Kurzemes Vārds

12:00 Otrdiena, 24. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Lai putni palīdz glābt vējlaužu izpostītos mežus!

Pēteris Jaunzems

Kamēr Rīgā vēl tikai gatavojas, atsevišķās mežniecībās Meža dienas jau sākušās un izpaužas atšķirīgi. Otaņķos, piemēram, tās aizvakar ievadīja Bārtas mežniecības, kā arī valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" darbinieku kopīgi ar Rudes skolas jaunatni rīkots pasākums, kura gaitā mežaudzēs tika izkarināti ap simts putnu būrīši.

Tradīcija vēršas plašumā

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja mežzinis Vairis Kopštāls, mežinieku sadarbošanās ar bērniem no Rudes un Bārtas skolām kļuvusi par jauku tradīciju. Visiepriecinošākais esot tas, ka ar katru gadu tā vēršas plašumā un iesaista aizvien vairāk dalībnieku. Tā šogad to skaits Rudes skolā jau pārsniedzis četrdesmit un Bārtas skolā arī nebūšot mazāk.

Putnu mājokļu darināšanai bērni izmantojot pavasara brīvdienas. Čakli strādājot ar zāģīti, ēvelīti un āmuru, visvairāk būrīšu esot izgatavots tieši mazajiem putniņiem – mušķērājiem, zīlītēm, dzilnīšiem, kas, gādājot saviem mazuļiem barību, pasargā mežaudzes no kaitēkļiem. Dažās klasēs izvērsusies pat sava veida sacensība, kurš izgatavos vairāk putnu būrīšu un kuram šis uzdevums izdosies vislabāk. Apskatot veikumu, kļuva redzams, ka viens no sarežģītākajiem uzdevumiem mazajiem amatniekiem bijusi tieši skrejas izgatavošana. Tas arī nav tik vienkārši izdarāms, jo prasa zināšanas par būrīša nākamo iemītnieku. Cik tas prāvs augumā, kāds izskatās pēc formas?

Bērni iesaistās valstiski svarīgā uzdevumā

Bārtas pamatskolas skolotāja Kristīne Karele, kas vada mežsaimnieku un meža sargu sadarbību ar audzēkņiem, pastāstīja, ka visraženāk brīvdienu nedēļā pastrādājuši 5. klases skolēni. Viņa cildināja arī sākumskolas bērnus, kas tāpat apliecinājuši lielu centību un ieinteresētību, bet rekordists esot Dainis Kopštāls, kurš viens pats izgatavojis piecus putnu būrīšus. Arī daudzi citi no zēniem patstāvīgi tikuši galā ar uzdevumu, bet meitenēm nākuši talkā vecākie brāļi un citi tuvinieki.

Klausoties šajā stāstījumā, mežzinis uzsvēra, ka sevišķi svarīgi putnu mājokļus izlikt mežos esot šopavasar, kad audzes ir stipri cietušas no spēcīgās vētras, kas to piemeklēja ziemas sākumā. Tagad kļuvis jau arī pilnīgi skaidrs, ka visur izgāztos un nolauztos kokus izvākt neizdosies. Trūkst gan tehnikas, gan darba roku. Turklāt vasara nav tas laiks, kad ar cirvi, zāģi un smago tehniku drīkst traucēt meža klusumu un savdabīgo dzīves ritmu. Tāpēc nav izslēgts, ka nesakopti paliks kādi 30 procenti no postījumiem, bet pielūžņotās vietas siltajos gadalaiku mēnešos ļoti nopietni apdraud kaitēkļu izplatīšanās. Lai tas nenotiktu, talkā nolemts aicināt putnus. Spārnotie draugi spēj ietekmīgi palīdzēt cīnīties gan pret astoņzobu mizgrauža, gan citu kaitēkļu invāziju. Tas nozīmē, ka, gatavodami putniem būrīšus, bērni šogad iesaistās valstiski nozīmīgā darbā.

Lietderīgo savieno ar patīkamo

Šogad Rudes skolas bērnu izgatavotie būrīši nonāca Mežkungu dambja audzēs. Lai tos izvietotu kokos vairs kāpnes netiekot pielietotas. "Ornitologi ir atzinuši, ka vislabāk ir, ja putnu mājokļus izkarina koku zaros," paskaidroja Vairis Kopštāls. Šinī nolūkā būrīšu jumtiņiem piestiprina stiepli. Šādi izkarināti būrīši vējā šūpojas līdzīgi šūpulim. Putniem tas esot ļoti pa prātam. "Lieliski ir arī tas, ka, rīkojot Putnu dienas, tagad esam pilnīgi pasargāti no traumām, ko var izraisīt kāda pārāk darbā aizrāvušās skolēna nelaimīgs kritiens no koka," sacīja mežzinis. Viņš piebilda, ka arī kokiem esot labāk, ja to stumbros nedzen naglas vai tos neaptver ar stiepļu žņaugiem.

Pēc tam, kad meža dienesta un valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" darbinieku vadībā būrīši bija izkarināti, Bērni pulcējās pie mežinieku sakurta ugunskura, kur iebaudīja liesmās uzkarsētas desiņas, dzēra limonādi un klausījās mežsargu stāstos par putniem un to dzīvi. Mežzinis teica, ka turpat ar bērniem noslēgta vienošanās par kopīgu piedalīšanos būrīšu sakopšanā. Tā notikšot rudens pusē, kad perējums būs paaudzies un atstājis mājokli. "Ja putnu mītnes neiztīra, citugad tās putni vairs neizvēlas," paskaidroja Vairis Kopštāls. Tikai strazdi mēdzot paši izmēzt savus mājokļus.

Būrīšus darina arī uzņēmumos

Vēlāk valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" iecirkņa priekšnieks Uldis Ozols pastāstīja, ka putnu būrīšu izgatavošanā šogad iesaistītas arī firmas. Simts mītnes mazputniņiem saskaņā ar akciju sabiedrības pasūtījumu izgatavojusi kooperatīvā sabiedrība "Vērgale 1", ko vada Aivars Grava.

Mežniecībā neesot piemirsts arī par lielajiem putniem. Tomēr bērniem neesot pa spēkam izgatavot tiem mājokļus. Gan tāpēc, ka tie ir cilāšanai pasmagi, gan tāpēc, ka prasa vairāk materiāla. Tāpēc šo darbu paveic pieaugušie. Vairis Kopštāls teica, ka pūču mītnes uz mežu audzēm nevedot, jo tur neesot lielu un vecu koku, kādus iecienījušas peļu mednieces. Tamdēļ pūču mājas izliktas pagasta parkos gan pie mežniecības, gan citās vietās.