Kurzemes Vārds

04:58 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kucēni atkal kādam kļuvuši lieki

Kristīne Pastore

Aptuveni divas nedēļas Dzīvnieku īslaicīgās uzturēšanās izolatorā jeb tā sauktajā dzīvnieku patversmē jaunas pagaidu mājas sev atraduši dzīvespriecīgi kucēni. Viņu dzīvības izglābtas, tikai pateicoties žēlsirdīgiem cilvēkiem, kam nebija vienaldzīgs sunīšu liktenis. Tagad mazajiem nebēdņiem patversmē atvēlēta atsevišķa istaba, kurā pie tiem dežurē šīs iestādes darbinieki. Kad kucēni paaugsies, tiem meklēs saimniekus, bet pagaidām varbūt kopīgi varam izdomāt tiem vārdiņus.

Iebāzti maisā, kucēni būtu gājuši bojā

Trīs nedēļas vecos kucēnus – 4 puisīšus un 1 meitenīti – atrada pavisam netālu no suņu pastaigu laukuma Zvejnieku alejā. Sākotnēji informāciju par to, ka tur, maisā iebāzti, guļ kucēni, saņēma Pašvaldības policija, stāsta patversmes vadītāja Anžela Dolmatova. Taču, kad viņi tur ieradās un izmeklēja apkārtni, neko neatrada – maisa tur vairs nebija. Patversmē kucēni nonāca pēc divām dienām – tos atnesa kāds liepājnieks: esot izmestos kucēnus atradis. Sākotnēji domājis divus no tiem paturēt, taču sapratis, ka tā ir pārāk liela atbildība.

"Tā ir vislielākā cilvēku nežēlība, kādu vien varu iedomāties," saka A.Dolmatova. "Tā vietā, lai sterilizētu kuci un nesagādātu sev liekas problēmas, cilvēki izvēlas mazos sunīšus atstāt likteņa varā. Es gan nesaprotu, kāpēc tādā gadījumā viņi gaidīja trīs nedēļas…" Tomēr viņa piebilst, ka cilvēks, kas mazulīšus izmeta tieši pie suņu pastaigu laukuma, darījis to ar gudru ziņu, jo sapratis, ka tur regulāri iet cilvēki ar saviem suņiem, kam nav vienaldzīgas dzīvnieku ciešanas un kas noteikti mazuļus paglābs. Anžela uzskata, ka tādi cilvēki ir pelnījuši sodu, un lūdz ikvienu, kam ir ziņas, ka kādā ģimenē kucei piedzimuši kucēni un tie ir pazuduši bez pēdām, par to informēt Kinoloģisko biedrību (tālrunis 3407318) vai Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistus (3401905).

Mazie atradeņi ir jauktas šķirnes kucēni, kas, izauguši lieli, varētu būt vidēja auguma. Visticamāk, ka jaunajiem saimniekiem tos atdos ne ātrāk kā šā mēneša beigās, kad mazuļi būs paaugušies, speciālisti pārliecinājušies par viņu veselību un saņēmuši visas nepieciešamās potes. Viens no viņiem gan jau atradis jaunas mājas – to paņēma kāda veterinārārste. "Tikai un vienīgi tāpēc mazuli atdevām, ka rūpes par viņu uzņēmās speciāliste," saka Anžela. Un viņa rosina liepājniekus izdomāt palikušajiem kucēniem vārdus. Ieteikumus lūdz sūtīt uz Kinoloģiskās biedrības elektronisko adresi sapnubarvedis@inbox.lv.

Stāstot par šo situāciju, A.Dolmatova piebilst, ka šobrīd situāciju dzīvnieku labturībā un elementārā noteikumu ievērošanā daudzkārt apgrūtina tas, ka nedarbojas likumdošana. Taču drīzumā valstī pieņems jaunus dzīvnieku turēšanas noteikumus, kas, viņasprāt, palīdzēs sakārtot daudz nebūšanu šajā jomā. "Piemēram, šobrīd, ja suns sataisa čupiņu uz ielas, bet saimnieks to nesavāc, policisti tā īsti suņa saimnieku par to nevar sodīt," saka Anžela.

