Kurzemes Vārds

22:27 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Vēstule

Lai pilsēta būtu zaļa!

Pie mums Latvijā vērojama mežu masīvu un pilsētā augošo koku skaita samazināšanas tendence. Kā piemēru varētu minēt mūsu pašu Liepāju. Agrāk to dēvēja par pilsētu zem liepām. Es atceros, cik zaļa pilsēta bija pirms 50–60 gadiem un kāda tā kļuvusi tagad. Koku skaits samazinājies par vairākiem desmitiem tūkstošu.

Ja pabraukāsim pa ielām, ielūkosimies pagalmos un paskatīsimies parkos, tad varēsim saskaitīt tūkstošiem celmu. Mūsu pagalmā, bet tas ir ļoti plašs, koku iznīdētāji nozāģēja lielākos kokus, bet pārējos izķēmoja. Sirds sāp, skatoties, cik cietsirdīgi šie darboņi ņirgājas par kokiem. No rītiem es pa virtuves logu priecājos par zaļo lapotni un putnu dziesmām. Bērni rotaļājās koku ēnā karstajās vasaras dienās. Tagad nekas vairs nav palicis pāri. Mūsu pagalms atrodas aiz Siļķu ielas 14.mājas. Viena pa ielu braucoša automašīna patērē skābekli, kura pietiktu tūkstotim cilvēku. Un automašīnas tur braukā nepārtraukti. Koku lapotne spēj asimilēt kaitīgās vielas, taču stumbri palikuši bez lapotnes koku nīdētāju dēļ un vairs nespēs tikt galā ar kaitīgajām gāzēm. Tas nozīmē, ka visas indīgās vielas nonāk cilvēku plaušās un asinīs.

Koki ir jākopj un pastāvīgi jārūpējas par to vainagiem, nevis jāpadara par gariem celmiem.

Šāda tendence sākās vēl tajos laikos, kad pilsētā nebija tik daudz uzņēmumu un transporta. Galvenais transporta veids bija zirdziņš. Un toreiz zaru zāģēšana neietekmēja cilvēku veselību tā, kā tagad.

Pēc apzāģēšanas koku jaunais vainags, tikai vājāks, izveidosies pēc trim vai četriem gadiem. Un tas nozīmē, ka visu šo laiku ielai trūks zaļās lapotnes.

Mums visiem jāapvienojas dabas aizsardzībai – tā taču ir mūsu pilsēta, un neviens onkulis neko nedarīs mūsu labā. Pilsētas apzaļumošanā jāiesaista skolēni un studenti. Bet dabas aizsardzības iniciatīva jāuzņemas pilsētas pašvaldībai.

Vsevolods Cvetkovs,
Dabas aizsardzības biedrības loceklis

Celmi raud sulu asaras…
Spodrības mēnesis. Apkārtnes sakopšana. Bet vai tikai?

12.aprīļa rītā pavēros logā un ieraudzīju mājas priekšā postažu. Kāda cietsirdīga cilvēku komanda daudzus kokus bija bez žēlastības nozāģējusi. Nevienam mute neatvērās cirtēju apturēt. Un tas, kurš to lika darīt, vēl lielāks bezsirdis. Tagad četru nocirsto bērzu celmi raud sulu asaras. Kam viņi traucēja? Gadiem audzēti. Slaido bērzu galotnes jau sniedzās debesīs. Cik skaisti! Pat putnu balsis šorīt likās vairs nedzirdam, tikai benzīna smaka un putekļu mākonis logos.

Pirms 25 gadiem sava loga priekšā iestādīju ievu. Dzīvoju 3.stāvā, tik daudz gadu pagāja, kamēr ieva izauga un visus priecēja ar savu ziedu baltumu! Īss ziedēšanas laiks, bet tik daudz pozitīvu emociju! Pat savas klases skolēnus biju atvedusi ciemos, lai palūkojas no trešā stāva ievziedu kupenās, lai izjūt ziedēšanas laiku un nekad nenodara kokiem pāri.

Šoreiz mana ieva bija tikai apgraizīta, to izglāba kāda pirmā stāva vecmāmiņa, kura veda cirtējus pie prāta – neatņemt dabas dotu svaigumu.

Kad pajautāju mājas vecākajam, kurš deva rīkojumu kokus nozāģēt, atbildes nebija. Katram jau nevarot izprasīt. Žēl! Bet lai iestādītu un izaudzētu koku, ir vajadzīgs vesels mūžs.

Starp citu, aliču aizaugušais puduris, kas traucē satiksmi un pārredzamību krustojumā, atstāts neaizskarts.

Ligita Ziemele