Kurzemes Vārds

23:11 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

"Ozollīnijas" koki un cilvēki

Pēteris Peičs

Braucot pa Grobiņas – Ventspils šoseju, dažus kilometrus pirms Kapsēdes uzmanīgs vērotājs tuvējā pakalnā ieraudzīs vairākas apjomīgas celtnes. Nepilnu simts metru kāpiens, un nonākam iespaidīgā sazāģētu un zāģēšanai sagatavotu koku un būvmateriālu valstībā. Zāģu un automašīnu motoru trokšņi cenšas viens otru pārspēt, it kā apstiprinot, ka kokapstrādes un transporta uzņēmums "Ozollīnija" strādā ar pilnu jaudu.

Lai vīri būtu ozola stiprumā

Uzņēmuma īpašnieks un vienlaikus arī direktors un ražošanas organizators Haralds Pladers, protams, aizņemts no agra rīta līdz vakara stundai, tomēr atrod laiku, lai parādītu savu saimniecību un ar to nedaudz iepazīstinātu.
"Šobrīd zāģējam dēļus, brusas un citus ar koku saistītus celtniecības materiālus vietējām vajadzībām. Šejienes lielāko firmu – UPB, "Jumiķis", "Arcus" – pieprasījumi mūsu ražošanas jaudu apmierina pilnīgi, klusāka sezona jūtama vienīgi ziemā," stāsta saimnieks, pāriedams pie sava uzņēmuma attīstības vēstures. "Oficiāli tas reģistrēts 2002.gadā, lai gan sagatavošanas darbi sākās jau pāris gadu agrāk. Tolaik strādāju mežrūpniecībā un manī nobrieda vēlēšanās tikt pašam pie savas zāģētavas. Par iekrātajiem līdzekļiem nopirku vairākus hektārus lielu kādreizējās padomju saimniecības zemes gabalu. Pirmo zāģētavu ierīkoju vecā šķūnī un darbā pieņēmu, šķiet, četrus pazīstamus un uzticamus vīrus. Lai ražošana paplašinātos, vēlāk, protams, vajadzēja ņemt kredītu, un tā prasmīgā izmantošana plus rūpīgi aprēķini deva atbilstošus rezultātus," H.Pladers arī pastāsta par sava uzņēmuma kristībām. "Ar darbabiedriem spriedām, kādā vārdā zāģētavu nosaukt. No visiem kokiem man vistuvākais ir ozols. Nolēmām, ka arī mums jābūt ozola stiprumā un jāstāv vienotā taisnā līnijā."

Izaugsme

Apmēram piecos gados "Ozollīnijas" izskats izmainījies līdz nepazīšanai. Rekonstruēta, paplašināta un modernizēta zāģēšanas telpa, uzceltas vairākas sagatavotās koksnes novietnes, iekārtota plaša mehāniskā darbnīca. Sākumā neierasta likās nosaukuma "kokapstrādes un transporta uzņēmums" otrā daļa, taču saimnieka paskaidrojums ieviesa skaidrību.
Mežā sazāģēto apaļkoku, kā arī gatavās produkcijas transports, izmantojot no citām firmām īrētu tehniku, ir nerentabls un ne katrreiz savlaicīgs process. Tāpēc pakāpeniski esam iegādājušies savu tehniku, kas pilnībā nodrošina saimniekošanas brīvību šajā jomā. Uzņēmuma īpašumā ir piecas smagās automašīnas, pieci traktori, divi ekskavatori un viens buldozers, sīkāku inventāru neskaitot. Tagad pašu spēkiem pievedam apaļkokus, vajadzīgajā vietā nogādājam gatavo produkciju, kā arī nepieciešamības gadījumos savu tehniku izmantojam meža darbos."
Perspektīvā "Ozollīnija" uzrāda tendenci paplašināties un modernizēties tālāk. Pašlaik strādnieki ceļ divas koksnes žāvētavas, bet jauniekārtotajā galdniecībā eksperimentāli uzsākta dārza mēbeļu – galdiņu, krēslu un citu noderīgu priekšmetu ražošana. "Šis darbs vēl atrodas sākuma stadijā, izpildot individuālus pasūtījumus. Ja labi veiksies, vasarā domājam šepat Kapsēdē atvērt veikalu, kurā mēbeles varēs iegādāties jebkurš pircējs," informē H.Pladers, smaidot piebilst: "Tad mūsu darbabiedru vīriešu vidū varēsim par pārdevēju pieņemt pirmo sievieti."

