Kurzemes Vārds

01:19 Otrdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kā Liepājā godinās kara upurus

Līvija Leine
Kirils Bobrovs

Atcerēsimies karu, bet svinēsim Mātes dienu

Tuvojas 8.maijs. Šajā datumā atzīmēsim jau 60.gadadienu, kopš tika pasludināta fašistiskās Vācijas kapitulācija. Kā šo dienu atzīmēs Liepājā? To "Kurzemes Vārds" jautāja Pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam Tālivaldim Deklauam.

– Liepājā jau gadiem ilgi ir tradīcija, ka 8.datumā atceramies visus karā kritušos. Arī šogad domes deputāti un darbinieki dosies un visām piemiņas vietām, apbedījumu vietām, kas saistītas ar Otro pasaules karu, neraugoties uz to, kurā pusē katrs cīnījies.
Taču šogad 8.maijam ir vēl viena īpatnība. Šis datums Latvijā sakrīt ar Mātes dienu. Šos ģimenēm svarīgos svētkus atzīmēsim arī pilsētas mērogā. Atbalstīsim daudzbērnu apvienības "Dēkla" praksi rīkot Mātes un ģimenes dienu. Tai veltīts pasākums notiks Latviešu biedrības namā, tam būs divas daļas. Pirmajā daļā godināsim Gada ģimeni, kura šogad būs izpelnījusies tādu vērtējumu. Otrajā daļā muzicēs Kaspars Dimiters. Cienīsim savas tradīcijas, kas svētas latviešu tautai, un nemēģināsim lauzties svešās, necentīsimies aptvert to, kas mums neder.

Parasti pirms piemiņas dienām lielāku uzmanību pievērš memoriālajām vietām, tās sagodājot. Kā tas notiek Liepājā?

– Memoriālo vietu sakopšana ir tikai pilsētas pašvaldības ziņā. Pilsētā tādas ir 13. Tradicionāli ar to nodarbojas Kapsētu pārvalde un Komunālā pārvalde. Tas ir darbs, kas notiek visu sezonu. Šopavasar daudz tiek darīts Lībiešu ielā, kur Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti cilvēki, bijušā Liepājas geto vietā, pie Otrā pasaules kara upuru memoriālās sienas Roņu ielā, pie pieminekļa 1941.gada notikumiem Rīgas ielā. Firma "Tranzīts" pašlaik sagodā piemiņas vietu Invalīdu ielā, kur uzstādīts Baltais krusts Otrā pasaules kara upuriem. Tur tika nogalināti gan cilvēki, kuri vairs negribēja karot vācu armijā, gan padomju karagūstekņi, gan, iespējams, arī Kureļa virsnieki.

Kā jūs vērtējat to, ka Otrā pasaules kara beigas Liepājā gatavojas atzīmēt arī cilvēki, kuri to sauc par Uzvaras dienu, kuriem tie ir svētki?

– Demokrātiskā valstī katram ir tiesības paust savu viedokli. Protams, netraucējot citiem viņu ierasto dzīves ritmu. Nevienu gadu mēs neesam lieguši noturēt mītiņu pie Liepājas aizstāvju pieminekļa. Par to, ka tādas vēlmes ir, pagaidām Pilsētas domei nekādas informācijas nav, iesniegumi par tām nav saņemti.

Vai pilsētā būs arī citas aktivitātes, atceroties Otrā pasaules kara beigas?

– Būs. Mums jāatzīst, ka šis karš Latvijas tautai nodarīja milzīgus zaudējumus. Nav pat iespējams saskaitīt visus upurus, ko tas prasīja. Un mēs arī daudz ko vēl nezinām. Sevišķi par kara pēdējām dienām. Tās ir nezināmas lapaspuses. Nezināmi notikumi. Tāpēc 14.aprīlī pilsētā tiek rīkota starptautiska zinātniska konference, kur par to runās. Tajā piedalīsies prominentas personības. Iespējams, ka tās gaitā izkristalizēsies līdz šim nezināmas lietas. Uzskatām, ka mums sava vēsture ir jāzina, bet Otrā pasaules kara beigas par pompozu pasākumu virkni nav jāpārvērš.

Kas jums pašam ir 8.maijs?

