Kurzemes Vārds

11:00 Svētdiena, 27. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Domnieka krēslā

Komandas spēlētājs
Indra Imbovica

TĀLIVALDIS DEKLAUS
1958.gadā pabeidz Pedagoģisko institūtu un strādā Nīcas vidusskolā par fizikas un matemātikas skolotāju;
1963.gadā – skolotājs un mācību daļas vadītājs;
1973.gadā – jaunuzceltās 6.vidusskolas direktors;
1983.gadā – Tautas izglītības nodaļas vadītājs;
1989.gadā – Liepājas deputāts, Izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks;
1990.gada rudenī atgriežas 5.vidusskolā skolotāja darbā, bet kopš 1995.gada ir tās direktors;
1999.gadā dodas pensijā;
2001.gadā apstiprināts par Izglītības nodaļas vadītāju un atkal ievēlēts par Liepājas domes deputātu un priekšsēdētāja vietnieku;
2005.gadā – Liepājas domes deputāts un priekšsēdētāja otrais vietnieks.

Viens no mūsu pašvaldības balstiem un stūrakmeņiem – tā TĀLIVALDI DEKLAUU vērtē daudzi tieši vai nejauši uzrunātie kolēģi, sadarbības partneri, viņa kādreizējie skolēni un vienkārši cilvēki līdzās. Tas nav pārsteigums, ja vien ielūkojas viņa darbības biogrāfiskajos datos. Tie skaidri un gaiši apliecina Deklaua karjeru no ierindas fizikas un matemātikas skolotāja līdz skolas direktora un izglītības nodaļas vadītāja amatam, līdz pašvaldības deputāta statusam, allaž atrodoties vienā no pilsētas politiskās un saimnieciskās dzīves vadītāju posteņiem. Turklāt par pašvaldības deputātu viņš ievēlēts trīs sasaukumos un strādāja vēl pēdējās Liepājas Izpildkomitejas sastāvā īsi pirms Atmodas.

Summa nav atkarīga no saskaitāmo kārtības

Retais atceras, ka Tālivaldis Deklaus, būdams 5.vidusskolas direktors, startēja pašvaldības vēlēšanās no partijas "Liepājas attīstībai", kurā viņš pildīja līdzpriekšsēdētāja pienākumus, bet deputātos neiekļuva, jo šī vieta, kā parasti, tika garantēta partijas līderim Ārim Ozoliņam. Bet 2001.gada vēlēšanās Deklaus tika iekļauts jau "Liepājas apvienotajā sarakstā" (Kristīgi demokrātiskā savienība, savienība "Latvijas ceļš", Tautas partija) un no 13.vietas uzkāpa 3.vietā, iegūstot vēl arī domes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Jautāts, kā partija šķirās no sava biedra – ar kašķi un rūgtumu vai pa labam, Āris Ozoliņš tagad apgalvo, ka Deklaua izstāšanos no partijas "Liepājas attīstībai" uztvēruši ar izpratni. "Viņa stiprā puse ir pieredze, viņš labi pārredz Liepājas situāciju un orientējas tajā. Un, ja Deklaus spēj ko darīt pilsētas labā, būdams citā partijā, tad ļāvām viņam iet," teica Āris Ozoliņš.

Arī Gunārs Kazeks, kurš ar Deklauu kopā strādāja ļoti sarežģītajā un nedrošajā laikā – 1989.gadā, jau pirms četriem gadiem kā partijas "Liepājas attīstībai" priekšsēdētājs, viņu raksturoja ļoti pozitīvi: "Tālis jau tajā sasprindzinātajā pārmaiņu laikā izcēlās ar savu pieredzi un mieru. Asās situācijās viņš bija izturēts un nekad nezaudēja galvu. Parasti viņš nogaidīja, kamēr visi izrunājās un pēc tam visus ievadīja vajadzīgajās sliedēs. Tādējādi viņš daudz ko panāk un izdara vairāk nekā citi."

Interesanti, ka vēl padomju laikā, strādādams Izpildkomitejā, Deklaus, tik nosvērts cilvēks būdams, pēkšņi iesniedza atlūgumu un, nesagaidījis deputātu sasaukuma darbības beigas, aizgāja strādāt par skolotāju uz 5.vidusskolu. Pats Tālivaldis Deklaus par to runāt nevēlas, tikai strupi atbild: "Es esmu komandas spēlētājs, un, ja komandai ir vajadzīgs, es eju. Ja nav domubiedru komandas, tad nekas nesanāk. Nav jau teikts, ka spēlētājs laukumā atrodas visu laiku."

