Kurzemes Vārds

08:52 Otrdiena, 2. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma – Tūristu uzņēmēji darbam gatavi vienmēr

Anda Pūce
Kristīne Pastore

Oficiāli mūspusē jauno tūrisma sezonu atklās maija vidū, taču jau tagad satiekam cilvēkus ar mugursomām, fotoaparātiem un pētījošiem skatieniem, kas norāda, ka viņi ir pilsētas viesi. Tas nozīmē, ka patiesībā sezona pamazām jau sākusies. "Kurzemes Vārds" ieskatījās piedāvājumā, ko šajā sezonā tūristi pilsētā un rajonā varēs redzēt un kādas ir ieceres turpmāk, kā arī par tūrisma dzīves organizatoru pieredzes apmaiņas braucienos redzēto citās valstīs.

Megaobjekta joprojām nav, jāspodrina tas pats vecais

Tūrisma sezonas veiksmi lielā mērā nosaka laika apstākļi – to pavisam noteikti paradīja aizvadītā vasara, kad daudzi ar šo nozari saistītie uzņēmēji varēja vienīgi noplātīt rokas. Ja lielo svētku un sarīkojumu laikā cilvēku bija tik daudz, ka radās pat problēmas ar naktsmītnēm pat 50 kilometru rādiusā ap Liepāju, tad pārējā laikā nemaz tik spoži negāja.

Aizvadot iepriekšējo tūrisma sezonu, gan Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja vadītājs Edgars Rupeiks, gan arī citi ar tūrismu saistītie speciālisti atzina, ka Liepājā būtu nepieciešams kāds megaobjekts, kaut kas liels un ievērojams, kāds, piemēram, Parīzei ir Eifeļa tornis. E.Rupeiks atzina: tāds nebūs arī šosezon. Pērn daudzi izteica cerību, ka par tādu varētu kļūt iecerētais ūdensatrakciju parks – tad Liepāja apmeklētājiem būtu interesanta ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Cerības uz šo objektu nav dzisušas.

"Bet, kamēr nekā tāda nav, ir jākopj un jāatsvaidzina tas, kas mums jau ir," saka E.Rupeiks, velkot paralēles ar situāciju, ka arī mājās, uzņemot viesus, mēs visu iztīrām un uzkopjam, vārdu sakot, – gatavojamies. Un tas attiecas gan uz pilsētas sakopšanu, gan uz jau populāriem tūrisma objektiem. "Tāpēc ir nožēlojami, ka Ziemeļu fortos, kur, sagaidot pagājušo sezonu, sakārtoja pirmo kārtu, tagad šis darbs ir izpostīts: izlauztas durvis, viss pieķēzīts," viņš skumji saka. Šogad projektā par militārā mantojuma saglabāšanu iecerēta šā objekta sakārtošanas otrā kārta, kurā ietilpst arī tualešu ierīkošana.

Joprojām populārākais Liepājā – Karostas cietums

Pie populārajiem un joprojām visvairāk apmeklētajiem tūrisma objektiem Liepājā LTIB vadītājs min Karostas cietumu, kurā tagad piedāvā arī pavadīt nakti. To izmanto gan tūristi no Latvijas, gan daudzām citām valstīm. Jau rakstījām, ka nesen tur viesojās televīzijas grupa no Ņujorkas, lai šo objektu iekļautu raidījumu ciklā "Funny Hotel" par pasaules jocīgākajām viesnīcām. Stāsti par Karostas cietumu lasāmi arī daudzu valstu preses izdevumos. Kā informēja LTIB speciāliste Monta Krafte, nesen par to rakstījis ASV žurnāls "Budget Travel Magazine". Tas jau devis pirmos augļus – aprīlī cietumā nakti pavadīja Holivudas kinoaktieris Skots Kraufords, kas bija atlidojis uz Eiropu speciāli, lai ierastos Liepājā un pārnakšņotu Karostas cietumā. Viņš līdz tam domājis, ka kas tāds iespējams tikai filmās. Kinoaktieris, salīdzinot Karostas cietumu ar populāro no filmām pazīstamo briesmīgo Alkatrazas cietumu, atzina, ka te esot daudz šaušalīgāk.

Raksturīgi, ka ārzemju plašsaziņas līdzekļi interesējas tieši par nakšņošanu cietumā, nevis par Latvijā populāro izrādi "Aiz restēm", tāpēc šis piedāvājums varētu būt jaunās tūrisma sezonas lielākais magnēts. Līdz jaunās tūrisma sezonas sākumam paredzēts atvērt cietuma bufeti ar trešās dienas kāpostu zupu, belašiem, pelmeņiem un pavisam īstu bufetnieci. Par cietumu šopavasar jau interesējušies žurnālisti no Francijas, bet pavisam nesen ekskluzīvs skandināvu ceļojumu žurnāls "Escape" izrādīja interesi par Karostas cietuma viesnīcu. Starp citu, žurnāla izdevējs izdod arī interjera un stila žurnālus, kuros, iespējams, arī tiks publicētas cietuma kameru fotogrāfijas. Bet Austrālijas latvieti Dīnu Strautiņu Karostas cietums iespaidojis tik ļoti, ka viņš izveidojis cietuma mājaslapu: www.sovietprison.com.

