Kurzemes Vārds

00:47 Piektdiena, 16. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

No sestdienas līdz sestdienai

Vislabākā ziņā – ārā pavasaris
RAITIS ŠĒNERS,
Liepājas Lutera draudzes mācītājs

Pasauli visvairāk uzrunājošais notikums aizvadītajā nedēļā bija Romas katoļu pāvesta Jāņa Pāvila II aiziešana. Pārsteidza, ka Latvijas televīzija šim notikumam savās programmās atvēlēja tik ievērojamu vietu. Tas liek domāt par divām lietām. Par to, ka palielinās kristīgās reliģijas ietekme uz pasauli. Un ka lieli ir arī bijuši paša pāvesta nopelni. Viņa kalpošanas laiku un vēsturiski teoloģiskos rezultātus vēl analizēs un par tiem runās. Viņš savā ziņā bija 20.gadsimta mocekļa tēls. Pret pāvestu vērstais atentāts nozīmē, ka viņš bijis kādam nevēlama, neērta persona. Šodien skaidrs ir viens – šā cilvēka kalpošanai bijusi liela ietekme gan pasaules politikā, gan katoļu baznīcas teoloģiskajā ievirzē.

Pasaulē joprojām degpunktā ir Irākas jautājums. Par to nav nepārprotamas atbildes. Jūtama pasaule polarizācija. Arī Latvijā. Esam pietiekami sašķelti pro un anti amerikāņos. Tas, kas notiek pie mums, ir globalizācijas procesa sākums. Veidojas jauna politika. Pasaulē notiek varas pārdale. Tā koncentrējas atsevišķu personu rokās. Tas ietekmē arī Latviju. Esam šā procesa upuri. To esam pieņēmuši, nobalsojot arī par iestāšanos Eiropas Savienībā. Taču, lai kā gribētu, no ekonomiskajām un politiskajām norisēm pasaulē izvairīties nevaram, nevaram palikt separātisma pozīcijās.

Procesi, kas notiek pasaulē, ir ārkārtīgi sarežģīti. Un tiem Latvijā būs un jau ir smagas sekas. Nabadzība. Migrācija. Īrijā jau 70000 Latvijas cilvēku, praktiski – viena Liepāja. Medicīnas sistēmas sabrukums. Pasarg Dievs šodien saslimt. Cilvēkiem gan šodien vēl aizmālē acis ar skaitļiem par kopprodukta pieaugumu. Tā ir gudra politika, tādējādi tā mēģina noklusēt, ka 80 procentu tautas dzīvo uz absolūtās izdzīvošanas robežas. Mūsu politiķi arvien vairāk norobežojas no reālpolitikas. Veido savu politiku, kas kalpo ekonomiskajiem grupējumiem, dažiem personāžiem.

Liepāja. Baidos, ka tā drīz kļūs par vienu lielu lēto preču veikalu. Tā ir tuvākā nākotne arī visai Latvijai. Es nevaru zīmēt optimistiskas ainas. Tas, kas notiek, ir tracinoši. Saka jau, ka arī bagātajā Vācijā ir 30 procentu lēto veikalu. Tās ir ļoti spekulatīvas runas. Vai tas ir tas, par ko jāpārliecina mūsu cilvēki? Latvieši? Ka viņu vienīgais ceļš uz – uz lētāko veikalu? Bieži vien cilvēki jau tagad atļaujas apēst to, ko kāro, uz akciju rēķina. Presē lasu, ka trešās pasaule valstīs 80 procentu bērnu nav pietiekami paēduši. Ar ko atšķiras Latvijas situācija? Latvijā bez pārspīlējuma ir tikpat daudz bērnu, kas nesaņem tādu ēdienu, kādu viņiem vajadzētu saņemt, lai izaugtu par veseliem cilvēkiem.

Pārlasot to, kas notiek šajā pasaulē, saprotu: nav ko cerēt, ka taisnība uzvarēs. Netaisnība ies plašumā. Labākais, kas notiek, ir tas, ka šo pasauli vēro Dievs. Vēro, ko cilvēki dara, ko nodara cits citam. Kur cilvēki zaudē dzīvesprieku un optimismu, Dievs nāk un vērš lietas par labu.

Baznīca šodien sagaida daudz nogurušu un salauztu cilvēku, kuriem jāsniedz dažāda veida palīdzība. Vēsture to, kas šodien notiek, var norakstīt uz pārejas procesu neizbēgamību. Lasīju, ka katros 50 gados pasaulē notiek ekonomiskā transformācija. Latvija šo depresīvo laiku tagad piedzīvo.

Bet vislabākā ziņa ir tā, ka ārā ir pavasaris. Tas liek mums saprast un priecāties, ka bez visām ekonomiskajām un sociālajām likstām ir kas skaists. Ka pastāv taču arī cilvēka dabīgā tieksme pēc skaistuma un dailes. Ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, kā teicis Kristus. Ka ir otra dzīves puse – garīgā dzīve. Priecājos par gaidāmo Liepājas vasaras koncertdzīvi, viesmāksliniekiem, kas te gaidāmi. Ir svarīgi sevī izdzīvot garīgās norises. Tās vajadzētu kopt. Tāpat cilvēku attiecības – ģimenē, darbā, baznīcu draudzēs. Tas var dot prieku, gandarījumu, harmoniju savai dzīvei. Galvenā vērtība, kas mums apkārt, ir cilvēki. Taču par to mēs ikdienā domājam mazāk.

Tiesa, pilsētu gribētu redzēt sakoptāku kaut vai ceļu ziņā. Arī tas radītu optimistiskāku noskaņu. Bet tas droši vien nav reāli.