Kurzemes Vārds

04:49 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Patiesības slēpšanas simbols

Ir notikumi, kurus atceras apaļās jubilejās, un ir arī tādi, par kuriem jāatgādina, vienalga, tiem ir vai nav apritējuši apaļi gada skaitļi. Tas jādara tāpēc, lai labāk saprastu šādu norišu bezjēdzību, pat noziedzību un tādējādi brīdinātu no atkārtošanās.

Šajās dienās pirms 19 gadiem notika sprādziens Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā, kas palikusi vēsturē ne tikai kā pasaulē smagākā un lielākos postījumus nodarošā kodolkatastrofa, bet arī ar patiesības slēpšanu.

Ne vienu vien Eiropas valsti jau bija pārklājis baismīgais radioaktīvais palags, Rietumu radiostacijas izmisīgi brīdināja, kā cilvēkiem piesargāties, taču padomju režīma vadītāji speciāli lika avarējušā reaktora apkārtnē rīkot sporta sacensības brīvā dabā un saindētajās smiltīs rotaļāties bērniem, lai tikai parādītu, ka nekas traģisks nav noticis, ka tas ir tikai Rietumu melīgās propagandas mēģinājums nomelnot padomju valsti.

Bīstami paaugstināta radioaktivitāte bija arī Liepājā un apkārtnē. Slēdza pat Karostas tiltu, domājot, ka radiācija izplatījusies no kāda objekta Karostā. Taču brīdināt liepājniekus par briesmām nedrīkstēja, un siltajā pavasara sestdienā cilvēku simti devās gan pastaigā gar jūras malu, gan rušināties savos dārziņos, kuru tuvumā esošo koku zaļās lapotnes drīz vien vietām kļuva dzeltenas kā rudenī.

Varēja vēl saprast, ka padomju cilvēkus negribēja satraukt ar lidmašīnu, vilcienu, kuģu avārijām un dabas katastrofām PSRS teritorijā. Lai arī tas bija dumji, ka mēs nedrīkstējām zināt to savā valstī notikušo, par ko zināja visa pārējā pasaule. Taču šādu nelaimju noklusēšana vismaz nevienam nekaitēja, kamēr Černobiļas katastrofas slēpšana apzināti pakļāva briesmām miljoniem cilvēku, kļūstot par noziedzīgas noklusēšanas simbolu un galīgi sagraujot uzticību iekārtai.

Andžils Remess