Kurzemes Vārds

23:22 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Iedzīvotāji aizstāv Priekules slimnīcu

Anda Pūce

Priekules slimnīcas apkalpes zonas iedzīvotāji savākuši gandrīz divus tūkstošus parakstu uz izmisuma pilnām vēstulēm par paredzēto Priekules slimnīcas apvienošanu ar Liepājas reģionālo slimnīcu jeb faktisko slimnīcas likvidēšanu. Izsakot savu sašutumu par to, iedzīvotāji vērsušies pie veselības ministra Gundara Bērziņa, taču cilvēki nelolo lielas cerības, ka izdosies mainīt valdības lēmumu.

Viena no parakstu vākšanas iniciatorēm Rita Kuļikova informējusi redakciju, ka uz atbalsta vēstulēm par Priekules slimnīcas statusa saglabāšanu savākti 353 iedzīvotāju paraksti. Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka viņas rīcībā ir vēl viena vēstule ar 1600 savāktiem parakstiem apkārtējās pašvaldībās, tādējādi kopumā pret Priekules slimnīcas likvidēšanu iestājušies gandrīz divi tūkstoši iedzīvotāju. "Iedzīvotāju sašutums ir pamatots, jo viss, kas tiek darīts no valdības puses, mūsu veselību un materiālo stāvokli tikai pasliktina – zāļu cenas ir nesamērīgi augstas, slimnīcas pakalpojumi jūtami sadārdzināti un tagad vēl slimnīcas attālina no iedzīvotājiem. Jājautā tikai, kas vēl paredzēts iedzīvotāju dabiskās izmiršanas veicināšanai," saka R.Kuļikova. Vēstulē, kuru parakstījuši simtiem Priekules un tās apkārtnes iedzīvotāju, izteiktas pamatotas pretenzijas par Priekules slimnīcas slēgšanu vai tās darbības izmaiņām pēc izstrādātā Māsterplāna. Iedzīvotāji atzīst, ka bijuši spiesti rakstīt šādu vēstuli, jo uzskata, ka ministrijas darbinieki nav vēlējušies viņu viedokli uzklausīt. "Vai mūsu balsis jums vajadzīgas tikai tad, kad cīnāties par deputātu statusu? Pēc tam aizmirstat," saka vēstules autori. Viņi uztraucas, ka pārāk dārgi izmaksās, piemēram, smagi slima cilvēka nogādāšana uz Liepāju no Embūtes, un jautā, kas iekārojis Priekules slimnīcas darbības izjaukšanu, ja iepriekšējais Veselības ministrs solījis, ka mazās slimnīcas, kas strādā bez zaudējumiem, likvidētas netikšot. Iestājoties par slimnīcas saglabāšanu, priekulnieki sola gadījumā, ja uz viņu vēstuli nereaģēs ministrija, vērsties Eiropas institūcijās, norādot, ka tiek ierobežota viņu iespēja saņemt medicīnisko palīdzību.

Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde atzina, ka stress un spriedze, kas valda slimnīcā sakarā ar neskaidrību par tās likteni, ir skāris arī iedzīvotājus, kas dzird runas un uztraucas par to, kas būs, ja slimnīca nestrādās. "Situācija ir tāda, ka skaidrības nav. Lai arī mūsu iestādes apvienošana ar reģionālo slimnīcu Liepājā ir paredzēta līdz 2010.gadam, ministrs pēdējā tikšanās reizē man atzina, ka mūsu liktenis tiks izlemts jau šogad," saka T.Ešenvalde. Tomēr neviens no ministrijas ierēdņiem nav skaidri pateicis, kāda būs Priekules slimnīcas nākotne pēc šīs apvienošanas. "Ja kāds skaidri pateiktu, ka šeit būs sociālās aprūpes tipa iestāde, bet šāda paziņojuma nav. Neviens man nevar paskaidrot, kāpēc šeit nevar saglabāt ķirurģijas, ginekoloģijas un dzemdību nodaļas, neviens neklausās uz maniem argumentiem par to, ka varam palielināt gultu skaitu sociālajai aprūpei, ja tas nepieciešams, jo slimnīcas telpas to ļauj, neviens nepaskaidro, kādi ietaupījumi varētu būt no tā, ka tiks mainīts mūsu statuss, jo nav jau mums, piemēram, nekāda administratīvā personāla, ko samazināt," stāsta galvenā ārste. Neticību viešot apgalvojumi, ka Priekulē izvietošot slimniekus atveseļošanās periodā, jo tagad pēc daudzām operācijām cilvēki slimnīcā paliek tikai dažas dienas un diez vai viņus trešajā dienā pēc operācijas kāds pārvedīs uz Priekuli. Un, protams, slimnīcas vadību uztrauc tas, ka pēc apvienošanas tālākais liktenis vairs nebūs pašu rokās. T.Ešenvalde atzīst, ka jau šobrīd slimnīcai ir nogriezti arī visi ceļi attīstībai, jo investīcijas nepiešķirs likvidēt ieplānotai iestādei, un daktere uztraucas arī par mikroklimatu kolektīvā, kas šobrīd esot teicams, bet, ilgstoši turpinoties neziņai, ir apdraudēts. "Pat kolēģis Egils Freidenfels, mūsu reģionālās slimnīcas vadītājs, kas iepriekš neprotestēja, tagad publiski atzīst, ka savā darba mūžā jau pieredzējis vairāku medicīnas iestāžu apvienošanu, kas nav devusi pozitīvus rezultātus," stāsta T.Ešenvalde. Tikmēr jautājums par Priekules slimnīcas nākotni joprojām ir atklāts.