E.Rupeiks piebilst, ka cietuma apmeklējums ir pieņemams tūristiem, kas meklē ekstrēmu izklaidi. Jau vairākas sezonas šādiem cilvēkiem iespējas piedāvā arī sērfotāju klubs "Dzintarkrasts", ar kuru birojam ir laba sadarbība. Interesentiem var piedāvāt arī informāciju par iespējām vērot Liepāju no planiera lidojuma, kā arī Cīravā lēkt ar izpletni. Tāpat aktīvā tūrisma piekritējiem Liepājā cauru vasaru iespējams slidot uz mākslīgā ledus, arī izmēģināt peintbola kaujas, doties izjādēs vai izbraucienos ar zirgu, bet rajonā tam klāt vēl nāk izbraucieni ar laivu, arī vada vilkšana vai zveja atklātā jūrā un daudz kas cits.

Tomēr aktīvās atpūtas cienītājiem pats iecienītākais līdz šim ir velotūrisms. Tādēļ tiem, kas Liepājā ierodas bez sava velosipēda, vairākas firmas piedāvā to nomu, lai viesi pilsētā varētu justies mobilāki. Taču tas, protams, rada arī problēmas, par kurām zina ikviens liepājnieks, kurš kaut reizi vēlējies pa pilsētas centru izbraukt ar savu velosipēdu: nav un droši vien šogad arī nebūs celiņu velosipēdistiem, nav arī tik vajadzīgo velosipēdu novietņu, lai braucējs varētu ieiet veikalā vai kur citur. Kā atzinuši velotūristi, kas pērn viesojās mūsu pilsētā, tā nav šāda veida ceļotājiem draudzīga. Viņu situāciju sarežģī arī tas, ka ar Rīgu nav vilciena satiksmes, jo ir krietni ierobežotas iespējas ievietot velosipēdu satiksmes autobusos, lai dotos tālāk.

Jāaudzina jaunie tūristi

Visā Latvijā šobrīd lielu uzmanību pievērš tieši bērniem kā tūristiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūra visādi veicina šo virzienu visā Latvijā, un tajā iesaistījusies arī Liepāja un rajons. Kā saka LTIB projektu koordinatore Zane Gaile, ideja šīm aktivitātēm ir ļoti vienkārša: "Ir veikts pētījums, ka ģimenēs lielākoties ceļojuma galamērķi nosaka nevis pieaugušie, bet bērni. Kur viņi grib, turp vecāki arī izvēlas doties. Un tāpēc ir svarīgi domāt par to, lai bērniem pie mums būtu, ko darīt. Ja viņiem šeit būs interesanti, ar ceļojumu būs apmierināti arī vecāki, bērni šeit vēlēsies atgriezties, un vecāki tam piekritīs. Vēlāk, jau pieauguši, viņi šurp vedīs savus bērnus. Tā kā tas ir ilgtermiņa projekts. Tā ir brīva niša, kur ar tūrismu saistītiem cilvēkiem strādāt – veidojot dažādus objektus, sporta takas, spēļu vietas un citas bērniem interesantas vietas." Kā ļoti labu paraugu tepat Kurzemē, Talsu rajonā, Zane min "Laumu dabas parku", kur ir gan bišu taka, gan sporta taka, gan piknika vietas un daudz kas cits interesants. Mūspusē jau šobrīd ģimenēm ar bērniem interesants ir zoodārzs Kalvenē, bērnu atpūtas laukums Jūrmalas parkā un Beberliņi, taču, kā uzskata tūrisma speciālisti, šajā jomā iespēju ir neierobežoti daudz.

Ja nebūtu pārspīlēto sanitāro normu…

Jau vairākus gadus arī pie mums spriež par to, ka iebraucējiem īpaši interesants būtu tā saucamais gastronomiskais tūrisms – tās būtu ekskursijas lauku sētās, kur gatavo dažādus gardumus: pašu ceptu maizi, pašgatavotu sieru, desas, medu, alu, zivis un daudz ko citu. Taču… visas oficiālās pūles to attīstīt pagaidām apstājas pie mūsu valstī noteiktajām pārāk stingrajām sanitārajām normām, saka Z.Gaile. Viņasprāt, mūsu ierēdņi tās pārspīlē. Par to, ka tā nav citviet Eiropā, viņa nupat pārliecinājusies pieredzes apmaiņas braucienā Holande. Tur Zane viesojās vairākās saimniecībās un izbaudīja šāda veida tūrisma šarmu.

