Kurzemes Vārds

02:36 Trešdiena, 26. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Padomju laika vadības stils vairs neder!
TĀLIVALDIS VĒSMIŅŠ,
domes deputāts un uzņēmējs

Strādājot domē un darbojoties ar sociāliem jautājumiem, daudz esmu saskāries ar iedzīvotāju neapmierinātību šajā jomā. Arī veselības aprūpē Centrālajā slimnīcā. Zinu par tur valdošo nelabo gaisotni starp strādājošajiem un vadību. Šobrīd, cik es jūtu, problēma ir samilzusi, un ārsti ir gatavi iet prom no darba, ja nebūs pārmaiņas. Tā kā esmu arī uzņēmējs, esmu mācījies personāla vadību un psiholoģiju un arī savā attieksmē pret strādājošajiem daudz ko mainījis. Savulaik es pats gribēju vadīt ar varu, bet man tas nedeva gandarījumu, es jutu depresiju un nemieru. Līdz sapratu, ka nevaru mainīt pasauli, tāpēc jāmainās ir man pašam. Un tas ir devis augļus. Līdzīgu situāciju, ar kādu savulaik saskāros es, jūtu arī Centrālajā slimnīcā.

Problēmas sakne šajā jomā ir tā, ka pastāv padomju laika vadības psiholoģija, kas nosaka, ka vadībai ir jāatbild par materiālām lietā, taču tajā nav ņemtas vērā strādājošo psiholoģiskās, emocionālās un garīgās vajadzības. Savukārt tieši to par ļoti svarīgu faktoru uzskata Amerikas psihologi, kas veikuši pētījumus personāla vadībā. Desmit gadu ilgā darbā viņi ir secinājuši, ka cilvēks var labi, radoši un brīvi strādāt tikai tad, ja ir brīvs no bailēm un stresa un strādā labvēlīgā vidē. Cilvēkam savā darba vietā ir jājūtas drošam, atzītam un jāsaņem gandarījums par savu darbu un viņš nedrīkst just bailes kļūdīties. Gluži pretēji, viņam ir jābūt drošībai, ka, pat kļūdoties, no vadības saņems nevis nosodījumu, bet sapratni un viņam būs iespēja savu kļūdu labot. Pat 80 procenti slimību ir tieši no psihiskā un psiholoģiskā diskomforta. Apgūstot šo zinātnieku izstrādāto vadības teoriju, mainīju savu darba stilu, un teikšu atklāti - lietderīgā darba efektivitāte mums palielinājās pat līdz 80 procentiem.

Runājot par problēmām Centrālajā slimnīcā, domāju, ka tās galvenais ārsts Egils Freidenfelds, ja vērtējam viņa darbu no saimnieciskās puses, ir paveicis to nevainojami. Ir saremontēts jumts, likti logi, iepirkta aparatūra un daudz kas cits. Turklāt slimnīcai nav parādu kā daudzām citām mūsu valstī. Par to viņš ir pelnījis visu mūsu pateicību. Cita runa ir par to, cik emocionāli komfortabli un droši jūtas kolektīvs. Padomju laiki ir prom, un mums ir jāspēj pārorientēties uz citu domāšanu, jāsaprot un jāpieņem, ka sistēma kalpo cilvēkam, nevis otrādi. Mainīt domāšanu, protams, ir grūti, bet ne neiespējami. Lai panāktu labvēlīgas pārmaiņas slimnīcā, pirmām kārtām izpildvara ir jāatdala no lēmējvaras, kā tas ir noteikts Komerclikumā. Tas nozīmē, ka galvenais ārsts vienlaikus nedrīkst būt arī valdes loceklis. Lai to realizētu, ir jāmaina vadības nolikums slimnīcā. Tad katrs varēs darīt savu darbu, un es ticu, ka ar šiem pašiem resursiem mēs spēsim panākt pārmaiņas, jo, manuprāt, nav vajadzīgs griezt to, ko iespējams dziedināt.