Priekšnieks un darbabiedri

Uzņēmuma štatos, neskaitot līgumstrādniekus, pašlaik esot 15 vīru – medzenieki, grobiņnieki, liepājnieki. "Tas patiesi ir saliedēts kolektīvs. Pļēguriem un slaistiem "Ozollīnijā" vietas nav," apgalvo H.Pladers. "Katrs mūsējais zina savu vietu un darbu, prot savienot savas vajadzības ar uzņēmuma interesēm."
Ievēroju, ka priekšnieks vietniekvārda "es" vietā visbiežāk lieto daudzskaitļa formu "mēs", savukārt vārdu "strādnieki" aizstāj ar "darbabiedriem". Dažās stundās dzirdētās direktora sarunas ar vairākiem darbabiedriem tiešām parādīja gan to lietišķumu, gan savstarpēju biedriskumu. Līdzīgu toni varēja just arī H.Pladera stāstījumā par konkrētiem uzņēmuma darbiniekiem: "Gundars Jonass ir neaizstājams kokapstrādes meistars. Ja vajadzīgs, darbā stundas neskaita. Medzenieks Kārlis Šenbrūns mehāniķa pienākumus zina kā savus pirkstus. Raivo Repšs ir mans vietnieks ar paraksta tiesībām, kuram uzticos pilnībā." Izrādās, ka Raivo ir vienīgais cilvēks "Ozollīnijā" ar augstāko izglītību, pie tam – mediķis, kurš kārto arī sarežģīto firmas dokumentāciju.
No direktora nosauktajiem vīriem aprunājos ar K.Šenbrūnu. "Savā profesijā sāku strādāt jau Medzes sovhozā, un tā ir mana sirdslieta. Darba apstākļi mums šodien labi, un domāju, ka arī izpeļņa pietiekama. Turklāt galvenais ir drošības sajūta par rītdienu. Patīk direktora atsaucība un rūpes par strādniekiem, ierīkojot uzņēmumā, piemēram, ģērbtuves un dušas telpas. Pats šoziem saņēmu apmaksātu ceļojumu uz starptautiskajām zemledus makšķerēšanas sacensībām Somijā." Priecāties var arī uzņēmuma ģimenes tēvi, par katru jaundzimušo mājās aiznesot simts latu pūriņa naudas.

"Gribu apkārt skaistumu"

Pagasta pērngada laureātu "Medzenieks –2004" sarakstā atrodams arī Haralda Pladera vārds. "Par mērķtiecīgu uzņēmējdarbību, atsaucību pagasta pasākumos un vides sakārtotību," man paskaidroja pašvaldības darbinieki. Uzņēmēja prasmi bez speciālās izglītības, balstoties tikai uz Grobiņas vidusskolas diplomu un praktisko pieredzi dzīves universitātē, var apbrīnot un apskaust.
Arī tie pagasta ļaudis, kuriem ar "Ozollīniju" nav tiešas saskares, ne reizi vien izjutuši šī uzņēmuma atbalstu. Ziemās vietējie ceļi atbrīvoti no sniega sanesumiem, vasarās sakārtotas ceļmalas. Pēc šīs ziemas vēja nedarbiem saposta bērnudārza apkārtne. "Palīdzam pagasta mazturīgajiem ar kurināmo. Dažreiz samaksa par to sanāk tīri simboliska," nosaka H.Pladers.
Vēl jāatzīmē uzņēmuma saimnieka īpašība – kārtības un tīrības prasīgums, vispirms jau pašā objektā. Nekas šeit nav izsvaidīts – apaļkoki un dēļi sakrauti glītās grēdās, savukārt betonētie pievedceļi mašīnām novērš dubļu jūru arī pavasara šķīdonī. "Kādreiz kā šoferis vadāju ekskursantus pa dažādām zemēm, līdz iekārojās mierīgāks darbs ar kokiem. Redzēju daudzas skaistas vietas un arī to, ka cilvēki tajās grib uzturēties. Medzē dzīvoju viens, jo pieaugušās meitas mīt Liepājā. Tāpēc domas dažreiz steidzas gadiem uz priekšu. Ir tāda iecere – nākotnē pagastā uzcelt un iekārtot viesu māju gan pašu, gan ārzemju tūristiem. Skaistu vietu te pietiek, un arī es gribu apkārt skaistumu," noteic Pladera kungs.