Kurzemes Vārds

05:58 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Par bitēm nekad nevar uzzināt par daudz

Pēteris Jaunzems

Lai tiktos ar Pārtikas un veterinārā dienesta Liepājas pārvaldes darbiniekiem aizvadītajā sestdienā Rietumu elektrisko tīklu telpās kopā bija pulcējušies rajona bitenieki. Lielais dalībnieku skaits un sapulces norise liecināja, ka lauku ļaudīm ir sakrājies pat ļoti daudz jautājumu, uz kuriem viņi vēlas saņemt atbildes. Cerams, ka tikšanās ar lietpratējiem vismaz daļēji spēja kliedēt šo neziņu.

Arī bitenieki ir ganāmpulku īpašnieki

Svarīgākais no uzdevumiem, ko valsts šobrīd izvirza ne tikai lopu, bet arī dravu ganāmpulku īpašniekiem, ir reģistrācija. Salīdzinot ar citiem valsts novadiem, Lejaskurzemē tā ir ļoti aizkavējusies. Droši vien vainojama neizpratne par to, ka prasības ir būtiski izmainījušās. Ja līdz šim tās tika attiecinātas tikai uz tām dravu saimniecībām, kas ražoto produkciju uzticēja iztirgošanai veikaliem, tad tagad noteikumi, ko pieņēma Ministru kabinets, ir kļuvuši visaptveroši un reģistrēties ir jādodas arī biteniekiem, kas medu ved uz gadatirgiem vai arī mājas kārtībā piedāvā to iegādāties saviem paziņām.

Kā pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta epizootoloģe Aivita Vītoliņa, reizi gadā, proti, līdz 1. maijam ziņas par bišu saimju daudzumu un atrašanās vietu ir jāsaskaņo ar Datu apstrādes centru. Tas septiņu dienu laikā jāizdara arī gadījumā, ja notikusi saimju pirkšana vai pārdošana. Bišu pagaidu izvietojuma vietas reģistrējoties nav jāuzrāda. Ja reģistrācija nav nokārtota, dravniekiem nebūs iespējams saņemt Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.

Noteikumiem pretī liek attapību

Par to, kādi nosacījumi jāievēro nelielo dravu īpašniekiem, lai bišu produktus varētu realizēt, informēja pārtikas inspektors Aļģirds Čunka. Dedzīgas debates izraisījās gan par ūdens analīzēm un to veikšanu, gan par medus transportēšanas kārtību, gan sakarā ar telpu, kas katrā saimniecībā jāizbrīvē medus izsviešanai un fasēšanai. Protams, ka noteikumos nav iespējams ietvert visus tos gadījumus, ko piedāvā dzīve, tamdēļ arī izraisās daudzi jautājumi. Savu lomu te spēlē arī latviešu zemnieku attapība un prasme pat vissarežģītākajos apstākļos meklēt izeju no strupceļa. Tā bitenieks Kārlis Rugēvics pavēstīja, ka esot nolēmis medus fasēšanai iegādāties vai arī iznomāt piepūšamu telti, kuru nepieciešamības gadījumā iespējams ērti pārvietot. Šajā sakarībā pārtikas inspektors paskaidroja, ka to varot darīt, jo mazajās dravās, kur gadā iegūst ne vairāk par vienu tonnu medus, galvenokārt tikšot sekots nevis tam, kā medu izsviež un fasē, bet kur to uzglabā, kā arī tam, kā organizēta medus atsildīšana, jo temperatūra šajā procesā nedrīkstot pārsniegt 45 grādus.

Jāpiesargājas no infekcijas slimībām

Aizvadītā ziema bitēm nav bijusi viegla. Kāds no dravniekiem teica, ka saimes ir novājinātas, jo no tām aizgājusi bojā apmēram ceturtā daļa medus vācēju. Tas nozīmē, ka šopavasar mazāks būs ne tikai ienesums, bet dravas apdraud arī slimības. Aivita Vītoliņa teica, ka ir jāveic bišu infekciju slimību uzraudzība. Šinī nolūkā uz dravu jāaicina Veterinārais ārsts, kurš veiks klīnisko apskati. Ja infekcijas pazīmes netikšot konstatētas, tad arī nekādi piesardzības pasākumi nebūs jāveic. Taču no dravām, kas radīs aizdomas, nosūtīs paraugus analīžu veikšanai Veterinārajā laboratorijā. Pārvaldes darbiniece piekodināja, ka, veicot stropu dezinfekciju, saimniekiem pašiem ir jānodrošina dokumentēta uzskaite. Viņa uzsvēra, ka jāievēro arīdzan liela piesardzība, jāiepazīstas ar līdzekļa lietošanas pamācību, jo, nemākulīgi rīkojoties, varot iznīcināt visu saimi.

Pārtikas un veterinārais dienests gadā apsekos aptuveni desmito daļu no dravām. Taču sarosījušies esot arī veterinārie ārsti, kas tāpat sekošot situācijai saimniecībās. Tomēr bitenieki pauda bažas. Viņuprāt, lielākie infekciju slimību izplatītāji ir amatieri, kam īpašumā ir tikai dažas bišu saimes. Šiem cilvēkiem ne vien trūkst nepieciešamo zināšanu, bet viņi tādas arī necenšas iegūt. Līdz ar to viņu bites ir vairāk apdraudētas, bet saslimstot spēj inficēt arī kaimiņa dravu.