādīt, jo tantiņa ar mirtēm vai sēru pušķiem pamanās veikli atgaiņāties, ka viss ir pašas rokām audzēts mazdārziņā ārpus pilsētas. Ja policisti gribot braukt apskatīt šo dārziņu, tad lai uzrādot prokurora atļauju, jo pretējā gadījumā privātīpašumā nelaidīšot.

Rīgas domnieki ar kapu ziedu zagļu sērgu gan izlēmuši cīnīties bargākiem līdzekļiem, tāpēc Pašvaldības policijas paspārnē izveidojuši speciālu struktūru - Kapsētu sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļu. Liepājas Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute skaidroja, ka mūspuses kārtībniekiem esot pārāk ierobežoti resursi, lai veidotu šādu speciālu dienestu, kura galvenais uzdevums būtu patrulēšana pa kapsētām un to nemitīga uzraudzīšana. Turklāt nedz no Kapsētu pārvaldes, nedz citām atbildīgām institūcijām nav saņemti arī iesniegumi ar lūgumu vērīgāk uzraudzīt mirušo atdusas vietas. "Svecīšu vakaros, kādos atceres brīžos vai citos gadījumos, kad zinām, ka kapos būs vairāk cilvēku un vairāk ziedu, Pašvaldības policija pievērš lielāku uzmanību kapsētām, bet ikdienā mums nepietiek cilvēku, lai visu laiku kāds varētu dežurēt un uzraudzīt puķu zagļus," skaidroja I.Mikute. Taču nevar teikt, ka šobrīd kapsētas būtu pavisam aizmirstas - tās ir iekļautas patruļu maršrutos, tāpēc vairākas reizes dienā kārtībnieki tomēr lūko, kas notiek kapsētās.