Kurzemes Vārds

22:25 Ceturtdiena, 19. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pavasaris, kas zemniekus nepriecē

Pēteris Jaunzems

Vairāk pieredzējuši lauku ļaudis apgalvo, ka šogad pavasaris esot aizkavējies vairāk nekā par divām nedēļām. Pat dunalcnieks Jurijs Flaksis, kurš visā rajonā pazīstams kā agras sējas piekritējs, vēl neesot tā pa īstam ticis uz lauka. Minerālmēslu iestrādi augsnē šonedēļ nebija uzsācis arī priekulnieks Pēteris Indriekus un durbenieks Ēriks Putra. Dzirdēju, ka vienīgie, kas to mūspusē darot, esot dāņi, taču no ārzemniekiem piemēru ņemt mūsējie nevēloties. "Tāpēc ka dāņiem ir citi aprēķini un citas iespējas," secināja kāds gramzdenieks. "Šīs nedēļas nogalē sinoptiķi solot stipru lietu, tas var aizskalot visu mēslojumu grāvjos. Dāņi ņems un nokaisīs par jaunu. Viņi var to atļauties, bet ko darīsim mēs?"

Satrauc degvielas cenu kāpums

Jautājums par to, kā šovasar būs, ļoti nodarbinot arī grobiņnieku Nikolaju Pušņicki. Viņš pat domā, ka pavasara aizkavēšanās varot negatīvi ietekmēt ražu. "Vienkārši īsāks periods paliks augu attīstībai," viņš teica. Zemnieku saimniecības "Cērpiņi" īpašniekam, protams, viss esot sagatavots kartupeļu stādīšanai. Tehnika sakārtota, sēklas materiāls pagrabā sagatavots. "Taču zemei ir jānorūgst, lai to var darbināt. Šobrīd dziļumā šur tur vēl nav atlaidies sasalums," viņš teica.

Nikolaju Pušņicki ļoti domīgu darot dīzeļdegvielas cenas nepamatoti straujā celšanās. Un kāpēc pie mums, Latvijā, tā sadārdzinājusies visvairāk? Tas varot cirst smagu robu tieši mazo un vidējo zemturu kontos. Nav izslēgts, ka tādējādi tiek turpināta zemnieku saimniecību retināšanas politika, lai samazinātu konkurences apmērus tirgū. Minerālmēslu un degvielas cenu kāpumu, viņaprāt, varēšot izturēt tikai tie lauksaimnieki, kas spēs iegūt augstas ražas. Ja tādas nevar nodrošināt, kaut ko nopelnīt nebūšot cerību, jo par produkciju neviens vairāk zemniekiem maksāt netaisoties. "Par vienu litru degvielas man ir jāatdod 10 kilogrami kartupeļu. Vai tas ir taisnīgi?" vaicāja grobiņnieks, piebilstot, ka kartupeļu kilograma pašizmaksa pērn viņa saimniecībā sasniegusi 4,5 santīmus. Lūk, kāpēc viņu satraucot pavasara kavēšanās.

Eiropas maksājumi nesedz cenu kāpumu

Arī Kalētu pagasta lauksaimniecības konsultants un pieredzējušais agronoms Jānis Lauva vieglas dienas lauku ļaudīm neprognozē. Laika apstākļu dēļ augu attīstība aizkavējusies. Ziemāji nupat tikai sākot mosties no ziemas miega. Tiem jādod virsmēslojums, lai sakuplotu ceri, bet slāpeklis ir kļuvis dārgāks gandrīz divas ar pusi reizes. Šie zaudējumi gulstas uz zemnieku pleciem, jo graudu cenas nav paaugstinājušās ne par latu. Patlaban darba kārtībā esot arī pļaujamo platību līdzināšana, jo šoziem tās visas izrakņājuši kurmji. Arī tas prasot gan laiku, gan līdzekļus. Tiesa, Eiropas Savienības vienotās platības maksājumi ir saņemti. Taču ar to naudu neesot iespējams segt cenu pieaugumus.