Nupat notikušajās vēlēšanās Tālivaldis Deklaus jau startēja no cita, proti, Liepājas partijas saraksta, gūstot vēl lielāku izrāvienu nekā iepriekš – no 17.vietas uz 4.vietu. To var dēvēt par fenomenu divējādā ziņā – gan tāpēc, ka viņš ievēlēts ir pārliecinoši un visas reizes atrodas pašvaldības priekšgalā kā priekšsēdētāja vietnieks, gan tāpēc, ka, tik ilgus gadus atrazdamies šajā augšgalā, joprojām nav iemantojis ienaidniekus, kaut kādā veidā sasmērējies vai, pats galvenais, pēc sevis būtu atstājis tukšu vietu kā savas darbības absurdu rezultātu. Taču fakti un vēlētāju, starp citu, arī kolēģu stabilā uzticība, grozies kā gribi, runā paši par sevi. Pat neskatoties uz to, ka Deklaus ir mainījis partijas sarakstus, tie visi nesuši Liepājas vārdu.

"Jā, varbūt esmu sentimentāls, bet sevi uzskatu par īstenu liepājnieku un lepojos ar savu pilsētu. Vēlos, lai Liepāja uzplauktu par saimnieciski attīstītu kultūras pilsētu," savu pārliecību neslēpj Tālivaldis Deklaus, un tad, sev raksturīgi pakrekšķinot, ar jautru smīniņu saka: "Kādā tikšanās reizē kāds vīrs man jautāja, kā tas nākas, ka no pēdējās vietas sarakstā esmu nokļuvis augšgalā. Mana atbilde bija vienkārša: esmu fiziķis matemātiķis un zinu, ka summa nav atkarīga no saskaitāmo kārtības."

Spēlētāji mainās, Deklaus paliek

Savus pienākumus jaunajā deputātu sasaukumā Tālivaldis Deklaus turpina pildīt viņa dzīvē īpašā brīdī – atzīmējot savu 70.dzimšanas dienu. "Redzi, kā uz mana rakstāmgalda puķe ir uzziedējusi," neko neminot par savu jubileju, pilns enerģijas nosmej Deklaua kungs. Un turpina: "Necerēju ne uz ko, vēlēšanu rezultāti ir pārsteigums arī man. Nezinu, tā ir laime vai tomēr nelaime, ka mani pārāk daudz cilvēku pazīst." Deklaus ir vaļsirdīgs: "Kādā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem man kāds cilvēks skaidri pateica: mēs par visiem deputātiem esam izrakuši visu, bet neesam atraduši nekā slikta par Deklauu."

"Tā ir normāla parādība, ka laukumā spēlētāji tiek mainīti," ir pārliecināts Tālivaldis Deklaus, "bet, ja es esmu no tiem, kuri vēl kaut ko var dot, lai stabilizētu deputātu jaunākā sasaukuma darbu, es spēlēju. Tomēr būs grūtāk, jo pašreiz domes sastāvs ir sarežģītāks, nekā bija iepriekš. Līdz ar to ir lielāka viedokļu dažādība. Procentuāli vairāk ir to cilvēku, kuri domē ienāk pirmo reizi un kuriem diezgan daudz kas vēl ir svešs, kuri vēl jāaptver pilsētas saimniecības kopainu. Katrā ziņā pieredzējušo spēlētāju līdzdalība daudzos gadījumos būs nepieciešama. Tā to arī esmu uztvēris, un, kad mani aicināja iet kopīgajā sarakstā, es piekritu."

Ar ko Deklaus atšķiras, kas ir viņa stabilitātes pamats? Viņa ilggadējais kolēģis domē, Pirmās partijas biedrs Tālivaldis Vēsmiņš, ar ko viņš ir cieši strādājis arī tik smagā komisijā kā Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komisija, uz šo jautājumu atbild, stipri apdomājoties: "Deklaus labi zina izglītības sistēmu, tās infrastruktūru. Viņš ir zinošs, pragmatisks, spriedumos līdzsvarots, prot kodolīgi un argumentēti izteikties, nav uz kašķi. Mēs labi sastrādājamies komisijā. Domāju, ka pēc četriem piegājieniem sociālajā dienestā esam panākuši attieksmes maiņu pret cilvēkiem, klientiem."

