Kurzemes Vārds

04:37 Svētdiena, 8. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ja nemāki, tad paskaties, kā kūlu dedzināt
Andrejs Rjabcevs

Lai arī vietām zeme vēl nav īsti atmodusies pirmajiem pavasara sveicieniem, tomēr ugunsdzēsēji jau gatavojas uz karstāko darba sezonu – kā nekā nu jau arī mūspusē ik dienas tiek saņemts pa kādam izsaukumam uz kūlas ugunsgrēku. Un tie ir tikai paši pirmie ziediņi, jo patiesie augļi nāks pēc vēl dažām nedēļām, kad laiks kļūs siltāks, cilvēkiem biežāk prāts nesīsies uz izbraukumiem pie dabas, bet lauku ļaudis sāks aktīvāk domāt par pavasara darbu sezonu. Tieši tad arī ar pilnu sparu ies plašumā pēdējos gados nu jau par nacionālo sporta veidu dēvētā pērnās zāles dedzināšana.

Gaidot šo dedzināšanas sezonas kulmināciju, trauksmes zvans tiek skandināts jau šobrīd. Rajona ārkārtas situāciju komisijas sēdē sparīgi diskutēts, ko darīt ar Liepājas ezeru un tā niedrēm. Gandrīz katru gadu sarkanais gailis tajās iemetas pašu cilvēku ļaunprātīgas rīcības dēļ vai arī no kāda neuzmanīgi nomesta izsmēķa vai sērkociņa. Un nedaudz pārsteidzošs šķita piedāvājums pašiem ugunsdzēsējiem ķerties pie niedru izdedzināšanas. Tā sacīt – pašiem paveikt visu darbiņu, lai vēlāk vasarā nebūtu jāraizējas, ka kādam ieniezēsies nagi pielaist uguni sausajām niedrēm. Protams, var saprast, ka ar šādu risinājumu ir iespējams izvairīties no daudz lielākām nelaimēm vēlāk, ka vasarā dzēsējiem nenāksies rauties vairākās maiņās, lai likvidētu liesmas un kaut nedaudz pasaudzētu dabu (kā tas bija, piemēram, pērn), taču, no malas skatoties, šāda rīcība nedaudz atgādina mazu bērnu uzvedību pludmalē, kad promejot tie ar kājām sabradā pašu vēl pirms mirkļa uzcelto smilšu cietoksni. Labāk pats izpostīs savu roku darbu, nekā atstās to kādam citam.

Galu galā gan Iekšlietu ministrija, gan Vides aizsardzības fonds un ANO ar savu Attīstības programmu iegulda pamatīgus līdzekļus reklāmas klipu izgatavošanā un sabiedrības mudināšanā apturēt šī nacionālā sporta veida izplatību, taču ugunsdzēsēji ar lēmumu pašiem gluži legāli dedzināt pērno zāli nonāk pretrunās ar savu iepriekš pausto pārliecību un morāli. Saprotams, ka ugunsdzēsēji šajā gadījumā klāt pie niedru dedzināšanas būtu nepieciešami tikai tāpēc, lai kontrolētu, vai liesmas nepārsviežas arī uz citām platībām. It kā jau pareizi, jo ievērota augstākā drošība. Bet vai policija drīkst vienkārši novērot, kā tiek apzagts veikals vai sists cilvēks? Šaubos, vai sabiedrība kaut ko tādu spētu piedot.

Nesen redakcija saņēma vēstuli no Latvijas Jauno ugunsdzēsēju savienības, ka kopā ar Valsts jaunatnes iniciatīvu centru tiek rīkots konkurss "Nededzini! Tas viss ir dzīvs!". Tajā rakstīts: "Sirds nodreb šausmās un žēlumā, ka tūlīt visu aptumšos kūlas dedzināšanas trakums. Kādu milzīgu postu katru pavasari dabai un dzīvībai atnes cilvēka neapdomīgi pieliktais sērkociņš sausajai zālei." Protams, ir tikai atbalstāms, ka arī skolu jaunatne tiek mudināta pievērsties bīstamās problēmas risināšanai un domāt par dabas saudzēšanu, taču vispirms pašiem skolēniem vēl būs jāmēģina rast atbildi uz jautājumu: kāpēc ugunsdzēsējs drīkst dedzināt zāli, bet viņam skolā māca, ka tā iet bojā visa dzīvā radība. Ja katru gadu ugunsdzēsēji avīzēs un žurnālos stāsta, ka pērno zāli dedzina tikai nolaidīgi saimnieki, kas nav pamanījušies to iepriekš nopļaut, tad tagad sanāk, ka tas nevīžīgais saimnieks ir pati pašvaldība.

Ar kādu lēmumu Ārkārtas situāciju komisijas sēde beigusies šajā jautājumā, vēl nav zināms. Tobrīd, kad šis jautājums tika skatīts, dzēsējiem un pašvaldības pārstāvjiem nācās secināt, ka nekāda lielā niedru dedzināšana ezerā nesanāks, jo pārāk mitrs un auksts vēl bija. Kā būs turpmāk – to tad nu redzēsim.