Kurzemes Vārds

05:56 Svētdiena, 5. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kā sodīt nesodāmo?
Andrejs Rjabcevs

Kā zināms, likumi un normatīvie akti ir viens no galvenajiem instrumentiem, kā nodrošināt valstī kārtību un mudināt sabiedrību ievērot vispārpieņemtas uzvedības normas. Visi zinām, ka zagt nav labi, taču bail pat iedomāties, cik astronomisks būtu mūspusē izdarīto zādzību skaits, ja par šo nodarījumu likumā nebūtu paredzēts sods. Tāpat zinām, ka braukšana pārmērīgi lielā ātrumā vai dzērumā ir viens no smagākajiem pārkāpumiem satiksmes drošībā, taču lielākoties tikai bargi sodi, nevis sirdsapziņa, liek atturēties no šādām izdarībām. Bet, ko darīt tad, kad likumi paliek maz efektīvi un vairs nepilda savu galveno funkciju – nodrošināt kārtību?

Par šo tematu runāju arī ar iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu drīz pēc tam, kad viņš bija izrādījis iniciatīvu satiksmes drošības uzlabošanā, aicinot ķerties pie radikālākiem līdzekļiem: par alkohola lietošanu pie stūres sodīt ne tikai pašu vainīgo, bet arī blakussēdētāju, kurš ļāvis vadīt automašīnu dzērumā. Ministrs pauda uzskatu, ka pašlaik Latvijas iedzīvotājos plaši izplatījies tiesiskais nihilisms, jo zem sociālekonomiskā spiediena liela daļa izturas vieglprātīgi pret visas sabiedrības drošību. Ja citās pasaules valstīs pieņemts, ka katrs sabiedrības indivīds ir zināmā mērā līdzatbildīgs par kārtību uz ielām un šosejām, tad Latvijā veidojas gluži pretēja situācija. Mūsu autovadītāji no labas sirds, redzot Ceļu policijas posteni, drīzāk pamirkšķinās visiem pretimbraucējiem, nekā ļaus, lai tos par ātruma pārsniegšanu vai braukšanu dzērumā notver. Vai tā nav līdzdalība noziegumā? Jo kas zina, kurā brīdī uz ceļa var parādīties gājējs vai cits šķērslis, kad ātri braucošā automašīna vairs nespēs izvairīties no nelaimes – upuriem, asinīm un piederīgo asarām.

Šaubos, vai, signalizējot pretim braucošajam autovadītājam uz ceļa, mēs padomājam par šīs rīcības sekām, jo lielākā daļa šādi rīkojas tikai gadu gaitā pret policiju kultivēta naida dēļ, sak, ja jau man noplēsa piečuku par nepiesprādzēšanos, tad vairāk viņiem arī nedabūt! Protams, katrs savu reizi pie stūres ir nedaudz blefojis policistiem, nav vēlējies uzlikt drošības jostu, ieminis pedāli tikai nedaudz dziļāk grīdā… Taču, kopējā katlā samests, tas viss veido satiksmes drošību un diemžēl arī traģēdijas, par kurām vēlāk šausminās visa sabiedrība.

Likums nosaka zināmus noteikumus, un cilvēkam atliktu tos tikai ievērot, taču diemžēl reālajā dzīvē tas tā nenotiek. Lai arī visu laiku tiek domāts, kā samazināt alkohola reibumā braucošo autovadītāju skaitu, kā izskaust ātrbraucējus un kādas tik vēl sankcijas piemērot nepaklausīgajiem satiksmes dalībniekiem, domāju, tikai retais tagad var apgalvot, ka uz ielas jūtas drošāk un pārliecinošāk. Ja pērn par dažādiem pārkāpumiem naudassods tika piemērots kopumā 7 miljonu latu apmērā, tad ar šo sodu iekasēšanu gan veicies pavisam švaki, jo reāli valsts kasē no soda kvītīm ieplūduši tikai 3,5 miljoni latu. Tā ir tikai puse no visiem naudassodiem! Kur paliek atlikušie 3,5 miljoni latu? Cilvēki vienkārši neuzskata par vajadzīgu īpaši satraukties par soda samaksāšanu, jo tāpat daudzi apzinās, ka desmit vai trīsdesmit latu dēļ valsts nemeklēs parādu piedzinējus un nemaksās bargas nodevas, lai iekasētu tik niecīgus naudassodus.

Jā, sodus maksā tie, kuriem vēlāk nepieciešams izbraukt no valsts (ar nenomaksātu sodu tas nav izdarāms) vai kuriem nepieciešams iziet tehnisko apskati, veikt citas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju saistītas darbības. Taču 3,5 miljonu latu parādniekiem, kā redzams, tas ir dziļi vienalga, jo lielākoties iereibušajiem braucējiem ir cita dzīves vērtību skala un kāpēc gan viņi nevarētu kādu laiku pavizināties arī bez tiesībām?!

Kaut vai palūkosimies uz automašīnas vadīšanu dzērumā. Šajā jomā pēdējo gadu laikā ieviestas visdažādākās novitātes – speciāli biedējoši reklāmas klipi televīzijā, plakāti ceļu malās, speciālas ārstu komisijas, soda punktu sistēma, paaugstināti sodi utt. Jā, likums ir radīts bargs, taču arī paši policisti apstiprina, ka tas nestrādā, kā tam vajadzēja būt uz papīra – būtiski iereibušo braucēju skaits nav samazinājies. Piemēram, Liepājas Ceļu policijas apkopotajā statistikā redzams, ka 2004.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 143 ir sarucis to autovadītāju skaits, kas pieķerti pie stūres dzērumā ar tiesībām. Varētu jau likties, ka viss ir ļoti pareizi un skaisti, un tomēr šī paša pārskata blakusailē redzams, ka pamatīgi palielinājies to autovadītāju skaits, kas dzērumā braukuši vispār bez tiesībām (cits nav nemaz saņēmis, cits savukārt jau pazaudējis). Un, lai vai kā mainīsim saskaitāmos, summa no tā nemainīsies. Bet tas savukārt norāda, ka laiks padomāt, kā likumus iedzīvināt.