Arī Deklaus pats atzīst, ka tagad viņš lielu uzmanību pievērsīs tieši sociālajai sfērai: "Uzskatu, ka priekš manis situācija tagad ir drusku labvēlīgāka, jo ir samazinājies manu darbu apjoms. Tagad esam divi domes priekšsēdētāja vietnieki. Par izglītības, kultūras un sporta sfēru man galva vairs nav jālauza, par to tagad kompetenti varēs spriest un jautājumus risināt Silva Golde, kura, es uzskatu, ir gan zinoša, gan varoša, gan strādāt griboša. Tādēļ tagad varēšu iedziļināties sociālās un veselības aprūpes sfēras problēmās, kas mani jau sen saista un interesē. Tajās pašlaik ir ļoti daudz neskaidra un arī ļoti daudz kā vajadzīga – ar visiem Eiropas Savienības satruktūrplāniem, ar to, ka ar 1.aprīli veselības aprūpes jomā ir ieviesta jauna finansējuma sistēma. Ir ļoti daudz kā atrunājuma attiecībā uz ātro palīdzību, kas vēl prasa nopietnu izpēti. Tāpat par pacientu samaksu, uzturoties slimnīcā, tam, ka ambulatorajai palīdzībai jāpaliek pilsētas centrā utt. Mums nav Veco ļaužu pansionāta, daudz neatrisinātu problēmu ir jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Tagad sadarbībā ar Aiju Barču domājam par Bērnu rehabilitācijas centra izveidi. Ejot soli pa solītim, visas tās lietas pamazām varam sakārtot un projektus realizēt. Ko darīt ir ārkārtīgi daudz, un esmu apmierināts, ka mans pašreizējais statuss dod iespēju samazināt darba lauka dažādību."

Tālivaldim Deklauam ne vienu sasaukumu vien, darba problēmas risinot, izveidojas tandēms ar kolēģēm sievietēm. Gan kopš darba 5.vidusskolā, gan tagad tās bija Irēna Krūma un Silva Golde, kas tolaik vēl bija rajona Izglītības nodaļas vadītāja. Silva Golde ir ļoti gandarīta, ka tagad strādās kopā ar Tālivaldi Deklauu, viņas dotais raksturojums ir sievišķīgi emocionāls: "Es pati biju tā, kas lūdza par savu vietnieku Deklauu. Man viņš atgādina stipru ozolu, kas augstu izvijis savus zarus un no putna lidojuma asi pārredz visu savu teritoriju. Es cienu viņa zināšanas, apdomību, nosvērtību, cienu kā cilvēku, kura viedoklis allaž ir vērā ņemams."

Ja vismaz sociālās un izglītības sfēras problēmas Liepājā varētu risināt straujāk un mērķtiecīgāk, tad bažas joprojām raisa pilsētas kultūras iestādes un organizācijas. Vai arī te kaut kas mainīsies? Daudzus satrauc, kas tiks vai netiks mainīts pilsētas kultūras vadītāju un visas sistēmas struktūrā vai modelī? Deklaus galu galā ir arī Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Viņš ir pārliecināts, ka Silva Golde ne tikai risinās, bet jau ir enerģiski iesaistījusies kultūras iestāžu sakārtošanā, piemēram, lai pārvietotu Zvejniecības un kuģniecības muzeju.

"Pagaidām nekas netiks nojaukts. Kultūras nodaļa bija un paliks, tā varētu mainīties, piemēram, par pārvaldi, tikai ar jauno finansējuma gadu. Pārvaldes struktūras izveidošana varētu saistīties ar papildu štata vienību ieviešanu, ar grāmatvedības pārkārtošanu un tamlīdzīgām lietām. Pie tā vēl pamatīgi un prātīgi jāpiestrādā, jo nevar kaut ko pārveidot tempā un ar laušanu. Pārvaldes variants varētu iezīmēt arī kaut ko pozitīvu. Proti, reglamentējošas sviras attiecībā uz ļoti patstāvīgām kultūras iestādēm, kuras pašvaldību atceras tikai tad, kad ir iztērējušas piešķirtos budžeta līdzekļus. Lai arī cik tas sāpīgi būtu, Izglītības un kultūras komitejā pa lielākai daļai izskatīti nevis stratēģiski jautājumi, bet finansējuma piešķiršana dažādām vajadzībām. Prioritāte ir Liepājas koncertzāle, muzejs un sporta komplekss.

Es pats labprāt baudītu pensionāra dzīvi. Jau trīs gadus nevaru ielaist savu laivu ūdenī, lai nesteidzīgi, pa Bārtas upi laižoties uz leju, spiningotu, baudītu dabas mieru un skaistumu. Galu galā arī savai ģimenei, sievai nodaru pāri, jo nekad neesmu mājās, nekad man nav laika viņiem. Tomēr esmu optimists, pat neatceros, kad būtu kritis pesimismā. No visa kā var atrast izeju, tikai mierīgi un ar prātu jāpadomā," ar šiem vārdiem Tālivaldis Deklaus vēlreiz spilgti raksturo pats sevi.