Jānis Lauva pamanījis, ka šopavasar deficīts kļuvušas arī ilggadīgo zālāju sēklas. Tie, kas tās nav savlaicīgi iegādājušies, varot palikt bešā. Zemnieku saimniecības "Saules" īpašnieks Viesturs Niedols savus krājumus esot iztirgojis pilnībā. Problēmas, viņaprāt, varētu rasties arī ar sertificēto sēklu. Jāņem vērā arī fakts, ka šopavasar nebūs laika braukāt pa pasauli un meklēt sējamo materiālu, jo sējai vajadzēs noritēt ļoti strauji. Labi esot tas, ka mitrums augsnē noregulējies un virsējie ūdeņi beidzot savienojušies ar gruntsūdeņiem. Tāpēc graudu dīgšana šopavasar nebūs atkarīga no lietus vēlības.

Apsēties cer nedēļas laikā

Šis pavasaris nepatīkamus brīžus sagādājis arī vējgāzes izpostīto mežu īpašniekiem, jo katastrofāli zemas kļuvušas kokmateriālu cenas. Par baļķu kubikmetru uzpircēji nedodot vairs pat desmit latu. Tāpēc neesot zināms, kā rīkoties ar egļu stumbriem. Varbūt tos var saglabāt nomizojot?

Kā allaž mierīgi nākotnē raugās priekulnieks Pēteris Indriekus. Nopircis jaunu tehniku, viņš cer apsēt septiņās dienās. Kaut gan arī priekulnieku, protams, nospiežot tās pašas problēmas. Neviens zemnieku saimniecībai "Ruģi" neko nedodot lētāk kā citiem. Par tādu pašu cenu arī te jāgādā degviela un minerālais mēslojums.

Pēteris Indriekus norādīja uz vēl vienu problēmu. Zemes īpašnieki sākuši apskaust zemes apsaimniekotājus par Eiropas Savienības atbalstu. Viņi arī kaut ko gribot saņemt. Bet to neviens nerēķinot, ka subsīdijas paver iespēju tikai strādāt, bet ne nopelnīt. "Bez šiem maksājumiem, zemnieki sen jau būtu bankrotējuši," teica augkopis, jo graudu cenas, salīdzinot ar 2000. Gadu, pat esot kritušās.

Kapitulēt netaisās

Gan otaņķniekiem Elgai un Alfrēdam Niedoliem, gan dunicniekam Pēterim Upmsalim, kā jau bioloģiskajiem lauksaimniekiem, citādāka domāšana. Par pavasara aizkavēšanos viņi daudz nesūdzoties, jo iespējams, ka tas novērsīšot iznīcinošās salnas. Ko tas līdzēja, ka pērn viss saplauka agri, ja pēc tam aukstuma vilnis izpostīja gan sējumus, gan dārzus. No ekonomiskā viedokļa raugoties, Pēteris Upmalis lēš, ka viņa rīcības brīvību zināmā mērā esot iegrožojis degvielas cenu kāpums. Taču tamdēļ savu saimniekošanas virzienu viņš mainīt netaisoties un turēšoties tik ilgi, cik vien būs iespējams. Zemnieku saimniecībā "Šuķi" ir pamats nepadoties, jo tur saimniekošanas lietas no tēva rokām pamazām pārņem viņa pēcteči, kas arī pagaidām esot apņēmības pilni laukus neatstāt. Te nu vietā teiciens par āboliem, kas nekrīt tālu no ābeles.

Arī Jānis Lauva teicās pamanījis, ka vairāki kalētnieki šogad grasoties sēt un stādīt vairāk nekā pērn. No tā konsultants secina, ka cilvēki laukos kļuvuši neatlaidīgāki. Līdzīgu viedokli pauda arī bārtenieks Antans Vanags. Kaut gan zemes pagastā aizvadītajā rudenī neesot uzarts daudz, zemnieki tomēr neesot zaudējuši vēlēšanos strādāt. Bagāts ar to neviens nav palicis, taču nabagāki arī, tie kas kaut ko dara, nekļūstot.