– Man tā vispirms ir Mātes diena. Es neuzskatu 9.maiju par uzvaras dienu. Es ļoti labi atceros 1945.gada maiju. Man bija desmit gadu, un neviens no atmiņas neizdzēsīs skatus, ko vēroju pa bumbu patvertnes durvju spraugu. To, kā uzvarētāju lidmašīnas zemā pikējumā mēģināja noslaucīt Liepāju no zemes virsmas. Ap Liepāju bija sakoncentrēti milzīgi aviācijas spēki. Iespējams, tāpēc, lai neļautu bēgļiem izbraukt uz ārzemēm. Mūsu Klusajai ielai bumbas sprāga visapkārt. Mājas bija drupās, gāja bojā cilvēki. Ar šausmām skatījos, kā manā istabā pašā vidū caur logu ielido milzīgs ozolkoka vārtu stabs no 100 metru attālās sētas. Netālu no mūsu mājas atradās dārzniecība, kurā vācieši bija sadzinuši bēgļus no Krievijas. Viņi pastāvīgi, diena vai nakts kurināja ugunskurus. Varenie uzvarētāju gaisa spēki gāza viņiem virsū tādas bumbu kravas, ka Liepāja drebēja.
Vēl viens bērnības redzējums. Vācu laikā Centrālkapos atradās karavīru kapi. Atceros tos dzeltenos krustus, uz kuriem gotiskiem burtiem bija uzrakstīti cilvēku vārdi un uzvārdi. Pēc kara padomju vara kapus nolīdzināja, bet no krustiem Vaiņodes ielas pusē uztaisīja žogu. Tas bija baisi. Un liecināja par uzvarētāju cieņu pret cilvēka dzīvību.
Man Otrā pasaules kara beigas saistās tikai ar traģiskiem notikumiem. Un vēl. Ja mēs šajā karā nebūtu iejaukti, mums nebūtu tagad vēl 30 gadu jāgaida, kamēr sasniegsim Eiropas valstu vidējo dzīves līmeni. Tas jāapzinās katram, kas grib šo notikumu svinēt vai nezina, kā pret to attiekties. Lai palūkojas uz tiem nemotivētajiem tukšajiem laukumiem Liepājā, par kuriem tagad notiek strīdi. Tie būtībā ir līdz šim nesadziedētās kara brūces. Tikai tagad, 29.aprīlī, apspriešanai nodos pilsētas centra detālplānojuma projektu. Tikai tagad sākam dziedēt kara cirstās brūces.

Kara uzvarētāji

Fašisma sagrāves 60.gadadienu atzīmēs daudzās valstīs. Diezgan nopietni šim notikumam gatavojas Krievijā, kurai bija vislielākais upuru skaits. Tā kā Liepājā arī šodien dzīvo daudz kara veterānu un ir kritušo apbedījumi, savus pasākumus rīkos Krievijas Ģenerālkonsulāts. Šajā sakarībā uz mūsu jautājumiem atbildēja ģenerālkonsuls Vjačeslavs Semjonovs.

Parasti šādos gadījumos tiek gatavota konkrēta programma. Kas paredzēts šoreiz?

– Jubilejas pasākumu plāns jau gatavs. Tas attiecas galvenokārt uz divām dienām – 8. un 9. maiju. Gribu uzsvērt, ka mēs visu saskaņojam ar pilsētas un rajona vadītājiem. Starp citu, gatavojoties šiem pasākumiem, tiek veikti pavasara sakopšanas darbi Brāļu kapos un memoriālos. Šajā jomā un daudzās citās lietās gatava sniegt palīdzību Liepājas Krievu kopiena, garīdznieki un, protams, paši kara veterāni. Ir jau sākta kara dalībnieku apbalvošana ar Uzvaras 60.gadadienas jubilejas medaļām. Pirmajai liepājnieku grupai tās pasniedzām konsulātā. Kopumā jāpasniedz apmēram 1500 medaļu.

Galvenais droši vien būs ziedu un vainagu nolikšana Brāļu kapos, bet kas vēl ir paredzēts?

– 8.maijā noliksim ziedus un vainagus pie ģenerāļa Nikolaja Dedajeva pieminekļa, kritušo cīnītāju apbedījuma vietās Centrālkapos un citās kapsētās, Šķēdes kāpās, bet 9.maijā – pie pilsētas aizstāvju pieminekļa. Šeit mēs apsveiksim svētkos veterānus un tautiešus. Pēc tam dosimies uz memoriāliem Zaļajā birzī, arī Priekulē, Vaiņodē un Durbē. Gribu piebilst, ka parasti šādi pasākumi norit ļoti organizēti arī citās Kurzemes zonas vietās, it īpaši Saldū. Metalurgu sporta un kultūras kompleksā notiks kara un darba veterānu tikšanās pie klātiem galdiem ar populārā ansambļa "Voļņica" koncertu. Ceram, ka ievērību izpelnīsies 7.maijā paredzētā Ludmilas Senčinas uzstāšanās koncertzālē "Kursa". Vēl tiks sarīkota mākslas fotogrāfiju izstāde ar nosaukumu "Karā uzvarējušie cilvēki". To sakārtoja Krievijas informācijas aģentūra "Novosti". Eskspozīciju droši vien izvietosim Sporta un kultūras pilī. Šonedēļ tur apskatāma cita ceļojošā Krievijas fotoizstāde – par terorismu. Tur galvenokārt atspoguļota traģēdija Beslanā.

Nesen avīzē bija sludinājums par kara tematikai veltītu skolēnu sacerējumu konkursu.

– To rīko mūsu vēstniecība visā Latvijā. Ļoti gribētu, lai konkursā piedalītos arī Liepājas skolēni. Un arī izcīnītu balvas. Jo jau ir bijuši līdzīgi precedenti. Apmēram pirms gada mēs pie sevis, konsulātā, godinājām NVS un Baltijas valstu starptautiskās krievu valodas un literatūras olimpiādes uzvarētājus – 2. un 12. vidusskolas pārstāvjus. Tas liecina, ka talanti Liepājā ir, vajadzīga tikai drosme un aktivitāte. Šobrīd radošo aktivitāti var izvērst septiņos dažādos tematos, taču te nepieciešamas konkrētas zināšanas literatūrā un vēsturē.

Daudz interesanta droši vien rādīs Maskavas televīzijas kanāli.

– Bez šaubām. Informācijas iespējas plešas plašumā. Daudz ko var uzzināt arī internetā. Starp citu, Maskavā atvērts jauns interneta izdevums, kas veltīts tieši Uzvaras 60.gadadienai.