"Piemēram, tūristus uzņem kādā nelielā saimniecībā, kur abi jau gados esošie saimnieki nodarbojas ar piena lopkopību," viņa stāsta. "Tūristiem ir mājiņas, kurās tos izmitina, un viņi var brīvi ieiet un paskatīties, kā rit slaukšana, dzīvnieku apkopšana un citi darbi. Tas notiek tik mierīgi un nepiespiesti, ka jūties šai dzīvei piederīgs un nevienam netraucē. Turpat var nogaršot sieru un citus produktus. Turklāt ne kūtī, ne siera ražotnē, ne arī kur citur mūs neietērpa kā citplanētiešus spectērpos no pēdām līdz matu galiņiem. Un nedomāju, ka no mūsu drēbēm viņiem notika kāds ļaunums. Ir arī vietējais veikaliņš, kurā var nopirkt reģionālo produkciju, ko piegādā dažādas saimniecības. Tas viss ir glīti iesaiņots un atšķirīgs no lielveikalos pērkamā. Vai atkal cita saimniecība, kur gatavo savu vīnu." Protams, ka arī viņiem ir kontrole, taču tā nav pārspīlēta, noskaidrojusi Zane. Viņa domā, ja Latvijā šajā ziņā būtu elastīgāka pieeja, daudzi lauku cilvēki atrastu savu nišu šajā jomā. Gan pārtikas produktu ražotāji, gan dažādi daiļamatu meistari.

Turklāt Holandē Zane novērojusi vēl kādu interesantu lietu, kas, iespējams, kā ierosinājums noderētu arī mūsu lauku cilvēkiem. Saimniecībās tur dažādus mājdzīvniekus, kas vienkārši dekorē sētu un tuvējo apkārtni. "Braucot pa šosejām, mēs redzējām tik daudz aploku, kuros ganījās, piemēram, aitas ar jēriņiem, arī zirdziņi un citi dzīvnieki, kas nav šīs saimniecības ienākumu avots," viņa jūsmoja. "Pirmkārt, tas ir skaisti un, otrkārt, atsvaidzina vispārējo ainavu."

Baseini zem klajas debess un kvadricikli

Pāris jaunu apmešanās vietu tūristiem turpmāk būs Aizputē, kur šogad pašā pilsētas centrā būs arī pamatīgs informācijas stends četrās valodās. Turpat būs arī velosipēdu novietne, jo, tāpat kā iepriekšējos gados, pilsētas viesiem tiks piedāvāta velosipēdu noma un arī laivu īre ūdenspriekiem. Aizputes Tūrisma informācijas centra vadītāja Jolanta Berga pastāstīja, ka šogad taps arī jauns Aizputes reprezentatīvais buklets. "Jaunums, ko vēlamies ieviest, ir arī infolapas par kultūras iestāžu sarīkojumiem Aizputē, lai viss svarīgākais būtu apkopots vienuviet līdzīgi kā izdevumā "Šonedēļ Liepājā"," piebilst J.Berga. Viņa liek lielas cerības uz Tūrisma komisijas darbu, ja vien šāda institūcija domē tiks izveidota.

Rucavas Tūrisma informācijas centra vadītāja Liena Freimane stāsta, ka daudz jaunumu tūrisma jomā pagastā šosezon nav, drīzāk sakārtotas lietas, kas iepriekš uzsāktas. Piemēram, beidzot reāli sāks darboties ūdenstūrisma maršruts Papes ezerā, vasaras sezonā būs atvērta kafejnīca, kuras iepriekš pietrūka, dažām viesu mājām arī uzbūvētas pirtiņas, tādējādi tiek piedāvāti papildus šādi pakalpojumi. Arī Pāvilostas Tūrisma informācijas centra vadītāja Irina Kurčanova uzsver, ka sezonas laikā tiks atvērtas vairākas jaunas viesu mājas. Lēnām tiek paplašināts arī piedāvājums burātājiem, taču te vēl šosezon nekādu īpašu jaunumu neesot. Tūristi tiek aicināti iegriezties arī Pāvilostas Novadpētniecības muzejā, kur ar ekspozīciju par Upesmuižas pili 14.maijā tiks atklāta jaunā izstāžu zāle. Interesants ir projekts "Mākoņu brīvdienas" – Sakas novadā top brīvdienu mājas atpūtniekiem, taču "Kurzemes Vārds" pārliecinājās, ka būvdarbi vēl rit pilnā sparā.