Patversmē kucēnu aizvien vairāk

Stāstot par atrastajiem kucēniem, A.Dolmatova piebilst, ka ar katru gadu patversmē atved aizvien vairāk kucēnu. Kā rāda statistika, 2002.gadā tādu bija tikai daži, kas atsavināti cilvēkiem par to turēšanu nepiemērotos apstākļos vai citu iemeslu dēļ, bet 2003.gadā patversmē jau nonāca 10 kucēnu, pagājušogad vēl vairāk. Turklāt jūtama tendence, ka uz patversmi atved jau grūsnas kucītes, un mazuļi nāk pasaulē tur. Daudz cietsirdīgāka ir tendence, kad kucēnus, līdzīgi kā iepriekš minētos, vienkārši izmet gružu kastē vai citur.

Patversmes vadītāja atgādināja, ka cilvēkiem, kas paņēmuši kucīti un negatavojas nodarboties ar vaislas darbiem, jau laikus vajag to sterilizēt, lai vēlāk nebūtu problēmu. Kucītēm šo operāciju var veikt jau astoņu mēnešu vecumā. Un viņa piebilst: ja ģimenei šī operācija nav pa kabatai, ir dažādi varianti, kā to izdarīt lētāk. Suņu puišus gan ieteicams sterilizēt ne ātrāk kā pusotra gada vecumā. Šis laiks vajadzīgs viņu vispārējai attīstībai. Cita lieta, ka kucēniem atrast jaunus saimniekus ir daudz vieglāk, nekā jau pieaugušiem suņiem, tāpēc viņi ilgi patversmē nepaliek. Šobrīd tur kopā ar kucēniem ir aptuveni 30 suņu – to skaits pastāvīgi mainās. Arī brīdī, kad runājamies, kāda ģimene atved apjukušu sunīti…

Katru dienu mainās arī kaķu skaits. Un, kā piebilst Anžela, tiem saimniekus ir atrast daudz grūtāk nekā suņiem. Pagājušomēnes tur uzturējās 59 kaķi. Tos lielākoties atrod uz ielas. Bet nelaime tā, ka lielākā daļa – 99 procenti – kaķu ir slimi: tie sirgst ar kašķa ēdi, kaķu mēri un citām slimībām, tie ir tārpu un blusu apsēsti un ar citām problēmām. Tāpēc neārstējami slimos nākas iemidzināt.

Kaķi dosies pastaigās

Patversmē nonākušajiem kaķiem drīzumā gaidāms patīkams jaunums. Šobrīd tie dzīvo slēgtā telpā, kas pielāgota to vajadzībām un aprīkota ar dažādu inventāru: rotaļlietām, kastītēm gulēšanai, mājiņām, soliņiem un citu, lai minčiem būtu ar ko nodarboties, bet drīzumā plānots kaķiem iekārtot pastaigu sētu. "Tā būs Kinoloģiskās biedrības dāvana uzņēmumam "Eko Kurzeme"," saka A.Dolmatova. Viņai doma par šādu nepieciešamību bijusi jau labu laiku, nesen viņa internetā atradusi, kā šādas sētiņas iekārtot.

Tā būs iežogota teritorija ar slēgtu jumtu un dažādiem rotaļlaukuma elementiem, lai kaķiem būtu kur izkustēties, viņa stāsta. Tās ierīkošanai vajadzīgs vismaz 200 latu. Šo naudu saziedojušas privātpersonas. Anžela arī stāsta par kādu ventspilnieku ģimeni. Viktorija Lefevre ar savu ģimeni reiz atbraukusi uz mūsu pilsētas patversmi, lai uzzinātu, kas šeit notiek. Tā viņas abas iepazinušās, un tagad Viktorija šeit esot bieža viešņa. Lielāko daļu naudas kaķu pastaigu sētiņai ziedojusi tieši viņa. Jau jūlijā patversmes kaķi varēs doties pastaigās svaigā gaisā.