Kurzemes Vārds

08:00 Otrdiena, 2. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Bērnus vajag. Vai par naudu?
Daiga Borska

Liepājai it kā nebūtu daudz par ko skumt, jo mūsu pilsētā pērn bērni dzimuši krietni vairāk nekā citviet Latvijā. Oficiālā statistika vēsta, ka Liepājā uz katriem 1000 iedzīvotājiem reģistrēti 10 jaundzimušie, bet Latvijā vidēji tikai 8,8. Tāpat varam lepoties, ka ne tikai pērn, bet četrus pēdējos gadus dzimstība mūsu pusē pakāpeniski palielinās. Tanī pašā laikā joprojām vairāk liepājnieku mirst nevis dzimst un tas iezīmē to situāciju, kāda šobrīd ir mūsu valstī kopumā, proti, kopš 1991.gada Latvija vienkārši izmirst. Vēl bēdīgāku ainu piedāvā Eiropas Statistikas biroja "Eurostat" veiktie pētījumi un secinājumi, kuros norādīts, ka, ja demogrāfiskā situācija Latvijā neuzlabosies, t.i. nedzims vairāk bērnu, tad pēc pārdesmit gadiem mazā valstiņa pie Baltijas jūras kļūs vēl par pusmiljonu iedzīvotāju nabagāka.

Pētījumus un secinājumus varam izdarīt arī paši. Atliek vien pavērot savu paziņu un draugu loku. Cik šajās ģimenēs bērnu? Viens, divi. Ja kādā ir trīs, tad jau tas tik tiešām ir kaut kas! Viens, divi bērni - tas nav variants, kas veicina iedzīvotāju skaita palielināšanos. Speciālisti spriež, ka jau pēc gadiem divdesmit vai vēl ātrāk, Latvijai būs jādomā par imigrantu piesaistīšanu. Kādēļ? Tādēļ, ka kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma mūsu valstī bija zemākā dzimstība ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē un, ja reiz tā, šāds process nekad nepaliek bez sekām. Pagaidām vēl labi, jo šis ir tas laiks, kad darba tirgu papildina jaunieši, kas dzimuši astoņdesmitajos gados. Kā zināms, tolaik jaundzimušo skaits bija ievērojami lielāks nekā deviņdesmitajos gados. Savukārt, kad savu vietu dzīvē meklēs deviņdesmitajos dzimušie, darba spēka trūkums būs krietni vairāk izjūtams. Un nevajag aizmirst, ka strādājošie ir tie, kas maksā pensijas pensionāriem.

Nav jau tā, ka demogrāfiskās tēmas nevienu neinteresētu, kā saka, valdības līmenī. Nupat ministru prezidents paziņojis, ka no nākošā gada atkal varētu tikt palielināts bērna piedzimšanas pabalsts. Ja tagad par katru mazuli tas ir 296 lati, tad tikšot izstrādāts modelis, lai par pirmo bērnu papildus varētu saņemt 100, par otro 300, bet par trešo 600 latus. Tas tiekot darīts tieši tādēļ, lai veicinātu kuplāku ģimeņu rašanos un kā ideālais variants tiek nosaukts: trīs bērni katrā ģimenē. No vienas puses lieliski, jo topošajiem vecākiem vienreizējais pabalsts ir neatsverams papildinājums mazuļa pūriņa iegādei. No otras - tas tik tiešām ir tikai vienreizējs papildinājums ģimenes budžetam un, jo bērns (vai trīs bērni) aug lielāks, jo lielākas kļūst viņa vajadzības un izdevumi, kas saistīti ar to segšanu. Jā, vēl trešā puse. Kurš var atbildēt uz jautājumu: vai piesolītie paaugstinātie vienreizējie pabalsti par pirmo, otro, trešo utt. bērnu nebūs liels kārdinājums nelabvēlīgajām ģimenēm? Diemžēl daudzās no tām vecāki neredz tālāk par savu degungalu un bērni, kā saka, bez problēmām un jebkādas plānošanas dzimst viens pēc otra. Ka šādi gadījumi arī Liepājā ir pietiekami daudz, vislabāk zina sociālie darbinieki. Kaut vai nesenais gadījums ar māti, kurai tiesā piesprieda nosacītu sodu par nevērīgu izturēšanos pret saviem mazgadīgajiem bērniem. Četri bērni sievietei jau ir un nu viņa gaida piekto. Jo - tāda ir viņas dzīves kārtība...

Ik pēc kāda laika tiek rīkoti lielāki un mazāki forumi, konferences, semināri utt., kuros runā par demogrāfisko situāciju Latvijā, un katrā no tiem var atrast tiešām vērtīgu atziņu. Tā vēl pavisam nesen kādā seminārā ministrs A.Baštiks pauda viedokli, kuram, manuprāt, grūti nepiekrist, - mūsdienās dzīves labklājība ir visai tieši saistīta ar bērniem tādējādi, ka katrs bērns ierobežo ģimenes centienus pēc labākas, turīgākas, vieglākas dzīves. Mūsu sabiedrība kļuvusi izteikti materiālistiska un krietni mainījusies vērtību sistēma. Goda vietā celta izglītība, karjera, dzīvoklis, automašīna, ceļojumi, nodrošināta dzīve tagad un nākotnē. Ērtāk un vieglāk, protams, to visu sasniegt un baudīt, dzīvojot bez bērniem. Radīt pēcnācējus - tas, šķiet, vairs nav goda jautājums.

Nu jau pirms vairākiem gadiem notika konference par demogrāfijas jautājumiem, kuru rīkoja Pasaules brīvo Latviešu apvienība. Tajā izskanēja vārdi, ka latviešiem ir divi pārbaudīti paņēmieni - sāpīgas lietas nekustināt un neērtus jautājumus neuzdot. Tas attiecas arī uz nepārtraukto iedzīvotāju skaita samazināšanos. Protams, valsts vadītājiem jāredz uz priekšu un jādomā, kā veicināt demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanos, taču laikam jau neiztikt arī bez tā, ko sauc par mūsu pašu attieksmi pret ģimeni. Citādāk sanāk tā, ka valsts ik pēc laika palielina naudas pabalstus un tas kļūst bezmaz vai par galveno iemeslu, kādēļ dzimst bērni - bērni par naudu. Bet varbūt labāk tā nevis - nekā?

Latviešiem ir divi pārbaudīti paņēmieni - sāpīgas lietas nekustināt un neērtus jautājumus neuzdot.