Ar dažiem patīkamiem jaunumiem šajā tūrisma sezonā varēs iepriecināt Vērgales pagastā. Piemēram, Ziemupē pie Andra Zaļkalna "Laikās" varēs pēc pirts plunčāties baseinā zem klajas debess. Arī viesu māja "Akmeņkalni" piedāvā āra pirts baļļu. Te saimnieki iekārtojuši arī trasi, iegādājušies divus kvadriciklus un piedāvās izbraukumus, top vairāki laukumi sporta spēlēm, arī bērnu laukums. Vispār gultasvietu skaits šajā pusē ir palielināts, un Vērgales Tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Vītola priecājas par ievērojamo informatīvo materiālu klāstu, ko, pateicoties iepriekš īstenotajiem projektiem, var piedāvāt tūristiem – skatu kartes, buklets, kam šogad taps arī angļu versija. "Vispār vides jautājumiem tūrismā strādājošie uzņēmēji pievērš lielu uzmanību, jo saprot, ka tā ir vērtība, ka šeit pievilina tūristus un tāpēc jācenšas to saudzēt," stāsta D.Vītola. Viņa atklāj, ka uzņēmēji pat ziedojuši līdzekļus vairāku simtu latu apmērā, lai izglītotu viņu kā vides gidi Latvijas Dabas muzejā rīkotajos kursos.

Būs ceļa zīmes un jauni tūrisma centri

Jau nākamajā sezonā tūristus Liepājas rajonā apkalpos vēl astoņos jaunos tūrisma informācijas centros. Tas ir drošs solījums, jo tādu izveidi katrā pašvaldībā paredz šogad pašvaldību apvienībā "Bārtava" īstenotajā projektā "Kuršu trijstūris". Kā stāsta mikroeiroreģiona "Bārtuva" prezidente Dace Ziemele, tas ir starptautisks projekts, ko "Bārtava" īsteno kopā arī Palangu, kā arī Skodas un Kretingas rajoniem Lietuvā. Jau tagad norisinās tūrismā strādājošo uzņēmēju un potenciālo tūrisma centru vadītāju mācības, projektā iecerēts arī laivu brauciens, brauciens ar velosipēdiem pa visiem astoņiem "Bārtavas" pagastiem un Lietuvas pašvaldībām, kā arī vairāku dienu garš gājiens kājām no Liepājas uz Palangu. Ceļā tiks izvēlētas interesantākās apskates vietas, tās, tāpat kā maršrutus, reāli iezīmēs kartē, veidos aprakstus ar konkrētu informāciju potenciālajiem tūristiem. Pēc tam tiks izdots informatīvais materiāls, ko papildinās ar teikām un citām ziņām, lai šie laivu, velosipēdu un kājāmgājēju maršruti varētu tikt piedāvāti kā tūrisma produkti. Tiks labiekārtoti arī vairāki tūrisma objekti, notiks pieredzes apmaiņas braucieni, tiks ieskicēta tūrisma attīstības stratēģija reģionā, kā arī katrā pašvaldībā pēc projekta darbu turpinās viens tūrisma speciālists.

Šo gadu par sakārtošanas gadu sauc arī Liepājas Rajona padomes paspārnē izveidotās Tūrisma komisijas vadītāja Ligita Laipeniece. Viņa stāsta, ka komisijas galvenais darbs norit pie rajona tūrisma attīstības stratēģijas. Tas ir ļoti svarīgi pašvaldībām un tūrismā strādājošajiem, lai zinātu, kādas ir galvenās problēmas un kādos virzienos izdevīgi strādāt. "Tas vienkārši ir, lai novērstu haosu," saka L.Laipeniece un piebilst, ka tas ir ieguvums arī tūristiem. Taču viņa piebilst, ka arī daudzviet pamazām notiek kustība sakārtošanās virzienā. Piemēram, šosezon par jaunu tūrisma produktu lēnām tiks pārvērstas apskates vietas Embūtes pusē.

Ir cerība, ka kaut kas tūrisma jomā sakustēsies arī Durbes pusē, kur tieši šobrīd notiek mācības tiem, kas iecerējuši nodarboties arī tūristu uzņemšanu. Tāpat divās pašvaldībās – Nīcā un Sakas novadā – par valsts līdzekļiem uzstādīs arī jaunas tūrisma informācijas zīmes. L.Laipeniece vienīgi nepiekrīt tam viedoklim, ka rajonam lielas cerības būtu jāliek uz gaidāmo vērienīgo ūdensatrakciju un atpūtas parku Liepājā, kas ļautu aizvilināt tūristus arī uz apskates objektiem rajonā. "Jāsaprot, ka šī biznesa interesēs nav dalīties ar kādu. Ir domāts, lai cilvēki turpat ēstu, gulētu un atpūstos, tāpēc nav lielu cerību, ka varēsim viņus piesaistīt rajonam. Kādu daļu, protams. Taču drīzāk gan šeit varētu būt runa par jaunām darba vietām," uzskata L.Laipeniece.