Kurzemes Vārds

20:42 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Kāda ir jūsu attieksme?
ERNESTS VILPORS,
pensionārs

Masu informācijas līdzekļos dzirdētas biedējošas ziņas: Latvijā gada laikā pašnāvību izdara vairāk cilvēku, nekā tiek nogalināti satiksmes negadījumos uz ielām un ceļiem. Tas liek padomāt. Un rada jautājumus, kurus gribas uzdot kaut vai sev pašam. Ir vienalga, kādi apstākļi un kāda sociālā situācija cilvēku novedusi līdz šādam lēmumam. Skaidrs ir viens: cilvēks tā izlēmis!
Taču šodien pārprasta, hipertrofēta humānisma vārdā mēs atsakāmies šiem cilvēkiem palīdzēt. Un arī nerisinām ne pašnāvnieka materiālās problēmas, ne garīgos sarežģījumus. Bet savas sirdsapziņas nomierināšanas dēļ imitējam palīdzīgas rokas pasniegšanu tam, kurš nonācis dzīvības un nāves krustcelēs. Jā! Mēs varam palīdzēt tam, kuru dzīves straume izmetusi sēklī, taču ar noteikumu, ka viņš pats vēlas dzīvot. Bet tam, kurš krustcelēs nolēmis aiziet, esam atstājuši tikai izvēli starp baseinu, augstceltni, dzelzceļa sliedēm, virvi vai kādu citu nepievilcīgu iespēju. Un tur no humanitātes nav ne smakas.
Par ko es runāju? Par eitanāziju.
Nezinu, kā procesuāli risināts jautājums valstīs, kur eitanāzija ir legalizēta, nezinu arī to, kā un no kurienes šo jautājumu ierosināt mūsu valstī. Taču saprotu, ka visu līmeņu varas pārstāvjiem, kuriem veselības un izdzīvošanas problēmas ir tikpat tālas kā vidusskolas absolventam pensionēšanās, šis jautājums šķiet noraidāms.
Manā uztverē ir tā: pašnāvnieks ir nolēmis šķirties. Laulību nešķir uzreiz, cilvēkam atrodoties afekta stāvoklī, narkotiku vai alkohola varā, viņam jāraksta pieteikums, tiek dots laiks pārdomām, izlīgumam utt. Tāpat arī, lai šķirtos no eksistēšanas trīsdimensiju realitātē ar vienvirziena laika vektoru, būtu jāraksta pieteikums iestādei (kuras lēmējorgānā bez jurista un mediķa ir arī psihologs un sociologs), jāaizstāv sava lēmuma motivācija, laika pārbaude, un tad šķiršanos var arī akceptēt.
Nepiekrītu apgalvojumiem, ka pašnāvnieks ir gļēvulis vai ka noliedz Dieva eksistenci. Mūsu sabiedrības liekulība ir milzīga. Starp citu, cilvēktiesību jomā.